Pagājušajā nedēļā notika Ivana Aivazovska izstādes, kas pagājušajā gada nogalē risinājās muzejā „Rīgas Birža”, kataloga prezentācija.

Izstādi un kataloga izdošanu finansiāli atbalstīja Rietumu Bankas labdarības fonds.

Pagājušā gada rudenī un ziemā lielus panākumus guva plašā izstāde „Gaismas metafizika”, kas bija aplūkojama vienā no galvenajiem Rīgas muzejiem. Tajā bija apskatāmi vairāki desmiti Ivana Aivazovska dažādu žanru darbu: marīnas, ainavas un vēsturiskas kompozīcijas. Tostarp – pirmoreiz Latvijā – gleznas no Odesas mākslas muzeja un Igaunijas muzejiem. Apmeklētāji varēja apskatīt arī Ivana Aivazovska darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas.

Rietumu Bankas labdarības fonda padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko savā kataloga prezentācijai veltītajā ievadrunā teica: „Izstāde tika veidota ar lielisku gaumi un takta izjūtu, un tās sniegtie iespaidi bija svaigi, patiesi un personiski. Mēs savām acīm varējām redzēt un sajust gaismas maģisko burvību un dienvidu „skanīgās” krāsas, un, protams, noslēpumaino jūras dramatismu – visu, kas mums patīk Eiropas un pasaules mēroga gleznotāja Ivana Aivazovska mākslā.

Rietumu Bankas labdarības fonds ar prieku un aizrautību atbalstīja gan izstādi, gan kataloga izdošanu. Kopā ar Nacionālo mākslas muzeju esam īstenojuši jau vairāk nekā divus desmitus projektu, un ceram, ka šī sadarbība turpināsies, ka ir vēl daudz brīnišķīgu darbu, kas mums jāpaveic.”

Rīgas izstādes ekspozīcija bija patiesi unikāla. Daudzi no šeit eksponētajiem darbiem „nav redzējuši” cits citu ļoti ilgu laiku vai pat nekad. Izstādē bija aplūkojami tādi slaveni gleznotāja darbi kā „Skats uz Vezuvu dienu pirms vulkāna izvirduma””(1885., Igaunijas Mākslas muzejs); „Puškins Melnās jūras krastā”(1897., Odesas mākslas muzejs); „Jūras ainava (Vakars)” (1855., LNMM); ainava „Migla uz jūras” (1884., LNMM), ko mākslinieks dāvāja Rīgai pēc 1886. gadā šeit notikušās personālizstādes, un citi.

Ivans Aivazovskis (1817–1900), armēņu izcelsmes krievu gleznotājs, visā pasaulē ir slavens kā virtuozs jūras ainavu meistars, kuru apbrīnoja jau viņa laikabiedri. Mūsdienās viņa darbi bieži vien kļūst par starptautisku izsoļu pieprasītākajām lotēm.

Cēsu Izstāžu namā ir atvērta mūsdienu Latvijas gleznotāja Arta Butes izstāde “ArtIsCool”. Šo pasākumu ir atbalstījuši Rietumu Banka un tās Labdarības fonds.

Artis Bute ir spilgts modernās Latvijas mākslinieku paaudzes pārstāvis, kura darbi ir pieprasīti arī ārzemēs. Izstādēs piedalās no 1981. gada. Viņa darbi ir bijuši izstādīti Rīgā, Londonā, Stokholmā, Zalcburgā, Viļņā, Maskavā, Sanktpēterburgā, Baku un daudzās citās pilsētās.

Izstādē “ArtIsCool” dominē divas tēmas – daba un klusā daba. Darbos daudz varam redzēt dažādu ainavu vērojumu variācijas. Savukārt kluso dabu uzstādījums balstīts uz klasisku “nature morte” interpretāciju. “Mode ir mainīga, bieži samākslota, kamēr klasika ir konstants lielums ar savu pievienoto vērtību”, uzskata pats mākslinieks.

Artis Bute nebīstas eksperimentēt ar stiliem un krāsu paleti. Viņa darbiem raksturīgi tādi netradicionāli krāsu savienojumi kā okers, perlamutrs, violets un ultramarīns. Tas, pēc kritiķu vērtējumiem, piešķir audekliem zināmu dekoratīvu efektu, kas ir raksturīgs Vīnes modernismam. Darbi ir veikti ar juveliera precizitāti, tajos ir apslēpta kaisle un iekšēja ekspresija un tajā pašā laikā – miers un harmonija.

