Bērnu slimnīcai dāvināta iekārta būtiski atvieglos māsu darbu

foto: tiek parakstīts iekārtas dāvinājuma līgums

Ar ilggadējo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ziedotāju – Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” un Rietumu Bankas labdarības fonda atbalstu Bērnu slimnīca saņems ilgi gaidīto parenterālās barības jaukšanas iekārtu, kas aizstās māsu roku darbu, tā vietā nodrošinot ātru, nepieciešamai receptūrai atbilstošu, augstas kvalitātes maisījumu daudziem mazajiem pacientiem.

Ik dienu Bērnu slimnīcā parenterālā barošana ir nepieciešama vismaz 25 bērniem. Tie ir gandrīz visi pacienti neonatoloģijas intensīvās terapijas nodaļā, daļa reanimācijā, kā arī gastroenteroloģijas profila nodaļā. Tāpat ir 5 bērni, kuriem parenterālā barošana tiek nodrošināta mājas apstākļos.

Līdz šim parenterālās barošanas maisījumus gatavoja māsas ar rokām, sajaucot receptūras sastāvdaļas. Reizēm maisījuma sagatavošana aizņem līdz pat 1 stundai. Līdz ar to, ieviešot maisīšanas iekārtu, ieguvums laika ziņā katru dienu varētu būt līdz pat 10 māsas darba stundām dienā.

Dāvinātās ierīces izmaksas ir 65 tūkstoši eiro. Ierīce spēs sajaukt vismaz 20 dažādas receptes sterilos apstākļos.

“Es strādāju Labdarības fondā jau daudzus gadus un redzu, ka visi mūsu realizētie projekti – gan lieli, gan arī mazi – ir svarīgi. Bet jāatzīstas, ka man personīgi kā cilvēkam un kā mammai vistuvākie ir tie, kuri ļauj palīdzēt bērniem un viņu vecākiem, dot cerību un iespējas izglābt dzīvību, kuri ienes vairāk saules un laimes cilvēku būšanā. Un man ir patiess prieks, ka mums kopā ar Bērnu slimnīcu un tās izciliem speciālistiem ir izdevies realizēt vēl vienu ieceri un iegādāties šo parenterālo maisījumu pagatavošanas iekārtu. Mēs esam atvērti arī jaunajiem projektiem un noteikti turpināsim atbalstu medicīnas jomā”, – saka Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna.
“Atbalsts Bērnu slimnīcai ir viena no mūsu fonda prioritātēm un esam pagodināti par ilggadējo sadarbību. Saņemot lūgumu izvērtēt iespējas un ziedot tieši parentālās barības jaukšanas iekārtai, apzinājāmies iekārtas nozīmi gan atvieglojot medmāsu ikdienas darbu, laikā kad medmāsu trūkums ir ļoti aktuāls, gan arī nodrošinot kvalitatīvus nepieciešamos maisījumus bērniem viņu dzīves pirmajos mēnešos. Arī nākamgad mēs turpināsim atbalstīt Bērnu slimnīcu un šajā svētku laikā vēlos novēlēt visiem labu veselību un mieru”, atzīst Igors Bass, Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” vadītājs.

Ziemassvētku „Egle” – jauns senās rīgas simbols

Trešdienas vakarā tika svinīgi iedegtas gaismiņas Rīgas centrālajā Ziemassvētku eglē, kas atrodas vecpilsētas sirdī – vēsturiskajā Rātslaukumā.

Vienlaikus līdzās meža skaistulei ir sācis mirdzēt arī oriģināls mākslas objekts „Egle”, kura tapšanu atbalstīja Rietumu Bankas labdarības fonds.

Rīgas Rātslaukums ir īpaša vieta. Tas bija viduslaiku pilsētas kodols: 13. gadsimtā te atradās tirgus, kurp tirgotāji veda savas preces. Nākamajā gadsimtā te tika uzcelts slavenais Melngalvju nams – viena no ievērojamākajām Latvijas galvaspilsētas ēkām. Laukuma malā atrodas arī Rātsnams – Rīgas domes mājvieta, bet pavisam netālu slejas pilsētas senākā sakrālā celtne – Svētā Pētera baznīca.

Šobrīd Rātslaukums ir viena no skaistākajām Rīgas vietām un iemīļots tūristu apskates objekts. Visinteresantākais ir tas, ka šeit valdošā viduslaiku atmosfēra ir radīta mūsdienās. Liktenis bija lēmis, ka tieši Rātslaukums visvairāk cieta Otrā pasaules kara laikā – tas tika pavisam nopostīts, un tā atjaunošana sākās tikai 20. gadsimta beigās.

Kā vēsta leģenda, tieši Rātslaukumā 1510. gadā atradās Eiropas pirmā Ziemassvētku egle. Tiesa, pēdējos gados šo faktu apstrīd Tallina, tomēr, lai būtu kā būdams, jau pirms dažiem gadiem šī leģenda tika iemūžināta pilsētas memoriālajā arhitektūrā – uz ietves pie Melngalvju nama egles atrašanās vietā parādījās akmens plāksne ar uzrakstu „Pirmā Ziemassvētku egle Rīgā 1510. gads”.

Šajā trešdienā, atceroties šo pirmo egli, tieši tur tika atklāta skulptūra – mākslas objekts „Egle”. Tās veidošanas iniciatore ir Rīgas dome, bet projektu finansēja Rietumu Bankas labdarības fonds. Rīdzinieku un pilsētas viesu klātbūtnē to svinīgi atklāja Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kurš iededza gaismas arī blakus esošajā tradicionālajā Ziemassvētku eglē.

No bronzas darināto „Egli” nebaida mainīgi laika apstākļi un dažādi gadalaiki, no lietus to sargā autoru izlolots oriģināls lietussargs, un vakaros mirdzošā „Egle” priecēs pilsētniekus un tūristus visu gadu.

Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna teica: „Ziemassvētkos mēs visi gaidām svētkus, brīnumu, īpaši izjūtam prieku un siltumu, ko sniedz mīlestība un rūpes citam par citu. Arī mūsu pilsēta ir daļa no šiem svētkiem, tā dāvā mums savu skaistumu, priecē ar neatkārtojamo atmosfēru un uzticību ‒ lai kā veidotos tava dzīve, pilsēta vienmēr paliek tev līdzās.

