Nodibinājums “Nākotnes Atbalsta fonds” dāvina Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejam 12 Romana Sutas trauku skices, papildinot muzeja krājumu ar līdz šim neredzētiem un neeksponētiem mākslas darbiem.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejam sadarbība ar Rietumu Bankas dibināto labdarības fondu “Nākotnes Atbalsta fonds” jau ir ilgstoša – fonda dāvinājumi ne pirmo reizi papildina muzeja kolekciju.

Kā atzīmē Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna: “Esam ļoti gandarīti, ka varējām palīdzēt muzejam iegūt 12 skaistas Romana Sutas skices, tostarp mākslinieka 1938. gadā Latvijas Republikas proklamēšanas 20. gadadienai radītās lielas vāzes dizaina versiju. Tagad šie skaistie artefakti paliks valsts fondos, tiks eksponēti izstādēs un tiks saglabāti nākamajām Latvijas iedzīvotāju paaudzēm. Vēlos piebilst, ka mūsu sadarbībai ar Nacionālo mākslas muzeju ir sena vēsture, un mēs ļoti cienām tā speciālistu darbu gan klasiskās, gan mūsdienu Latvijas mākslas saglabāšanā, izpētē un popularizēšanā.”

Muzejs saņēmis ievērojamā Latvijas mākslinieka, klasiskā modernisma pārstāvja Romana Sutas (1896–1944) 12 skices porcelāna un keramikas traukiem (vāzēm, šķīvjiem) un figūrām. Ilgus gadus šie meti, kas ir izpildīti akvareļa, tušas un guašas tehnikā, glabājās porcelāna mākslinieces, tēlnieces Rimmas Pancehovskas (1928–2023) kolekcijā. Viņas tēvs Jāzeps Pancehovskis (1900–1952) bija meistars, formu veidotājs AS “M. S. Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikā, ar kuru Romans Suta sadarbojās 20. gadsimta 30. gados. Darba procesā tapis apjomīgs metu materiāls, un liels Sutas skiču kopums nonāca Pancehovsku ģimenē.

Blakus izcilajam darbnīcas “Baltars” mākslas porcelānam augstu vērtējams Romana Sutas mākslinieciskais ieguldījums Kuzņecova fabrikas produkcijā – porcelāna trauku formu un dekoru piedāvājumos, kā arī dekoratīvajā keramikā. Suta bija viens no aktīvākajiem rūpnīcas māksliniekiem, kurš mēģināja apvienot modernisma stilistiku ar Art Deco elementiem un tautisko tematiku, bieži vien viņa tautumeitas apveltītas ar madonnu vai grieķu dievietes Artemīdas vaibstiem. Tāpat Romanu Sutu ietekmēja Austrumu māksla, Persijas miniatūras, par ko viņš pats arī stāstījis saviem skolēniem nodarbībās.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja jaunieguvumi atklāj māksliniekam raksturīgos sižetus – tautiskos un neoklasiskos motīvus, kad viņš izmantoja sengrieķu vāžu formas un adaptēja zīmējumu Art Deco stilizācijai. Iepriekš SBM krājumā šāda veida trauku meti nebija pārstāvēti. Būtiski atzīmēt, ka uz atsevišķām skiču lapām redzami mazie fabrikas spiedogi ar datumu un ziņojumu, ka apgleznojuma projekts pieņemts ražošanā.

Atsaucoties Latvijas Nacionālā mākslas muzeja interesei un lūgumam,  “Nākotnes Atbalsta fonds” iegādājās un pasniedza šo 12 mākslas darbu izlasi kā dāvanu Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja 15. dzimšanas dienā, un tas ir lielākais fonda dāvinājums muzejam. Tuvākajos gados muzejs plāno sarīkot Romana Sutas porcelāna un keramikas trauku skiču izstādi, kurā būs iespēja apskatīt arī šos eksponātus.

 

Noslēgusies prestižā klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti 2023” pirmā atlases kārta un ir paziņoti finālisti. Konkursa finālā iekļuvuši 28 dalībnieki: 11 vokālisti, 6 pretendenti kategorijā “Taustiņinstrumentu spēle”, 5 – kategorijā “Stīgu instrumentu spēle” un 6 izpildītāji, kas pretendē uz uzvaru kategorijā “Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle”. Jubilejas konkursa finālistu vidū ir talantīgi vokālisti un instrumentālisti no visas Latvijas vecumā no astoņiem līdz 40 gadiem.