Līdz ar klasisko mākslas izglītību Artim Butem ir Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfa diploms. Viņš ir veiksmīgi darbojas arī teātrī. Par savu labāko darbu scenogrāfijas nozarē mākslinieks uzskata Antona Čehova “Kaiju” Liepājas teātrī, par ko viņš ir saņēmis balvu par labāko izrādes scenogrāfiju Latvijā un Baltijā.

Izstāde Cēsīs būs skatāma līdz 6 septembrim.

Rietumu Bankas labdarības fonds šajā vasaras un rudens sezonā turpina sadarbību ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, lai saglabātu melno stārķu populāciju.

Šo reto putnu, kuru dzīvesveids joprojām ir maz pētīts, skaits pakāpeniski samazinās. Pēc zinātnieku domām, tas ir saistīts gan ar paaugstinātu vides piesārņojumu, gan mežu, kuros ligzdo melnie stārķi, izciršanu.

Vienlaikus Latvija ar tās lielajām mežu platībām un zemo iedzīvotāju blīvumu ir viena no galvenajām Eiropas teritorijām, kurp šie reti putni lido pavasarī, lai izperētu mazuļus un pēc tam rudenī atgrieztos siltākos reģionos – Āfrikā un Āzijā.

Ornitologi rūpīgi pēta melno stārķu izturēšanos, gredzeno tos, palīdz uzturēt un saglabāt ligzdas, uzrauga putnēnu izšķilšanos un augšanu, veic ķīmiskās analīzes, cenšas noteikt un novērst ligzdošanu traucējošos faktorus. Līdzās melno stārķu ligzdām pastāvīgi atrodas arī ornitologu uzstādītas kameras, kas regulāri fiksē putnu uzvedību un notiekošo ligzdā. Šajā darbā Latvijas speciālistiem jau otro gadu palīdz Rietumu Bankas labdarības fonds.

„Mūsu valstī strādā izcili ornitologi, vieni no labākajiem Eiropā. Tikai daži speciālisti visā Eiropā pēta melno stārķu izturēšanos, un mēs varam droši apgalvot, ka lielākā daļa zināšanu par šo putnu uzvedību tiek iegūta tieši pie mums, Latvijā. Uzskatu, ka šādi projekti ir jāvērtē plaši, dabas aizsardzības un tādējādi arī mūsu kopējās nākotnes kontekstā, tāpēc ir ļoti svarīgi tos savlaicīgi atbalstīt,” saka Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes locekle.

Rietumu Bankas labdarības fonds šo putnu populācijas izpētei šogad ir piešķīris 2500 eiro.

Rietumu Bankas labdarības fonds saņēmis pateicības rakstu no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas par izrādīto atbalstu cīņā ar Covid-19 izplatību un šīs slimības seku novēršanu.

Kā norādīts pavadvēstulē, šis pavasaris ārstiem un citiem veselības aprūpes darbiniekiem bijis sarežģīts izaicinājumu un mācību laiks.

Lielais koronavīrusa testu skaits, speciālie individuālās aizsardzības tērpi, garas un nogurdinošas dežūras, esot nepārtrauktā gatavībā uzņemt pacientus – trīs mēnešu garumā tā bija kļuvusi par ikdienas normu. Visi slimnīcas darbinieki – gan māsiņas, gan ārsti un profesori – pašaizliedzīgi cīnījās ar jauno infekciju, kuras attīstību sākotnēji paredzēt nebija iespējams.

Slimnīca izsaka sirsnīgu pateicību ikvienam, kurš šajā laikā kā materiāli, tā arī morāli atbalstījis tās personālu un pacientus.

Jau vēstījām, ka Rietumu Bankas labdarības fonds nesen ziedojis divus universālos plaušu ventilācijas aparātus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai. Jaunās iekārtas piemērotas gan bērniem, gan pieaugušajiem, tās var pieslēgt slimnīcā esošajam skābekļa padeves tīklam un pielietot gan invazīvai, gan neinvazīvai plaušu ventilācijai.

Rietumu Bankas labdarības fonds piešķīris līdzekļus Svētā Jēkaba katedrāles torņa rekonstrukcijas pabeigšanai un fasādes apgaismojuma uzstādīšanai Vecrīgā.

Šis dievnams, kas rakstos pirmoreiz minēts 1225. gadā, ir viens no senākajiem un ievērojamākajiem gotiskās arhitektūras pieminekļiem Latvijā.

Svētā Jēkaba katedrāle ir galvenais katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes dievnams, kurā regulāri notiek dievkalpojumi.