No visas sirds ceru, ka gan rīdzinieki, gan tūristi iemīlēs mūsu „Egli” un tā kļūs par vēl vienu Rīgas simbolu, tās vēstures pieminekli, palīdzēs sajust pilsētas senatnes auru un ienirt tās neatkārtojamajā atmosfērā.”

Āgenskalna Valsts ģimnāzijā atklāts pirmais #vefgrozs grozs

Basketbola klubs “VEF Rīga” sadarbībā ar “Rietumu Bankas labdarības fondu” ceturtdien, 7. septembrī, atklāja jaunu basketbola grozu Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijā #vefgrozs labdarības kampaņas ietvaros.

Tieši Āgenskalna Valsts ģimnāzijā oficiāli tika prezentēts pirmais no sešiem basketbola groziem. Atklāšanas pasākumā piedalījās “VEF Rīga” galvenais treneris Jānis Gailītis, spēlētāji Mareks Mejeris un Kaspars Vecvagars, kā arī “Rietumu Bankas labdarības fonda” valdes priekšsēdētāja Inga Šīna.

Pasākuma ievadā katrs sniedza uzrunu skolēniem, kam sekoja sportiskas aktivitātes ar vefiešiem, iemēģinot jauno grozu Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kur basketbols ir īpaši populārs. Pērnajā sezonā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas meiteņu basketbola komanda sasniedza “VEF Rīgas skolu superlīgas” finālu.

Drīzumā atklāšanas pasākumi sekos arī citās skolās, kas ieguvušas Vefiņa un “Rietumu Bankas labdarības fonda” dāvātos grozus, pateicoties dalībā radošajā #vefgrozs konkursā.

“Rietumu Bankas labdarības fonda” valdes priekšsēdētāja Inga Šīna: “Esam priecīgi, ka sadarbībā ar basketbola klubu “VEF Rīga” ir iespēja veicināt sportošanu bērnu un jauniešu vidū, dāvinot basketbola grozus dažādām skolām gan Rīgā, gan citos Latvijas reģionos. Esam par aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, bet svarīgs tā priekšnoteikums ir brīvi pieejama infrastruktūra, tāpēc ir būtiska jauna šādu basketbola grozu atklāšana. Jānovēl vien patīkamu un aktīvu sportošanu, izmantojot jaunos VEF grozus.”

Ivan Varshavsky

“VEF Rīga” prezidents Edgars Jaunups: “Paldies “Rietumu Bankas labdarības fondam” par sadarbību #vefgrozs kampaņas ietvaros, rodot iespēju dāvāt jaunus basketbola grozus. Kopīgi šā gada laikā atklāsim sešus grozus skolās Rīgā, Krāslavā, Pļaviņās un Saldū. Daudziem basketbolistiem ceļš uz virsotnēm sākas tieši ielu basketbola laukumos, kuros tiek sperti pirmie soļi šajā spēlē, tāpēc ceram, ka arī šādā veidā, dāvinot jaunus grozus skolām, sniegsim savu artavu. Novēlu īpaši bērniem un jauniešiem izmantot iespēju un arvien vairāk laika pavadīt, sportojot svaigā gaisā.”

Rietumu Bankas labdarības fonds turpina atbalstīt jaunos talantus

Rietumu Bankas labdarības fonds jau kopš dibināšanas brīža ir sniedzis atbalstu talantīgiem jauniešiem. Jau ceturto gadu fonds piešķir finansējumu klasiskās mūzikas talantu konkursam „Ineses Galantes talanti”. Jaunā un talantīgā Daugavpils akordeoniste Anastasija Zubova (18) – konkursa laureāte, tikko atgriezusies no meistarklases Itālijā un gatavojas jau nākamajam braucienam uz Valtidoni turpat Itālijā. Starp meistarklasēm, paspējusi vēl paciemoties dzimtajā Daugavpilī, Anastasija piekrita pastāstīt, kā tas ir – būt profesionālam mūziķim un attīstīt savu talantu.

Anastasijas muzikālais stāsts aizsākās jau bērnudārzā, kur jau no 4 gadu vecuma viņa piedalījās dziedāšans pulciņā. Anastasija savas muzikālās prasmes ir aizguvusi no ģimenes, jo tētis Oļegs ir pabeidzis mūzikas skolu akordeona spēlē un vectēvs Valērijs ir profesionāli spēlējis trombonu un nedaudz bajānu. Tas arī izskaidro, kāpēc Anastasija savu muzikālo ceļu ir uzsākusi tieši akordeona spēlē, piebilstot, ka tā spēlēšanu var arī mācīties visu mūžu, jo sarežģītais instruments neļauj atslābt. Papildus akordeonam, jaunā mūziķe prot spēlēt klavieres, kā arī pāris akordus uz ģitāras.

Mērķa sasniegšanai akordeons tiek spēlēts līdz pat 7-8 stundām dienā

Anastasija atzīst, ka viņas ikdiena paiet mēģinājumos un muzicēšanā, it īpaši pēdējos divos gados, kad pie jaunu prasmju apgūšanas tiek strādāts ļoti daudz. Viņa vairākkārt uzsver, ka ir izvirzīju savu mērķi un grib to sasniegt. Tāpēc pie tā arī tiek nopietni strādāts, jo vasaras brīvlaikā akordeons tiek spēlēts līdz pat 7-8 stundām dienā. Anastasija arī pasmīn, ka mēdz būt vairāk vai mazāk, taču nav dienas, ko nepavada muzicējot. Viennozīmīgi akordeons aizņem visu meitenes brīvo laiku un ir viņas dzīves prioritāte, taču pēc mēģinājumiem, Anastasija mīl savu laiku pavadīt kopā ar ģimeni un draugiem, lasot grāmatas, klausoties mūziku, tomēr muzicēšana ir liela prioritāte viņas dzīvē.