Konkursa organizatori – Ineses Galantes fonds sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējiem un ar labdarības fonda “Nākotnes atbalsta fonds” atbalstu aicina visus Latvijas iedzīvotājus un skatītājus no ārvalstīm atbalstīt jaunos izpildītājus: atvērt oficiālo vietni http://inesesgalantestalanti.lv/tautas-balsojums-2023/ un nobalsot par labāko priekšnesumu.

Skatītāju balsošana turpināsies līdz konkursa finālam un noteiks uzvarētāju nominācijā “Publikas simpātija”.

Jubilejas konkursa “Ineses Galante talanti” žūrijā darbojas kontrtenors Sergejs Jēgers; mūzikas pedagoģe Dagnija Staķe; komponists, diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Orķestra diriģēšanas katedras vadītājs, profesors Andris Vecumnieks; Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolniece, asociētā profesore, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Stīgu instrumentu katedras vadītāja Terēze Zīberte – Ījaba; Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas direktors, saksofonists Ainārs Šablovskis; pianists, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Klavieru katedras asociētais profesors Toms Ostrovskis, kā arī jaunais žūrijas loceklis – čellists, grupas Dagamba dalībnieks Valters Pūce. Žūrijas priekšsēdētāja – konkursa patronese, Trīszvaigžņu ordeņa kavaliere, operdziedātāja Inese Galante.

Konkursa fināls un laureātu apbalvošana notiks 26.novembrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē.

Aktuālā informācija lasāma konkursa oficiālajā lapā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/InesesGalantesTalanti/

 

 

 

Dievnamos, kuri šogad ir piedalījusies konkursā “Latvijas sakrālais mantojums” un saņēmusi Nākotnes Atbalsta fonda finansējumu, turpinās sakrālās kultūras artefaktu restaurācijas darbi.

Par daļu no pašlaik realizējamajiem restaurācijas projektiem stāstījām septembrī, bet šodien publicējam rakstu par vēl vairākiem projektiem.

Lasiet par to žurnālā “Mājas viesis” šeit vai online versijā.

Atgādinām, ka konkursā “Latvijas sakrālais mantojums” var piedalīties visu konfesiju dievnami. Šogad fonda finansējumu saņēma astoņas baznīcas, kuras atrodas dažādos Latvijas reģionos. Kopējā finansējuma summa bija 25 000 eiro.

 

Nākotnes Atbalsta fonds ir uzsācis ilgtermiņa sadarbību ar Dailes teātri, lai piesaistītu tā iestudējumiem augstākās raudzes profesionāļus no Eiropas, kā arī atbalstītu Dailes teātra darbinieku apmācības Latvijā un ārvalstīs. Šiem mērķiem fonds ziedos teātrim 100 000 eiro sezonā.

Kā uzsver Nākotnes Atbalsta fonda padomes locekle  Jeļena Buraja: “Nākotnes Atbalsta fonds daudzu gadu garumā sniedz atbalstu Latvijas kultūrai un mākslai. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka nolēmām atbalstīt Dailes teātra, kas ir lielākais valsts repertuārteātris un viena no spilgtākajām mūsu kultūras vērtībām. Mūsu sadarbības mērķis ir atbalstīt Latvijas sabiedrības vērtības, bagātināt Latvijas kultūru un mākslu, stiprināt tās vietu pasaulē.”

Savukārt Dailes teātra direktors Juris Žagars uzskata: “Šis ir nozīmīgs notikums Dailes teātrim, gan arī liels notikums visā Latvijas kultūrtelpā. Mums ir izdevies šī gada laikā piesaistīt pēdējo laiku lielāko mecenātu un atbalstītāju finansējumu teātra nozarē vienam teātrim, un tas ir lielisks aicinājums citiem potenciālajiem nozares atbalstītājiem un ziedotājiem. Būtiski arī tas, ka šī sadarbība ir ilgtermiņa. Teātra nozare Latvijā ir tā vērta, jo te acīmredzami ir kvalitāte. Šāds nozīmīgs mecenātisma solis ir arī mūsu līdzšinējā darba un panākumu novērtējums. Ieguvējs jebkurā gadījumā būs skatītājs, jo šādi sadarbojoties tiek sekmēta Latvijas teātra mākslas dažādošanās.”

Dailes teātris ir lielākais teātris Baltijas valstīs ar vairāk kā simts gadu senu vēsturi. Teātra ēka ir Rīgas modernisma arhitektūras pērle, bet aktieru trupa ir izauklējusi neskaitāmas teātra zvaigznes, kuras izgaismo Latvijas skatuves mākslas virsotnes. Dailes teātra izrādes iestudē pamanāmākie un interesantākie pašmāju un Eiropas režisori – neatkarīgi no savas tautības un valstiskās piederības viņi veido jaunus Eiropas un Latvijas kultūras saskares punktus. Neatkārtojamā rietumnieciski orientētā saspēlē starp šodienu, vēsturi un skatuves mākslas nākotni Dailes teātris ir kļuvis par šobrīd vadošo teātri Latvijā un arvien pārliecinošāk sevi pierāda arī starptautiski, spēlējot viesizrādes un sadarbojoties ar Eiropas līmeņa teātra profesionāļiem.

Sestdien, 14. oktobrī, Cēsīs notiks ikgadējs opermūzikas koncerts, kas veltīts izcilā režisora, Latvijas Nacionālās operas direktora un uzņēmēja Andreja Žagara piemiņai. Šī pasākuma atbalstītājs jau vairākus gadus ir Nākotnes Atbalsta fonds.

Šogad koncerts “Draugi – Andrejam Žagaram” notiks jau piekto reizi, un, kā vienmēr – ar pasaules mēroga operas zvaigžņu dalību.

Kā teica Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna: “Andrejs Žagars vienmēr paliks mūsu atmiņā kā izcila personība, cilvēks un mākslinieks, kurš sniedzis milzu ieguldījumu Latvijas kultūrā un it īpaši opermākslā. Esmu gandarīta, ka viņa piemiņai veltīts koncerts ik gadu notiek augstākajā mākslinieciskajā līmenī – tieši tādā, kas piestāv pasaules mēroga personībai”.

Koncertprogrammā tiks atskaņots Džuzepes Verdi “Rekviēms”. Uzstāsies lietuviešu soprāns Asmika Grigorjana, kura šogad ieguvusi prestižo vācu klasiskās mūzikas balvu “Opus Klassik” nominācijā “Gada dziedātāja”, ukraiņu tenors Dmitro Popovs, kanādiešu mecosoprāns Nora Suruzjana un jau otro gadu pēc kārtas – latviešu bass Edgars Ošleja.

Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, ka arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, kas atzīts par vienu no labākajiem Džuzepes Verdi “Rekviēma” interpretiem pasaulē. Diriģents – Stavangeras simfoniskā orķestra galvenais diriģents Andris Poga.

Koncertu “Draugi – Andrejam Žagaram” ik gadu oktobrī rīko Andreja Žagara kultūras attīstības fonds.

Pasākums notiks Cēsīs Vidzemes koncertzālē. Vairāk  par to lasiet šeit.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar Nākotnes Atbalsta fonda (NAF) atbalstu norisinās izstāde “Zaļš un vēl zaļāks”, kuras ietvaros notiek arī dažādi pasākumi un nodarbības.

Izstādes galvenais mērķis ir sniegt iespēju radošā atmosfērā labāk iepazīt dabu, izveidot harmoniskas attiecības ar to un iemācīties tai nekaitēt. Izstāde ir paredzēta galvenokārt bērniem, bet piemērota arī citiem interesentiem.

Ģimenēm ar bērniem ir izstrādāta daudzveidīga pasākumu programma, kuras ietvaros ir iespēja satikt māksliniekus un dažādus speciālistus, lai radoši darbojoties un atpūšoties gūtu zināšanas par mākslas un dabas procesiem.

Izstādi ir iespēja apmeklēt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tās ietvaros notiek  radošas darbnīcas cilvēkiem ar uztveres grūtībām, palīdzot interaktīvā veidā iegūt jaunas zināšanas par apkārtējo pasauli.

Kā skaidro Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna: “Viena no mūsu fonda darbības nostādnēm ir atbalstīt visas sabiedrības grupas, jo tikai tādā veidā varam veidot īsti līdztiesīgu valsti, kur viena no pamatvērtībām ir cieņa pret līdzcilvēkiem. Daudzus gadus sniedzam nepieciešamo palīdzību bērnu namiem un skolām, neredzīgo un nedzirdīgo biedrībām, iestādēm, kuras rūpējās par bērniem ar īpašām vajadzībām. Priecājos, ka arī mūsu atbalstīto izstāžu organizētāji arvien vairāk pievērš uzmanību tam, lai tās būtu ērti un interesanti apmeklēt katram cilvēkam”.

Izstāde “Zaļš un vēl zaļāks” ir apskatāma  Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā līdz 19. novembrim.

Vairāk par pasākumu programmu ģimenēm lasiet šeit.

Nākotnes Atbalsta fonds jau no darbības pirmssākumiem atbalsta projektus, kas saistīti ar veselīgu, aktīvu un sportisku dzīvesveidu. Tuvojoties ziemas sezonai, fonds atbalstīs Latvijas labākos distanču slēpotājus un biatlonistus, rosinot interesi arī ziemā nodarboties ar āra aktivitātēm.

Kā saka Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna: “Sports un fiziskas nodarbības ir būtiskas ikvienam, tas noteikti ir jāpopularizē un tam jāpievērš sabiedrības uzmanība. Sportistu panākumu iedvesmo mūs uzsākt un turpināt veselīgu dzīvesveidu, sasniedzot pašus galvenos mērķus – būt veseliem, enerģiskiem un rezultātā arī dzīvespriecīgiem.”

Latvijas izlases labākie sportisti ik gadu piedalās Pasaules kausa sacensībās, Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiskajās spēlēs, cienīgi pārstāvot mūsu valsti starptautiskajā līmenī.

Piemēram, distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka savos 23 gados piedalījusies jau divās ziemas olimpiskajās spēlēs, regulāri startē Eiropas un Pasaules līmeņa sacensībās.

Savukārt viens no vispieredzējušākajiem Latvijas biatlonistiem ir Andrejs Rastorgujevs – viņš ir vairākkārtējs Eiropas čempions, vairākkārtējs Pasaules Kausa vicečempions, piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs.

Aicinām visus līdzjutējus sekot Latvijas sportistu sasniegumiem un iedvesmoties no tiem!

Ir sākušies sakrālo priekšmetu restaurācijas darbi dievnamos, kuri šogad ir piedalījušies konkursā “Latvijas sakrālais mantojums” un saņēmuši finanšu līdzekļus šiem mērķiem no Nākotnes Atbalsta fonda.

Konkursu “Latvijas sakrālais mantojums” Nākotnes Atbalsta fonds sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi rīko jau daudzus gadus, palīdzot restaurēt un saglabāt vērtīgus sakrālās kultūras pieminekļus nākamajām paaudzēm.

Šī gada konkurss bija īpašs – tā ietvaros draudzes varēja iesniegt pieteikumus tieši kustamu  priekšmetu saglabāšanai un kvalitatīvai restaurācijai.

Konkursa rezultāti tika paziņoti jūlijā, un finansējumu saņēma astoņas baznīcas, kuras atrodas Rīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Viļakā, kā arī citos Latvijas reģionos – Augšdaugavas, Smiltenes novads, Talsu un Preiļu novados. Kopējā finansējuma summa bija 25 000 eiro.

Pašlaik baznīcās jau notiek altārgleznu, ikonu, ērģeļu, durvju un citu vērtīgu sakrālās kultūras objektu restaurācijas darbi.

Kā norāda Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna: “Gadu no gada rīkojot šo konkursu, pārliecināmies, cik daudz mūsu valstī ir vērtīgu sakrālā mantojuma pieminekļu un priekšmetu. Diemžēl, dažkārt tie atrodas ļoti sliktā un pat apdraudamā stāvoklī. Tāpēc priecīgākais moments vienmēr ir tas, kad savām acīm redzi, ka kāda vērtība ir savesta kārtībā un piedzīvojusi īstu atdzimšanu. Tas ir patiesi apbrīnojami un man prieks, ka arī šoreiz tas izdodas!”

Sīkāt par vairākiem pašlaik realizējamajiem restaurācijas projektiem lasiet šeit.

 

Turpinās pieteikumu pieņemšana dalībai klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursā “Ineses Galantes talanti”, ko tradicionālo atbalsta Nākotnes Atbalsta fonds.

Šogad konkurss notiks jau 10. reizi pēc kārtas. Piedalīties tajā var vokālisti un mūziķi no visas pasaules, kas spēlē taustiņinstrumentus, stīgu instrumentus, pūšaminstrumentus vai sitaminstrumentus. Tāpat pieteikumus var iesniegt iepriekšējo konkursu laureāti un dalībnieki. Piedalīšanās visiem ir bez maksas.

“Viena no šī konkursa lielākajām vērtībām ir tas, ka iespēja tajā piedalīties ir visiem mūziķiem, kuri vēlas izmēģināt savus spēkus un gūt skatuves pieredzi – neatkarīgi no materiāliem apstākļiem un dzīvesvietas. Tā ir lieliska ideja, kā sameklēt un atbalstīt jaunus talantus. Vēlos īpaši atzīmēt arī to, ka konkursa organizētāji rūpējas par tālāko laureātu attīstību mūzikas jomā, aicinot tos piedalīties koncertos un palīdzot gūt izglītību,” uzskata Inga Šīna, Nakotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja.

Muzikālo priekšnesumu video un pretendentu anketas var iesniegt konkursa oficiālajā vietnē “inesesgalantestalanti.lv” līdz 16.oktobrim.

Konkurss tradicionāli norisināsies divos posmos: pirmajā kārtā žūrija vērtēs dalībnieku video pieteikumus un 30.oktobrī paziņos izpildītājus, kas būs iekļuvuši finālā. Šajā dienā oficiālajā vietnē sāksies arī sabiedrības balsojums, kas noteiks uzvarētāju nominācijā “Publikas simpātija” Konkursa fināls un laureātu apbalvošana notiks 26.novembrī.

Jubilejas konkursa “Ineses Galantes talanti” dalībniekus gaida naudas prēmijas, stipendijas, meistarklases ar slaveniem māksliniekiem un citas vērtīgas balvas no projekta partneriem un mecenātiem. Tāpat jauno talantu konkursa finālisti saņems ielūgumus dalībai ikgadējos muzikālajos notikumos, tostarp publikas iecienītajā festivālā “Summertime – aicina Inese Galante”, kas notiek Jūrmalā, Doma baznīcā notiekošajā koncertā “Ziemassvētku prelūdija”, kā arī citos Ineses Galantes fonda organizētajos prestižajos pasākumos.

Katru gadu konkursā “Ineses Galantes talanti” piedalās līdz 300 dalībniekiem gan no Latvijas, gan arī citām pasaules valstīm. Daudzi tā laureāti jau ar panākumiem iekaro pasaules skatuves.

Vairāk par konkursu lasiet tā mājas lapā.

No 22. līdz 24. septembrim Jūrmalā notiks 6. starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss, ko atbalsta Nākotnes Atbalsta fonds.

Pasākumā piedalīsies kori no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas,  kā arī no Norvēģijas, Īrijas, Bulgārijas un Indonēzijas.

Baltijas jūras koru konkurss notiek Latvijā katru gadu, pulcējot vairākus simtus kordziedātāju no dažādām pasaules valstīm.

Šogad starp konkursa dalībniekiem būs jauktais koris “Austrums” un jauktais koris “Norise” no Latvijas, jauktais kamerkoris “Encore” no Igaunijas, jauniešu jauktais koris no Somijas, jauktais koris “St Jacobs Vokalensemble” no Zviedrijas, Oslo Universitātes sieviešu koris no Norvēģijas, jauktais kamerkoris “Alumni Heidelberg” no Vācijas, Dublinas jauktais kamerkoris no Īrijas, sieviešu koris “Voices of Orpheus” no Bulgārijas, jauktais koris “Gratia Choir” no Indonēzijas.

Katrs koris izpildīs skaņdarbu no romantisma laikmeta, laikmetīgo mūziku, savas valsts tautas dziesmu unisonā, kā arī speciāli konkursam komponētu skaņdarbu.

Konkursa rezultātus noteiks profesionāla starptautiska žūrija. Pieci augstāko rezultātu ieguvušie kori uzstāsies “Grand Prix” finālā.

Pasākums tiks translēts tiešraidē “Facebook Live” un kanālā TV24.

Konkursa programma ir šeit: https://balticchoir.com/index.php?option=com_content&view=article&id=51&Itemid=181&lang=lv