2016. gadā ar valsts un pašvaldības atbalstu tika sākti apjomīgi katedrāles restaurēšanas darbi. Šobrīd jau pilnībā atjaunota ēkas fasāde un nomainīts jumta segums. Šogad no katedrāles 80 metrus augstā torņa tika demontēts jumta segums – 270 gadus vecās vara plāksnes, un tās tika aizstātas ar jaunām. Svētā Jēkaba katedrāles tornī atrodas turpat 500 gadus vecas koka konstrukcijas, kas zināmas kā senākās Latvijā, kuras joprojām kalpo. Tika veikts šo konstrukciju remonts, un pavisam nesen, maija beigās, torņa smailē tika uzstādīts atjaunotais apzeltītais gailis.

Šī rekonstrukcijas posma noslēgumā paredzēts restaurēt torņa iekštelpas, atjaunot vēsturiskā fasādes pulksteņa darbību, kā arī uzstādīt katedrāles fasāžu ārējo apgaismojumu. Šiem nolūkiem Rietumu Bankas labdarības fonds piešķīris 30 tūkstošus eiro.

Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna stāsta: „Esam ļoti gandarīti, ka Rīgas arhidiecēze veic tik apjomīgu darbu, lai atjaunotu Svētā Jēkaba katedrāli. Šis ir izcils arhitektūras piemineklis un viena no skaistākajām viduslaiku celtnēm Rīgā, kas veido raksturīgo vecpilsētas tēlu.

Pēc restaurācijas pabeigšanas Rīgas iedzīvotāji un viesi varēs pilnībā novērtēt šī dievnama cēlumu un krāšņumu. Mums būs iespēja apbrīnot šo arhitektūras šedevru ne tikai dienā, bet arī pēc krēslas iestāšanās, un uzzināt laiku, raugoties uz apzeltīto katedrāles torņa pulksteni.”

Visus Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanas darbus plānots pabeigt līdz 2025. gadam, kad baznīca svinēs 800 gadu jubileju.

Klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti 2020” fināls un uzvarētāju apbalvošana notiks 14.jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Šo konkursu tradicionāli organizē izcilas Latvijas operdziedātājas Ineses Galantes fonds ar Rietumu Bankas labdarības fonda atbalstu.

Konkursa finālā iekļuva 27 dalībnieki, to vidū septiņi vokālisti, seši pretendenti kategorijā “Taustiņinstrumentu spēle”, septiņi – kategorijā “Stīgu instrumentu spēle” un seši finālisti, kas pretendē uz uzvaru kategorijā “Pūšaminstrumentu / sitaminstrumentu spēle”. Finālistu vidū ir jauni, talantīgi vokālisti un izpildītāji no visas Latvijas, visjaunākajam ir tikai desmit gadu.

Katru gadu konkursa fināls kļūst par brīnišķīgu koncertu, kurā jaunu talantīgu vokālistu un mūziķu izpildījumā skan slavenu komponistu skaņdarbi. Šogad pulcēšanās ierobežojumu dēļ konkursa organizatori nevar uzaicināt visus interesentus apmeklēt pasākumu, tādēļ lūdz visus Latvijas iedzīvotājus atbalstīt finālistus un kļūt par tiešsaistes koncerta viesiem. Konkursa fināla tiešraide no Latvijas Nacionālās bibliotēkas būs skatāma visas dienas garumā. Skatīties talantīgo jauniešu uzstāšanos un vienlaikus atbalstīt dalībniekus, rakstot komentāru vai sūtot sveicienu, varēs konkursa oficiālajā lapā sociālajā tīklā Facebook https://www.facebook.com/InesesGalantesTalanti/, konkursa vietnē http://inesesgalantestalanti.lv/tiesraide/ un YouTube vietnē https://www.youtube.com/channel/UCtic9p2X7nuq93aP7P2nZbg.

“Es ar lielu cieņu vēroju šī brīnišķīga konkursa organizatorus un dalībniekus, kuri pat šajā sarežģītajā laikā turpina īstenot savas radošās idejās. Viņi ir piemērs tam, cik svarīgi ir ticēt sev, darboties un nepadoties, neskatoties uz grūtībām, jo tikai ar talantu panākumiem bieži vien nepietiek. Mēs, Rietumu Bankas labdarības fonds, ar prieku turpināsim atbalstīt mūsu mūziķus, palīdzēt radīt apstākļus, kas ļauj pilnībā atklāt to potenciālu. Visiem konkursa finālistiem novēlu veiksmi un spožu profesionālo karjeru,” saka Inga Šīna, Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētāja.