Savu muzikālo dzīvi Anastasija uzsāka Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā un uzskata, ka gan Daugavpilī, gan Latvijā ir augsts mūzikālās izglītības līmenis un ir iespējas apgūt visdažādākos mūzikas instumentus pie profesionāliem pedagogiem. Viņa arī uzsver, ka pārējais jau ir atkarīgs no paša motivācijas gūt panākumus, kā arī vecāku atbalsta šajā izvēlē.

Anastasija savas prasmes papildina arī dažādās meistarklasēs – šovasar visu jūliju viņa piedalījās meistarklasēs Itālijā un AFAM2017 nometnē, kuru organizē Pētera Čaikovska Itālijas konservatorija. 22.augustā Anastasija jau dosies turpināt attīstīt savu talantu uz Valtidones nometni, kur arī uzstāsies koncertos.

Akordeonistes radošo attīstību ietekmē viņas pedagogi Ņina Laškova un Anatolijs Petkevičs, kuri turpina ieguldīt savu laiku, zināšanas un mīlestību Anastasijas talanta izkopšanā. Konkurā „Naujene 2017” Itālijā, viņu pamanīja profesors Antonio Spakkarotella, kurš tagad mūziķei palīdz attīsties kā izpildītājai un iedvesmo uz turpmāko darbu.

Koncertēšana ir visa attīstības procesa pamata sastāvdaļa

Runājot par mūziķa profesiju, Anastasija uzsver, ka vislielākais apgrūtinājums ir finansējuma trūkums, jo piedaloties konkursos ir jāmaksā par piedalīšanos, ir jādomā par transportu, par dzīvesvietu, it īpaši, ja konkurss vai festivāls ir ārpus Latvijas vai arī citā pilsētā, arī intrumenta izmaksas nav mazas. Jauns un profesionāls akordeons jau vien maksājot ne mazāk par 7000-8000 euro. Zinot savu ārzemju kolēģu pieredzi, Anastasija uzsver, ka šī problēma nav tikai Latvijā, tā tas ir visā pasaulē.

Mūziķis bez koncertiem un kāpšanas uz skatuves nevar sevi pilnveidot, koncertēšana ir visa attīstības procesa pamata sastāvdaļa. Konkurence ir liela, un tikai attīstot savu skatuves pieredzi, mūziķis var kļūt labāks, drošāks un redzamāks par pārējiem. Tāda esot šī profesija, un tas Anastasijai tajā patīk visvairāk – spēlēt uz skatuves un dāvāt savas emocijas skatītājiem. Pirmajos koncertos lielākais traucēklis ir bijis uztraukums, taču ar šo šķērsli mūziķe jau ir iemācījusies tikt galā.

2017. gadu Anastasija uztver kā savu atspēriena punktu, jo visos konkursos, kuros ir piedalījusies, ir sasniegusi labus rezultātus. Lielākie panākumi ir 1. vieta konkursā “Ineses Galantes talanti”, GRAND PRIX Akordeonistu konkursā „Naujene 2017”, 2.vieta Akordeonistu un bajānistu konkursā Belgorodā, 3.vieta Akordeonistu konkursā Viļņā, un 1.vieta konkursā „Viva la Musica”. Anastasija uzsver, ka šo panākumu atslēga ir smags darbs un tiekšanās pēc mērķa. Ir skaidri jāzina, ko cilvēks grib sasniegt un, pats galvenais, lai cilvēkam patiktu tas, ko viņš dara.

Piedalīšanās konkursos – ne tikai talanta attīstīšana, bet arī iespēja iegūt finansiālu atbalstu

Anastasija arī uzskata, ka dalība konkursos ir iedevusi milzīgu iedvesmu strādāt un attīstīties tālāk, kā arī sniegusi finansiālo atspērienu. Piemēram, par pirmo vietu konkursā “Ineses Galantes talanti”, Anastasijai tika piešķirts finansējums no Rietumu Bankas labdarības fonda, kas palīdzēja viņai iegādāties savu akordeonu un sniedza iespēju aizbraukt uz meistarklasi Itālijā. Tieši tāpēc Anastasija vēlas iedrošināt arī visus pārējos jauniešus piedalīties konkursos un nebaidīties – ir publika jāiepazīstina ar sevi un savu talantu. Lai to sasniegtu, talantīgā akardeoniste motivē jauniešus vairāk strādāt, aizmirst par slinkumu un ticēt sev un saviem spēkiem. Jābūt mērķim, par kuru ir jācīnās, un ir jabūt gatavm tam, ka ne vienmēr viss ies tikai uz augšu. Ir jabūt gatavam kritienam un ir jābūt veselīgai spītībai celties kajās pēc neveiksmes.

Pēc 5 gadiem Anastasija ir pārliecināta, ka turpinās savu muzikālo izglītību un mācīsies akadēmijā. Kā arī tuvākajā laikā Anastasijas plānos ietilpst gatavot jaunu, nopietnu programmu nākamajam „Pasaules kausam” un konkursam Kastelfidardā „PIF Caselfidardo 2018”. Šie divi konkursi ir paši grūtākie akordeona pasaulē. Anastasija zina, ka tā ir liela atbildība, taču arī ļoti priecāsies tajos pārstāvēt Latviju.

Muzikālajā izaugsmē svarīgu lomu spēlē gan uzņēmumu un organizāciju iesaiste, gan pašu jauniešu neatlaidība

Rietumu Bankas labdarības fonda vadītāja Inga Šīna papildina: “Tādi talantīgi jaunieši kā Anastasija pierāda, ka latvieši klasiskās mūzikas jomā var sasniegt augstus un kvalitatīvus rezultātus pasaules mērogā. Es pat nebaidos teikt, ka latviešiem ir izteikts muzikālo talantu gēns. Profesionāļu līmenī ir daudz personību, kas jau nesuši Latvijas vārdu pasaulē, tāpēc ir svarīgi dot iespēju mērķtiecīgiem Latvijas jauniešiem gūt atbalstu talanta attīstīšanai visaugstākajā līmenī. Šeit svarīga ir mecenātu vai sponsoru aktivitāte. Tāpēc vēlētos vērst uzmanību, pirmkārt, uzņēmumu un organizāciju virzienā, ka arī šāda veida atbalsta sniegšana ir iespējama un ieguldījums ilgtermiņā var palīdzēt radīt jaunu pasaules līmeņa zvaigzni; otrkārt, pašu jauno talantu virzienā, iesakot arī pašiem interesēties par atbalsta iespējām fondos, uzņēmumos vai pie mecenātiem. Tas nozīmē sūtīt pieteikumus, iepazīstināt ar sevi. Tā arī ir iespēja piesaistīt finansējumu prasmju pilnveidošanai. Galvenais ir būt aktīvam un par savu mērķi nebaidīties cīnīties!”

Svētceļnieki Aglonā var aplūkot restaurētos skulptora Igora Vasiļjeva darbus

No 12. līdz 15. augustam Aglonā (Latgalē) norisinās katoliskie Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.

Šo svētku laikā Aglonas baziliku apmeklē desmitiem tūkstošu ticīgo, kuri var aplūkot arī slavenā Latvijas tēlnieka Igora Vasiļjeva restaurētās skulptūras. Nesen ir pabeigta šo darbu restaurācija, līdzekļus tās finansēšanai piešķīra Rietumu Bankas labdarības fonds.

Aglona ir nozīmīgs Latvijas reliģiskais centrs. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus katru gadu apmeklē tūkstošiem svētceļnieku un citu apmeklētāju ne tikai no Latvijas, bet arī citām valstīm. Tur atrodas slavenā Aglonas bazilika, kur pāvests Jānis Pāvils II 1993. gadā novadīja misi vairāk kā 300 tūkstošu ticīgo klātbūtnē.

Bazilikā atrodas ne tikai unikālas vēsturiskās relikvijas un sakrālās mākslas meistardarbi, bet arī Igora Vasiļjeva (1940.-1997.) radītās skulptūras. Slavenais Latvijas tēlnieks, Mākslas akadēmijas profesors, kļuva plaši pazīstams arī pateicoties saviem izcilajiem portretiem kokā un bronzā. Savas daiļrades pēdējos gados Igors Vasiļjevs radīja daudzus reliģiska sižeta darbus.

Jau vairākus gadus Rietumu Bankas labdarības fonds palīdz tēlnieka mantojuma saglabāšanā, – ar fonda atbalstu tika uzstādīta Igora Vasiļjeva skulptūra piejūras apkaimē Vecāķos, kur viņš dzīvoja un strādāja. Fonds finansēja arī kataloga izveidi skulptora muzeja atvēršanai Latvijā un izstādes.

Palīdzība sakrālās kultūras pieminekļu saglabāšanā ir viens no Rietumu Bankas labdarības fonda prioritārajiem darbības virzieniem. Pēdējos sešus gadus fonds katru gadu rīko konkursu „Latvijas sakrālais mantojums”. Pateicoties šim projektu konkursam, dažādos valsts novados ir īstenoti vairāk nekā 40 dažādu konfesiju baznīcu projekti, atjaunoti arī dievnamu interjera priekšmeti, kas ir unikāli arhitektūras, kultūras un vēstures pieminekļi.

Vladislavs Tretjaks: hokejs māca būt kolektīvā un nebūt egoistam – un tas ir svarīgāk par visu!

Astoto gadu pēc kārtas Vladislava Tretjaka vārtsargu skola ar Rietumu Bankas atbalstu uz desmit vasarīgām dienām Rīgā uzņem jaunos sportistus no visas pasaules.

Šā notikuma zīmols un galvenais treneris – Vladislavs Tretjaks – pats slido, darbojas ar hokeja nūju un aktīvi strādā ar audzēkņiem, vadot treniņus uz ledus. Tieši tā ‒ pēdējā treniņa laikā, tērpies pilnā sporta formā, viņš pastāstīja par skolas darbu un nākotnes plāniem.

Nevis kvantitāte, bet kvalitāte

– Kā šogad noritēja treniņnometne? Kā veicās darbs ar atbraukušajiem jaunajiem sportistiem?
– Gribu teikt, ka katru gadu apmēram 70 % jauniešu pie mums jau ir bijuši iepriekš – viņi brauc no Francijas, Vācijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Somijas. Es to uzskatu par mūsu darba kvalitātes un līmeņa novērtējumu. Patiesi, skola ir profesionāla, puiši iegūst daudzas vajadzīgas prasmes un ar katru gadu spēlē aizvien labāk un labāk. Protams, ierodas arī jauni dalībnieki.

Dalībnieku līmenis ir ļoti augsts, piemēram, jau otro gadu pie mums ir atbraucis Igors Šestjorkins – pasaules čempionātu godalgu ieguvējs, viens no Krievijas labākajiem vārtsargiem, kurš pašlaik gatavojas olimpiskajām spēlēm. Šogad pie mums bija arī profesionāļi no Jaroslavļas. Jaunieši ļoti labi trenējas, viņiem nav nekādu problēmu. Var redzēt, ka darbs viņiem rada prieku.

– Redzu, ka pašlaik uz ledus ir pieaugušie. Bet bērni?
– Mēs sportistus dalām divās grupās. Bērnu grupa, kurā jaunākajiem dalībniekiem ir 8–9 gadi, bija no rīta. Šobrīd, mūsu sarunas laikā, uz ledus ir vecākā grupa.

– Šogad uzņemšana skolā beidzās jau mēnesi pirms nodarbību sākuma, vai ne?
– Jā, paredzēto dalībnieku skaitu uzņēmām ātri. Mēs netiecamies pēc kvantitātes, orientējamies uz kvalitāti. Parasti skolās katrā grupā ir 5–6 vārtsargi, tas ir daudz – puiši nepaspēj izpildīt piedāvātos vingrinājumus, tātad nespēj saņemt visu, kas viņiem pienākas. Mūsu skolā grupā ir tikai četri vārtsargi, un viņi strādā smagi un daudz.

– Ņemot vērā tik lielu pieprasījumu, vai neplānojat paplašināt skolu? Vai arī rīkot vairākas nometnes visu gadu?
– Nē, tam nav ne laika, ne vēlēšanās. Esmu saņēmis piedāvājumus atvērt šādas skolas Somijā un Amerikā, bet es to jau esmu darījis. Man agrāk bija skolas gan Kanādā un Zviedrijā, gan Vācijā, gan arī Amerikā un Somijā. Tomēr šādu treniņu rīkošana, ja vien to dara pienācīgā profesionālā līmenī, prasa ļoti daudz spēka un veselības. Tā tikai šķiet, ka viss ir vienkārši. Patiesībā tas ir liels organizatorisks darbs ar daudzām jo daudzām niansēm.