Konkursa “Ineses Galantes talanti 2020” žūrijā darbojas pieredzējuši pedagogi un profesionāli mūziķi: konkursa patronese, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, operdziedātāja Inese Galante; pianists, JVLMA Klavieru katedras asociētais profesors Toms Ostrovskis; kontrtenors Sergejs Jēgers; mūzikas pedagoģe un politiķe Dagnija Staķe; komponists, diriģents, JVLMA Orķestra diriģēšanas katedras vadītājs, profesors Andris Vecumnieks; Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolniece, JVLMA Stīgu instrumentu katedras vadītāja, asociētā profesore Terēza Zīberte – Ījaba; JVLMA Pūšamo instrumentu katedras vadītājs, saksofonists Ainārs Šablovskis.

Pateicoties konkursa ģenerālpartnera Rietumu Bankas labdarības fonda ikgadējam atbalstam, laureāti saņems naudas balvas: 200 eiro (1.vieta), 150 eiro (2.vieta) un 100 eiro (3.vieta), kā arī mācību stipendiju 500 eiro apmērā katram laureātam. Dāvanas un naudas balvas 100 eiro apmērā saņems arī 1. un 2.vietas ieguvēju pedagogi.

Līdztekus balvām un stipendijām uzvarētāji tradicionāli saņem iespēju iegūt nenovērtējamu pieredzi, uzstājoties uz vienas skatuves ar izciliem mūziķiem, proti, iespēju piedalīties prestižos muzikālos pasākumos un koncertos, ko organizē Ineses Galantes fonds.

Ar Rietumu Bankas labdarības fonda atbalstu izdevniecībā „Jumava” klajā nākusi grāmata „Baltkrievu mākslinieki Latvijā. 19201990”.

Tās autors ir Vjačka (Vjačeslavs) Ceļešs – profesionāls mākslinieks, Baltkrievijas mākslinieku Baltijā biedrības vadītājs. Grāmata ir viņa plašā daudzu gadu pētījuma par Baltkrievijas kultūru un mākslu, to mijiedarbību ar citu valstu un tautu kultūru rezultāts.

Autors atgādina, ka baltkrievu saknes bija tādiem ievērojamiem kultūras darbiniekiem kā Napoleons Orda, Kazimirs Maļevičs, Marks Šagāls, Leons Baksts. Latvijā ilgus gadus dzīvoja un strādāja izcilā māksliniece Aleksandra Beļcova, kura dzimusi Baltkrievijā, Suražas ciematiņā. Latvijas Mākslas akadēmijā profesionālo izglītību ieguva Molodečno dzimušais D. Godickis-Cvirko un P. Mironovičs.

Autors uzsver, ka Baltkrievijas un Latvijas mākslinieki uzturēja ciešas personiskās un radošās attiecības, un šī kreatīvā sinerģija turpinās arī mūsdienās, radot jaunas idejas un izcilu to realizāciju.

Grāmata ir bagātīgi ilustrēta un tajā ir daudz uzziņas materiālu.

Rietumu Bankas labdarības fonds ir iegādājies divus universālus plaušu ventilācijas aparātus Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai.

Tie ir Trilogy 202 Philips aparāti ar apjoma un spiediena kontroles režīmiem. Tos var izmantot gan invazīvajai, gan neinvazīvajai ventilācijai un pieslēgt slimnīcā jau esošajam skābekļa padeves tīklam. Adaptīvā gaisa padeve un daudzveidīgie uzstādījumu varianti nodrošina nepārtrauktu medicīnisku palīdzību.

Fonda iegādātie aparāti ir piemēroti gan pieaugušiem, gan bērniem. Firmas un modeļa izvēle veikta pēc Stradiņa slimnīcas medicīnas tehnoloģiju speciālistu ieteikumiem.

„Mūsu fonds jau sen sadarbojas ar Stradiņa slimnīcu. Mēs ne reizi vien esam atbalstījuši tās programmas un projektus, labi pazīstam daudzus speciālistus un ārstus, kurus ļoti cienām. Domāju, ka šajā situācijā fonda atbalsts ir ne tikai savlaicīgs, bet arī ļoti svarīgs – gan pacientu dzīvības glābšanai, gan mediķu darba atvieglošanai,” saka Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna.

Plānots, ka jaunos plaušu ventilācijas aparātus slimnīcā nogādās nākamajā nedēļā.