– Tātad tuvākajos gados, visticamāk, Latvija šajā ziņā saglabās savu ekskluzivitāti?
– Jā, jo darba lielāko daļu uzņemas Sergejs Naumovs, Andrejs Žagars un viņu kolektīvs. Viņi visu organizē. Es šeit apvienoju neilgu atpūtu un meistarklases. Man tas ir svarīgi gan kā trenerim, gan kā Krievijas Hokeja federācijas prezidentam, jo šeit pašlaik atrodas labākie junioru, jauniešu, pirmās nacionālās un sieviešu hokeja izlases vārtsargi. Tēlaini izsakoties, manās rokās šajās desmit dienās ir Krievijas hokeja nākotne. Mums tiek dota iespēja nodarboties ar labākajiem vārtsargiem, un federācijai tas ir ļoti svarīgi.

– Vai jūs bieži apmeklējat Latviju? Vai jūs ar šo valsti saista vēl kaut kas, izņemot skolu?
– Braucu šurp divas vai trīs reizes gadā. Manai dzīvesbiedrei šeit dzīvoja radi. Viņa kopš bērnības vasarās brauca uz šejieni, uz Jūrmalu. Viņai šeit ļoti patīk. Man arī, šeit ir labs gaiss, labvēlīgs klimats, ir ļoti mierīgi – īpaši pēc Maskavas kontrasts ir ļoti izteikts. Man šeit ir daudz draugu. Varu atklāti teikt, ka Latvijā jūtos ļoti labi. Arī bērni un mazbērni pašlaik ir šeit.


Galvenie secinājumi
– Jūs esat Hokeja federācijas prezidents un daudz darāt, lai attīstītu jaunatnes hokeju. Kas mūsdienu Krievijas hokejā ir tāds, kā nav, piemēram, Krievijas futbolā?
– Mums ir senas tradīcijas – hokejs ir nacionālais sporta veids, tajā vienmēr gūstam medaļas, jo profesionāli izturamies pret savu darbu. Arī futbols Krievijā ir populārs, tomēr tajā diemžēl nav rezultātu. Domāju, ka skola vēl vāji strādā.

Profesionāls hokejists ir kā kronis, piecu sešu gadu laikā iegūtas sagatavotības virsotne. Ir jāvelta lielāka uzmanība bērnu sporta skolām, ir jābūt profesionāliem kadriem. Mēs federācijā daudz pie tā strādājam. Tādēļ arī mums ir rezultāti.

– Jūsu meistarklases ir treniņnometnes galvenais notikums. Ko jūs mācāt jauniešiem? Ko cenšaties pavēstīt?
– Vispirms viņiem ir jāmīl sava profesija. Bez mīlestības tik smagu darbu nevar paveikt. Jau 8–9 gadu vecumā viņi ir darbam uzticīgi mazi profesionāļi. Šajā nometnē vienam no zēniem ripa trāpīja pa seju un pārsita lūpu. Viņam uzlika piecas šuves. Domājām, ka viņš brauks prom. Tomēr viņš jau nākamajā dienā atkal bija uz ledus un turpināja trenēties! Vai šāda rīcība nav cieņas un apbrīnas vērta? Bērnam ir tikai astoņi gadi! Mēs viņam pasniedzām balvu „Par varonību”. Tieši šādi jaunieši – puiši ar raksturu – kļūst par profesionāļiem.

Lūk, skatieties, Latvijas izlases uzbrucējs met ripu. (Vladislavs Tretjaks norāda uz hokejistu Latvijas izlases formas tērpā – viņš sit ripu vārtos. Autora piezīme.)

– Jūs skolas darbā iesaistāt arī Latvijas hokejistus? Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas hokeju?
– Jā, iesaistām ļoti aktīvi. Latvija ir malacis! Maza valsts spēlē pienācīgā līmenī, komanda ir laba. Ļoti veiksmīgi šogad spēlēja pasaules čempionātā. Kopā ar Baltkrieviju ir ieguvusi tiesības rīkot 2021. gada čempionātu. Protams, ir jārisina daži jautājumi; ir aktīvāk jābūvē stadioni, lielāka uzmanība jāvelta jaunajai paaudzei.

– Kā vērtējat Krievijas izlases startu pasaules čempionātā?
– Mani iepriecināja spēle. Tā bija daudz interesantāka nekā iepriekšējos gados; ja vērtējam spēles skaistumu un izpildījuma tehniku, es to pat varētu salīdzināt ar veidu, kā savulaik spēlējām mēs. Diemžēl jaunajiem hokejistiem nepietika pieredzes, spēlē ar Kanādu viņi bija vadībā ar 2:0, tomēr pēdējā periodā neizturēja un piekāpās. Bija ļoti žēl, jo uzvara bija gandrīz rokā, tomēr muļķīgu noraidījumu dēļ… Tieši vakar vēlreiz skatījos video, un bija skaidri redzams, kā spēlētājs krīt, nejauši aizskar vārtsargu un viņu noraida uz divām minūtēm, bet mūsu vārtos iesit ripu.

– Vai ir vainīga politika?
– Nedomāju vis. Mums hokejā nav politikas. Starp federācijām ir labas attiecības. Dzīvojam kā draudzīga ģimene.


Nauda un patriotisms

– Vai jums ir jārisina jauniešu motivācijas problēmas? Pastāv viedoklis, ka viņi ir citādi, vairāk domā par naudas pelnīšanu, nevis par patriotismu. Ko jūs viņiem sakāt?
– Patiesību sakot, viņi ir motivēti jau no 5–6 gadu vecuma. Dažiem vecāki tiešām māca, ka šis ir ļoti labs bizness, hokejisti labi pelna ne tikai Nacionālajā hokeja līgā, bet arī Krievijā, Kontinentālajā hokeja līgā. Tur, protams, labākajā gadījumā nokļūst tikai pusprocents no spēlētāju miljona. Tomēr pat viduvējs hokejists var pelnīt vairāk nekā ar sportu nesaistītas, civilas profesijas pārstāvis.
Savukārt mēs motivējam gan ar tradīcijām, gan ar patriotismu; rīkojam tikšanās ar veterāniem.

– Arī prezidentam iemācījāt slidot?
– Jā, viņš spēlē bez maksas (smejas). Mēs cenšamies, lai viņi saprastu, ka nauda tomēr nav vissvarīgākais – viņi aizstāv sava kluba, savas valsts godu. Lai gan, neapšaubāmi, tas ir smags darbs, bet par smagu darbu ir labi jāmaksā.

– Šogad aprit 45 gadi kopš slavenās spēles ar Kanādu 1972. gada „supersērijā”. Vai par godu šai jubilejai tiek plānotas kādas svinības?
– Noteikti sapulcēsim savus spēlētājus, noteikti būs apbalvošana, koncerts, bankets un citi svētku pasākumi. Tās spēles veterāniem esam pasūtījuši īpašus gredzenus. Iespējams, savā starpā uzspēlēsim kādu maču. Bet ar kanādiešiem pagaidām nekāda vienošanās nepastāv.


“Hokeju spēlē īsti vīri”

– Jūs esat fantastisks sportists. Superdisciplinēts.
– Jā, 20 gadu laikā neesmu kavējis nevienu treniņu.

– Ko jūs sakāt saviem audzēkņiem par rakstura īpašībām, kādām viņiem ir jāpiemīt, lai spētu sasniegt savu mērķi?
– Pirmais ir čaklums un darbaspējas. Prasme klausīties un analizēt kļūdas. Cieņa pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ļoti nozīmīga ir laba psiholoģiskā sagatavotība, jo ir iespējams, ka treniņā esi labs vārtsargs, bet spēlē nevari neko – uztraukuma, pārdzīvojumu dēļ, īpaši, ja esi ielaidis ripu vārtos.

– Kāda, jūsuprāt, ir šo jauniešu nākotne?
– Katram tā būs atšķirīga. Ir tādi, kas vienkārši gūst prieku. Mans draugs atbrauc, un viņam sagādā prieku iespēja iziet uz ledus un spēlēt. Viņš nekad nebūs profesionālis.

Hokejs ir tāda spēle, kuru nevar pamest, ja esi to iemīlējis. Atceros, reiz Amerikā bija gadījums. Manu draugu dēls bija vājš un slimīgs. Es viņiem ieteicu aizvest puiku uz hokeja treniņiem. Viņi vispirms šaubījās – kādēļ, viņš taču NHL nekad nespēlēs? Centos viņus pārliecināt, ka NHL arī nav vajadzīga. Hokejs palīdzēs dzīvē ‒ puisis kļūs stiprs, iemācīsies krist, norūdīs raksturu, iemācīsies atrasties kolektīvā. Mammu un tēti ne vienmēr klausa, bet tur ir treneris, un tā ir pavisam cita autoritāte. Sports audzina vīrieti. Un ko jūs domājat? Viņi mani paklausīja, aizveda (dēlu uz treniņiem). Viņš kļuva par stipru, vīrišķīgu, veiksmīgu cilvēku. Hokejs deva iespēju bez maksas mācīties universitātē. Viņš spēlēja kādas bankas komandā – viņu pieņēma darbā, viņš ieguva vadošu amatu un saņem labu algu. Savukārt hokeju uzspēlē tikai prieka pēc.

No klātesošajiem par profesionāļiem kļūs apmēram 10 %. bet pārējiem hokejs kļūs par dzīves skolu, ko viņi nākotnē atcerēsies ar pateicību. Esmu pārliecināts par to.

– Kas ir vissvarīgākais, ko gribat vēlēt saviem audzēkņiem?
– Svarīgākais vēlējums – gūt prieku no darāmā darba. Jo cilvēks tāpat vien netrenēsies līdz spēku izsīkumam, lejot asaras un sviedrus, negribēs gūt traumas un nespēs trīs reizes dienā uzvilkt formu. Turklāt viņi strādā ne tikai uz ledus. Vēl ir sausie treniņi, jāskrien kross, jādarbojas uz veloergometra. Un to visu dara, jo mīl to, ko dara, gūst no tā prieku. Tad ir viegli. Un noteikti ir jābūt mērķim – spēlēt kluba, skolas vai universitātes komandā vai arī profesionāļos.

Viņi ir malači. Viņi ir izvēlējušies hokeju – apbrīnojamu spēli, kas iepriecina itin visus, sākot ar vecākiem un beidzot ar visas valsts līdzjutējiem. Tā ļauj izbaudīt ārkārtīgi īpašas jūtas – gan zaudējuma rūgtumu, gan uzvaras triumfu.

Hokejs ir ekstremāls sporta veids un atklāj cilvēka būtību. Tā ir kolektīva spēle, un tajā, no vienas puses, nav individuālajiem sporta veidiem raksturīgās konkurences. Raugoties no citas puses – tieši šajā spēlē ir jāprot vienoties, pieņemt kopīgus lēmumus, tās rezultāts ir atkarīgs tikai no kolektīva pūlēm. Lai kāda superzvaigzne tu būtu, viens tu nevari izdarīt neko. Hokejs māca atrasties kolektīvā un nebūt egoistam, un tieši tas ir vissvarīgākais!

Iznācis Latvijas ceļveža “Rietumu Gids” jaunais izdevums

Rietumu Banka publicējusi jaunāko Rīgai, Jūrmalai un citām Latvijas interesantākajām vietām veltītā prestižā ceļveža versiju – “Rietumu Gids 2017”.

Šis ir jau septītais “Rietumu Gida” izdevums, kurā atrodama jaunākā informācija par labākajām viesnīcām, restorāniem, SPA centriem, skaistumkopšanas saloniem, atpūtas kompleksiem, veikaliem un mākslas galerijām. Tajā publicēta arī interesantu maršrutu sadaļa, kas izveidota tieši “Gida” lasītājiem, un palīdzēs plānot individuālus ceļojumus pa Latviju un ekskursijas galvaspilsētā.

“Mums Rietumu Bankā bieži jāuzņem ārvalstu partnerus, klientus, uzņēmējus un jābūt viesmīlīgiem namatēviem. Tieši tā domājām, veidojot “Gidu”: centāmies nevis parādīt ievērojamu vietu standarta komplektu, bet gan piedāvājām iespēju dziļāk un emocionālāk iepazīt valsti, ieraudzīt labāko un interesantāko,” stāsta Sergejs Grodņikovs – Rietumu Bankas Sabiedrisko attiecību un reklāmas nodaļas vadītājs, viens no “Gida” autoriem. “Patīkami, ka ceļvedis, kas sākotnēji bija paredzēts mūsu viesiem, ar katru gadu kļūst aizvien populārāks. Esam ļoti pateicīgi visiem, kuri palīdzēja tā veidošanā, sniedza informāciju un izteica ierosinājumus.”

Jaunā “Rietumu Gida” eksemplārus var saņemt Rīgas un Jūrmalas labākajās viesnīcās un restorānos. Jebkurš interesents var izmantot arī ceļveža mobilo versiju vai lejuplādēt iPhone vai Android platformai paredzēto lietotni. Visa “Gidā” pieejamā informācija ir oriģināla un absolūti neatkarīga.

“Rietumu Gids” tiek atjaunots un papildināts katru gadu. Šajā izdevumā publicēti jauni populārāko Rīgas un Jūrmalas vietu, ko vajadzētu apmeklēt, atrodoties Latvijā, reitingi. Īpaši atzīmētas viesnīcas un restorāni, kuros tiek piedāvātas atlaides platīna kartes “Jūrmala” īpašniekiem – šo karti var saņemt Rietumu Bankas klienti.

Lasītāji ceļvedī atradīs arī šā gada krāšņāko mūzikas un teātra festivālu un koncertu afišas. Kā ierasts, sniegtas arī būtiskas lietišķās ziņas, informācija par transportu, ceļojumu aģentūrām, medicīnas pakalpojumiem utt. Ģimenēm ar bērniem noderīga būs īpaša sadaļa “Rīga un Latvija – bērniem”. Sadaļā “Restorāni” atradīsiet informāciju par vietām, kur vērts nobaudīt dažādu valstu, piemēram, Francijas, Itālijas un protams arī pašas Latvijas, nacionālo virtuvi.

2017. gadā Rietumu Banka svin divkāršu jubileju: banka svin 25. gadadienu, savukārt desmitā dzimšanas diena pienākusi tās Labdarības fondam – lielākajai šāda veida privātajai organizācijai Latvijā. Bankas dzimšanas dienai veltītajās lappusēs lasītāji var uzzināt par svarīgākajiem faktiem Rietumu Bankas vēsturē – gadsimta ceturkšņa laikā tā kļuvusi par vienu no Baltijas finanšu nozares līderēm. Labdarības fondam veltītā sadaļa stāsta par projektiem, notikumiem un vietām, kur Rietumu Banka sniegusi savu atbalstu.

“Rietumu Gids” ir bezmaksas izdevums. Rietumu Bankas klienti to var saņemt gan Rīgas un Jūrmalas labākajos restorānos, viesnīcās, tirdzniecības un servisa punktos, gan arī bankā.

Rīgā ir norisinājušās pasaules kausa kvalifikācijas sacensības spīdvejā

Ar Rietumu Bankas atbalstu jūnija beigās Rīgā ir norisinājušās pasaules kausa kvalifikācijas sacensības spīdvejā.

Sacīkstēs, kuras norisinājās Biķernieku stadionā, uzvaru guva Latvijas komanda, kas šobrīd plāno piedalīties Komandu Pasaules kausa pusfinālā.

Pasaules kausa kvalifikācijas sacensībās Rīgā ir piedalījušies sportisti no Vācijas, Itālijas, Francijas un Latvijas. Latvijas komandu pārstāvēja tādi spēcīgie sportisti kā: Andžejs Ļebedevs, Maksims Bogdanovs, Kjasts Puodžuks, Jevgeņijs Kostigovs. Gala rezultātā mūsu izlases komanda nopelnīja 52 punktus no 60 iespējamiem, bet par labāko spēlētāju tiesneši ir atzinuši Andžeju Ļebedevu (15 punkti no 15).

Pēc šīs uzvaras Latvijas izlases komanda dosies uz Zviedrijas Vasterviku, kur 4. jūnijā norisināsies otrais Komandu Pasaules kausa pusfināls, un pēc tā rezultātiem varēs spriest par nākotnes finālistiem. Speciālisti uzskata, ka Latvijas sportistiem ir diezgan lielas izredzes tikt finālā un, iespējams, pat izcīnīt čempionu titulu. Savukārt atbalstītājiem atliek cerēt uz to, ka sacīkšu dalībnieki no Latvijas patiešām pierādīs sevi kā labākie un tiesneši pieņems lēmumu piešķirt viņiem čempionu titulu.

Spīdvejs ir viens no populārākajiem motosporta veidiem pasaulē. Latvijā tam ir ievērojamas tradīcijas un vairāk nekā 50 gadu sena vēsture. Par Latvijas spīdveja centru tradicionāli tiek uzskatīta Daugavpils – Latvijas otrā lielākā pilsēta, kurā atrodas viens no Eiropā labākajiem spīdveja trekiem. Pirms diviem gadiem, kad tika pabeigta Biķernieku stadiona rekonstrukcija, mēs esam kļuvuši par lieciniekiem spīdveja aktīvai attīstībai Rīgā.

Pēdējo desmit gadu laikā Rietumu Banka un tās Labdarības fonds aktīvi atbalsta spīdveju un citus sporta veidus, uzstājoties kā Latvijā notiekošo nozīmīgo starptautisko sacensību sponsors, kā arī sekmējot jauniešu spīdveja attīstības procesu.

Ar Francijas porcelāna kataloga izdevniecību ir sākusies Rietumu Bankas sadarbība ar Latvijas muzejiem

Šīs ir Rietumu Bankas jubilejas gads visās vārda nozīmēs. Pati banka atzīmē 25. gada jubileju, bet bankas labdarības fonds – 10. gada jubileju. Tajā laikā, banka un fonds uzsāka plašu sadarbību ar Latvijas mākslas muzejiem.

Kopš tā laika Rietumu Banka un Rietumu Bankas labdarības fonds ir atbalstījuši vairāk nekā desmitu izstāžu, kuras norisinājās dažādos muzejos, mākslas katalogu izdošanu un vērtīgu dāvinājumu nodošanu muzeju pastāvīgajām ekspozīcijām.

Īpašas uzmanības ir vērta franču Sevras porcelāna izstāde, kura notika ar bankas atbalstu Rīgā 2007. gadā, kā arī unikālām Sevras manufaktūras, kura darbojas Francijā arī mūsdienās, darbiem veltīta kataloga izdevniecība. Ar to ir sākusies mākslas katalogu izdevniecības programma: turpmākajos gados ar bankas un labdarības fonda atbalstu tika izdotas vairākas grāmatas, no kurām var tiesāt par dažādām pasaules mākslas virzieniem.

Faktiski kopš nodibināšanas brīža 1740. gadā un līdz pat šodienai Sevras manufaktūra ir zem tiešās valsts patronāžas un ir Francijas nacionālais lepnums. Tā ir kļuvusi par vairāku vēsturisku notikumu liecinieku: šeit izgatavoja porcelānu karalim Luijam XV, bet vēlāk manufaktūra ieguva karaliskas manufaktūras oficiālo statusu un kļuva par galveno porcelāna piegādātāju Versaļas pilī. Sevras porcelāns ir augstākās kvalitātes, smalkas gaumes un elegances paraugs. Tas joprojām tiek izgatavots tikai ar rokām vienā-divos eksemplāros, turklāt katra darbs atšķiras ar oriģinālo dizainu un ir īsts mākslas darbs.

Sevras porcelānam veltīts katalogs Latvijā tika atzīts par gada skaistāku grāmatu – tāds lēmums tika pieņemts saskaņā ar kompetento speciālistu viedokli, ņemot vērā konkursa rezultātus. Vēlāk ar Rietumu Bankas līdzdalību tika izdotas tādas grāmatas kā: “Ārvalstu mākslas muzeja XX. gadsimta Beļģu mākslas kolekcija”, «Art Nouveau un Art Deco Nīderlandē»; “Sudraba gadsimts. Krievu mākslas darbi no Baltijas muzeju kolekcijām. 1890-1930”, kas atspoguļo glezniecības attīstības 40 gadu ilgu periodu; “Piranēzi. Antīkā Roma”, kas palīdz pieņemt slēdzienu par seno romāņu arhitektūru, kā arī citas unikālas grāmatas.

Tuvākajā laikā ar Rietumu Bankas labdarības fonda atbalstu tiks izdots jauns mākslas katalogs, kas ir veltīts Nikolaja Bogdanova-Beļska mākslas darbiem no Latvijas un vācu kolekcijas.

Noskaidroti projekti, kuri tiks atbalstīti RBLF pilsētvides labiekārtošanas un tūrisma veicināšanas programmā

Foto: Vēsturiskās Siguldas slimnīcas ēkas koka tornītis, kurš nu ir restaurēts un rotā Gaujas senlejas krastu.

Pagājušajā gadā Rietumu Bankas labdarības fonda valde pašvaldībām piedāvāja kopīgi sadarboties, īstenojot Latvijas pilsētās un ciematos atraktīvus pilsētvides labiekārtošanas un tūrisma veicināšanas projektus un ilgi lolotas idejas, kuras atliktas malā un nav realizētas nepietiekama finansējuma dēļ.

2016.gadā šīs programmas ietvaros tika atbalstīti 5 projekti, piešķirot finansējumu pilsētas pulksteņa izveidošanai un uzstādīšanai Krāslavas centrā (Latgale); saules pulksteņa uzstādīšanai Gulbenē (Vidzeme); īpašu, ar Lielvārdes jostas motīviem rotātu informācijas stendu uzstādīšanai Lielvārdes novadā; strūklakas izbūvei Smiltenē (Ziemeļvidzeme) un vēsturiskas koka lapenes uzstādīšanai pie Gaujas vienā no skaistākajām Latvijas vietām – Siguldā.

Šogad RBLF saņēma vairāk nekā 50 vēstuļu ar dažādu pašvaldību projektu aprakstiem no visiem Latvijas reģioniem. Pēc ilgām un spraigām žūrijas diskusijām ir piešķirts atbalsts 3 projektiem – pilsētvides elementa “Dzeramā ūdens pumpis” Valmierā Vecpuišu parkā uzstādīšanai; vēsturiskā sēravota paviljona atjaunošanai un skulptūras Ķirzaciņa uzstādīšanai Baldonē; vides objekta “Egle” uzstādīšanai pie Melngalvju nama – veltījums pirmajai rotātajai ziemassvētku eglei 1510.gadā Rīgā. Turklāt fonds šobrīd risina pārrunas ar dažām pašvaldībām par iespējamām atsevišķu iesniegto projektu nosacījumu izmaiņām, kā rezultātā tiks noskaidroti vēl pāris projekti, kuri saņems fonda finansējumu šogad.

“Šajā gadā saņēmām daudz labu projektu ar oriģinālām idejām. Mums bija ļoti grūti izlemt, kuriem projektiem dot priekšroku, tādēļ projektu izskatīšana un atlase notika vairākās kārtās, un bija garas diskusijas. Diemžēl nevaram atbalstīt visus projektus, kuri mums iepatikās, tomēr vismaz daļa no tiem šogad tiks īstenoti. Plānojam arī turpmāk sadarboties ar pašvaldībām, uzstādot dažādus pilsētvides objektus un sakārtojot apkārtējo vidi. Tas ne tikai priecē vietējos iedzīvotājus, bet arī piesaista vairāk tūristus, tādējādi veicinot novadu attīstību,” pauda Inga Šīna, Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētāja.

Nākotnes Atbalsta fonds

Vesetas iela 7, Rīga, LV-1013
Tālr. +371 67020569, [email protected]

Sīkdatņu izmantošana

Copyright © 2007-2021