Sākas pieteikšanās Nodibinājuma “Rietumu Bankas labdarības fonds” konkursam “Latvijas sakrālais mantojums”, kura ietvaros baznīcas tiek aicinātas pieteikt arhitektūras un mākslas pieminekļus restaurācijai, lai saglabātu tos nākamajām paaudzēm. Projektus konkursam var pieteikt līdz šī gada 31.maijam. Konkurss “Latvijas sakrālais mantojums” tiek rīkots sadarbībā ar Nacionālo Kultūras mantojuma pārvaldi.

Jau devīto gadu “Rietumu Bankas labdarības fonds” rīko atbalsta projektu sakrāliem arhitektūras un mākslas pieminekļiem, saglabājot un restaurējot vairāk nekā 50 baznīcu mantojumu. Atbalstam var pieteikt gan vitrāžu, kroņlukturu, ērģeļu un altārgleznu restaurāciju, gan arī neatliekamus remonta darbus, kupolu un baznīcas gaiļu restaurāciju, altārgleznu, lustru, kroņlukturu saglabāšanu u.c. Kopējais projektu konkursa finansējuma apmērs ir līdz 30 000 EUR. Vienam projektam piešķiramais finansējums ir līdz 5000 EUR.

Ir svarīgi rūpēties par Latvijas sakrālo mantojumu un, cik iespējams, saglabāt to autentiskumu nākamajām paaudzēm. Līdz šim “Rietumu Bankas labdarības fonds” ir palīdzējis dažādām Latvijas reliģiskajām konfesijām – atbalsts ir sniegts Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcai, Ludzas Jaunavas Marijas debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcai, Lestenes Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, Sv. Sīmaņa un Sv. Annas pareizticīgo baznīcai, Rīgas Sinagogai, Moskvinas vecticībnieku lūgšanu namam, Freimaņu Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcai, Jersikas Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīcai, Valmieras Svētā Sīmaņa Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, Ludzas Lielajai Sinagogai, Jaunpils Evaņģēliski luteriskajai baznīcai u.c.

“Rietumu Bankas labdarības fonds” aicina arī šogad pieteikties un kopīgi saglabāt Latvijas sakrālo lepnumu!

Pieteikumu atbalsta saņemšanai ir aicināta iesniegt jebkura Latvijā reģistrēta reliģiskā organizācija vai biedrība, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas valsts vai vietējas nozīmes valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Konkursa pieteikumus izskata konkursa “Latvijas sakrālā mantojuma” žūrijas komisija, kura sastāv no četriem žūrijas locekļiem: diviem “Rietumu Bankas labdarības fonda” pārstāvjiem un diviem Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvjiem.

Lai pieteiktos konkursam nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu.
Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit :
https://www.rietumu.com/documents/news/Regulation_sacredheritage2020.doc

Konkursā apstiprinātie projekti, kam piešķirts finansējums, tiks publicēti RBLF mājas lapā www.rblf.lv un NKMP mājas lapā www.mantojums.lv

Šonedēļ tika pasniegtas balvas Latvijas Televīzijas un radio konkursa “Kilograms kultūras” uzvarētājiem. Šī konkursa rīkošanu atbalsta Rietumu Bankas labdarības fonds.

Balsošanā, kas ir notikusi vairākos etapos, ir noteikti konkursa laureāti deviņās nominācijās. Visi uzvarētāji saņems naudas prēmijas 1000 eiro apmēra no Rietumu Bankas labdarības fonda.

Par gada spilgtāko notikumu tika atzīta vēsturiskā spēlfilma “Dvēseļu putenis”. Tika apbalvoti arī labāko darbu autori tādās kategorijās kā mūzika, literatūra, teātris, vizuālā māksla un citās.

Konkurss “Kilograms kultūras” tiek rīkots ik gadu, sākot no 2012. gada, un tradicionāli tas notiek ar Rietumu Bankas labdarības fonda atbalstu.

«Neapšaubāmi, ka šis konkurss ir ievērojama Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļa. Tas ne tikai izceļ spilgtākos sasniegumus dažādās mākslas jomās, bet arī palīdz mums visiem gūt plašāku priekšstatu par jaunākajiem notikumiem, uzzināt par jaunajiem māksliniekiem, jaunajiem darbiem, iepazīties ar tiem. Pie tam mēs visi – Latvijas iedzīvotāji – esam nevis tikai vērotāji, skatītāji un klausītāji, bet vienlaikus varam arī aktīvi piedalīties kultūras procesos, un tas ir ārkārtīgi būtiski”, teica Inga Šīna, Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētāja.

Pretendentus uz vairākumu konkursa nomināciju izvirza profesionāla žūrija, kuras sastāvā ir Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM.lv pārstāvji. Savukārt uzvarētāji no izvirzītajiem kandidātiem tiek noteikti balsošanā, kurā var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs.