No 3. jūnija Rīgā, bijušās fabrikas “Boļševička” teritorijā, ir atvērts mākslas parks ar nosaukumu “Mobilais muzejs. Nākamā sezona.”

Projekta organizators ir Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC).

Šajā parkā varēs apskatīt mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, kas 1990. gados radīti dažādiem mākslas projektiem.

Daudziem no šiem darbiem bijis sarežģīts liktenis. Pēc tam, kad tie bija izpildījuši savu (bieži vien vadošo) lomu kāda mākslas projekta ietvaros, tiem bija jāatgriežas sava autora darbnīcā vai jāpārceļas uz kādu pagaidu vietu, kas ne vienmēr ir piemērota autora iecerēm un plāniem.

Mākslas parka projekta organizatori šos artefaktus dēvē par “bezpajumtniekiem”, un tagad, ņemot vērā to sākotnējo kontekstu, tie tiek izstādīti “Boļševičkā” – ne tikai, lai tiktos ar “laikmetīgās mākslas” vērotājiem un cienītājiem, bet arī lai sabiedrībai atgādinātu par Laikmetīgās mākslas muzeja izveides aktualitāti Latvijā. Par to tiek spriests jau sen.

Parkā būs skatāmi daudzu mākslinieku, tostarp Aigara Bikšes, Ērika Boža, Evelīnas Deičmanes-Vidas, Ivara Drulles, Reiņa un Kristas Dzudzilo, Daces Džeriņas, Andra Eglīša, Katrīnas Neiburgas, Jāņa Novika, Kirila Panteļejeva, Monikas Pormales, Artura Virtmaņa, Brigitas Zelčas-Aizpures darbi.

Mākslas parks “Boļševičkā” ir liela mēroga brīvdabas ekspozīcija, muzejs bez jumta un sienām, ko var apmeklēt individuāli vai kopā ar draugiem, sekojot izstādē piedāvātajam maršrutam un audio gida padomiem.

Tiem, kurus nopietni interesē laikmetīgā māksla, ir pieejama publiska programma, kas apvienota ar festivālu Survival Kit, ar kopēju nosaukumu “Fiktīvais muzejs” – diskusijas, mākslinieku autorpasākumi, izrādes un izglītojošas programmas.

Mākslas parku var apmeklēt bez maksas, un tas būs atvērts trīs dienas nedēļā: ceturtdienās un piektdienās no pulksten 14.00 līdz 20.00, bet sestdienās no pulksten 12.00 līdz 20.00.

Projektu atbalstīja Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un Nākotnes Atbalsta fonds.

“Nākotnes Atbalsta fonds” uzsāk sadarbību ar lielāko Latvijas dzīvnieku patversmi “Ulubele”, kas jau vairāk kā 15 gadu garumā rūpējās par dzīvnieku aizsardzību un labturību.

 “Nākotnes Atbalsta fonds” (iepriekšējais nosaukums “Rietumu Bankas labdarības fonds”), atbalstot sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu, pēdējos gados arvien vairāk iesaistās pasākumos, kas vērsti uz vides aizsardzību un pozitīvu cilvēka attiecību ar vidi veidošanu. Iepriekšējos gados fonds kopā ar  Latvijas Ornitoloģijas biedrību ir realizējis vairākus projektus ar mērķi saglabāt reto putnu – melno stārķu, populāciju.

Turpinot darbu šajā virzienā, 2021. gadā ar fonda atbalstu patversmē “Ulubele” tiks nodrošināta dzīvnieku voljēru uzturēšana un remonts, medikamentu iegāde, ka arī veterināro pakalpojumu izmaksas.

“Mēs esam no sirds priecīgi par to, ka mums izdodas izglābt, izārstēt un atdot laimīgai dzīvei Ulubeles aprūpē nonākušos dzīvniekus, kuri visbiežāk ir cilvēku vienaldzības, bezatbildības vai cietsirdības upuri. Vēl vairāk priecājamies tad, kad izglābtajiem dzīvniekiem spējam atrast jaunas mājas un mīlošu ģimeni. Jāatzīst, ka Covid pandēmijas gadā mājup devies rekordliels dzīvnieku skaits. Mēs rūpīgi izvērtējam katru adopciju, jo esam atbildīgi par savu iemītnieku labklājību.Taču šis gads pierādījis, ka cilvēki vairāk nekā jebkad novērtē to pozitīvo auru, ko ģimenē un mājā ienes mīļdzīvnieks, kurš kļūst par pilnvērtīgu ģimenes locekli. Protams, turpināt šādu darbu nemaz nav iespējams bez domubiedriem, kuri sniedz atbalstu un palīdzību, tas ir nenovērtējami!”, stāsta dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.

Savukārt “Nākotnes Atbalsta fonda” valdes priekšsēdētāja Inga Šīna uzsver: “Rūpes par apkārtējo vidi, tajā skaitā dzīvniekiem, kuri bez cilvēku iesaistes ir apdraudēti vai pat nespēj izdzīvot, ir ļoti būtiska aktivitāte visas mūsu sabiedrības labā. Mēs rūpīgi iepazināmies ar patversmes “Ulubele” darbu un redzam, ka tur strādā patiešām nevienaldzīgi cilvēki, kuri no sirds rūpējās par grūtībās nonākušajiem dzīvniekiem un palīdz tiem atrast jaunas mājas. Ceru, ka mūsu atbalsts palīdzēs šo cēlo mērķus īstenošanā un patversmes darba paplašināšanā”.

Dzīvnieku patversme “Ulubele” tika dibināta 2005. gadā, apvienojoties domubiedriem, kuriem nav vienaldzīgs dzīvnieku liktenis. Šobrīd patversme ik dienu rūpējas par aptuveni 500 iemītniekiem – suņiem, kaķiem un citiem dzīvniekiem – trušiem, šinšilām, kazām, auniņu, žurciņām.

Ulubeles princips kopš dibināšanas brīža ir “nokill”, kas nozīmē, ka ikvienam iemītniekam te tiek dota iespēja uzturēties, līdz tas sagaida savu cilvēku. Eitanāzija pieļaujamas vien izņēmuma gadījumā, ja dzīvnieks ir neārstējami slims un atvieglotu tā ciešanas.

“Ulubele” kā “noklill” patversmes darbību galvenokārt nodrošina juridisko un fizisko personu ziedojumi, kā arī sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Patversme regulāri piedalās nacionāla un lokāla mēroga programmās un likumdošanas iniciatīvās, kas ir saistītas ar dzīvnieku aizsardzību un labturību, savukārt 10 000 patversmes brīvprātīgie aktīvi iesaistās Ulubeles ikdienas darbā un dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, popularizējot patversmē nonākušo dzīvnieku adopciju, brīvprātīgā darba kustību un empātisku attieksmi pret nelaimē nonākušajiem dzīvniekiem.

“Nākotnes Atbalsta fonds” (iepriekšējais nosaukums “Rietumu Bankas labdarības fonds”) dibināts 2007. gadā ar mērķi veicināt filantropiju un mecenātismu Latvijā, atbalstot sociāli atbildīgu rīcību un sabiedriska labuma mērķu sasniegšanu. Ar fonda palīdzību tika atbalstīti vairāki simti projektu tādās jomās kā veselības aprūpe, tajā skaitā bērnu medicīna, palīdzība sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kultūra, izglītība, veselīga un aktīva brīvā laika pavadīšanas iespēju paplašināšana u.c.

 

Jau esam stāstījuši, ka Nākotnes Atbalsta fonds (iepriekšējais nosaukums Rietumu Bankas labdarības fonds) ik gadu piešķir līdzekļus sakrālās kultūras pieminekļu saglabāšanai visā Latvijā.

Esam saņēmuši vēstuli no centra “Skrundaliena” vadītājas Sofijas Moles, kurā viņa dalās ar interesantu stāstu par mūsu fonda finansētu gleznas restaurāciju 2018. gadā.

Glezna “Jēzus Ģetzemanes dārzā” atrodas Silenes Romas katoļu baznīcā, netālu no Daugavpils.

Šis brīnišķīgais mākslas darbs, kas šobrīd ir pilnībā restaurēts, sākotnēji bija ļoti sliktā stāvoklī, un gleznas autors nav zināms. Ķeroties pie atjaunošanas, pieredzējusī restauratore Gundega Jeruma ieraudzīja augsta līmeņa gleznojumu, kompozīciju un smalkas toņu nokrāsas. Sava pētījuma noslēgumā viņa secināja, ka mākslas darbs gleznots pēc itāļu izcelsmes krievu gleznotāja Fjodora Bruni darba motīviem, un nav izslēgts, ka autors varētu būt arī viņš pats.

Lūk, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem zem baznīcas bēniņu grīdas dēļiem nejauši atrasts audekls izrādījies vērtīgs mākslas darbs, kas pēc restaurācijas ieguvis otro dzīvi.

Ja gadās būt Silenē, noteikti aizejiet uz baznīcu un aplūkojiet šo gleznu!

Piedāvājam iepazīties ar restauratores Gundegas Jerumas stāstu par gleznas atjaunošanu.

 

Notikusi apbalvošana tradicionālajā skolēnu sacerējumu konkursā, kurš sarīkots ar Rietumu Bankas labdarības fonda atbalstu.

Šogad konkursā bija iesniegts rekordliels skaits darbu – vairāk nekā 300! Turklāt pārstāvēti tika dažādi žanri – no jautrām pasakām un neparastiem dzejoļiem līdz sirsnīgām dienasgrāmatām un aizraujošai fantastikai.

Žūrija, kuras sastāvā ir Latvijas Krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācijas (LAPRYAL) speciālisti, noteica uzvarētājus katrā vecuma grupā, kā arī izraudzījās konkursa laureātus, kuri saņēma specbalvas.

Kā apbalvošanas laikā teica LAPRYAL viceprezidente Ludmila Smirnova: “Dalībnieku literārais radošums ir krietni paplašinājies. Pirms pāris gadiem, kad pirmoreiz papildinājām konkursa noteikumus ar darbu iesniegšanas formātiem internetā, pieteikumu nebija daudz. Šodien dalībnieki ir spīdoši nodemonstrējuši, ka literatūras platformas var būt arī nestandarta formāti: blogs vai literārā varoņa profils sociālajos tīklos, Messenger sarakste, scenārijs. Un arī tā noteikti vēl nav galējā robeža.”

Savus darbus konkursam iesniedza bērni no Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Ventspils, Liepājas, Rēzeknes, Ilūkstes, Preiļiem, Jaunogres, Riebiņiem, Vaboles, kā arī no vairākām ārvalstu izglītības iestādēm.

Konkursa organizatori – LAPRYAL, laikraksts “Šodien” («Сегодня»), žurnāls «Люблю» un Rietumu Bankas labdarības fonds – apsveic visus uzvarētājus, dalībniekus, kā arī viņu pedagogus un vecākus!

Latvijas žurnāls “Forbes” savā oktobra numurā ir publicējis Rietumu Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētājas Ingas Šīnas rakstu.

Inga Šīna vada Rietumu Bankas un fonda labdarības projektus jau divus gadu desmitus un šodien ir viena no profesionālākajiem šīs jomas speciālistiem Latvijā ap plašu praktiskā darba pieredzi.

Savā rakstā Inga Šīna pievēršas tādiem svarīgiem aspektiem kā ilgtermiņa stratēģijas īstenošana labdarības jomā, kā arī šīs sfēras prioritāšu transformācija paralēli sabiedrības un ekonomikas attīstībai, valsts lomas palielināšanai sociālo jautājumu risināšanā.

Šo no pirmā skata dabīgo, bet tajā pat laikā ārkārtīgi svarīgo sabiedrības attīstības procesu apzināšana ir viens no būtiskākajiem faktoriem tādu labdarības projektu izvēlei un realizācijai, kuri būtu virzīti uz valsts un tās iedzīvotāju labklājības un brieduma līmeņa turpmāko palielināšanu.

“Manas pieredzes būtiskākā atziņa ir tas, ka labdarība ir sabiedrības konkrētā brīža attīstības spogulis. Latvijā labdarības izaugsme ir tikpat dinamiska kā pašas valsts ekonomikas pārmaiņas un tieši šādā griezumā es piedāvātu skatīt labdarības fenomenu.

Dažus pēdējos gadus es definētu kā trešo Latvijas labdarības attīstības posmu. Mūsu valsts vēl nav sasniegusi Eiropas Savienības vidējos pārticības rādītājus, taču esam uz ceļā uz to un ikdienas dzīvē atšķirības vairs nav tik uzkrītošas. Tāpēc ari labdarībā esam sasnieguši brieduma posmu, ko raksturo skaidrāka izpratne par uzņēmējdarbības un valsts mijiedarbību sabiedrības attīstībā.

Visbeidzot – kāda būs labdarības nākotne? Domāju, palielinoties valsts lomai sociālo jautājumu risināšanā, ka tā arvien vairāk virzīsies cilvēku emocionālās labklājības un izaugsmes virzienā. Pieaugs mentālās veselības un garīgā dzīves piepildījuma jautājumu nozīme. Savukārt, sociālajos jautājumos pamatvajadzību problemātiku nomainīs nepieciešamība mazināt nevienlīdzību,” raksta Inga Šīna.

Ir noslēdzies ikgadējais Rietumu Bankas labdarības fonda organizētais konkurss “Latvijas sakrālais mantojums”, kas norisinājās šī gada pavasarī un vasarā.

Saskaņā ar konkursa rezultātiem, finansējums tika piešķirts vairākiem dažādu reliģisko konfesiju dievnamiem – Rīgā, Liepājā, Kuldīgā un Ismeros.

Konkursu “Latvijas sakrālais mantojums” Rietumu Bankas labdarības fonds rīkoja jau devīto reizi. Tā mērķis ik gadu paliek nemainīgs – saglabāt un restaurēt nozīmīgus Latvijas sakrālās arhitektūras un mākslas pieminekļus.

Piedalīties konkursā vienmēr var visu Latvijas reliģisko konfesiju dievnami. Iesniegtos pieteikumu izskata komisija, kuras sastāvā ietilpst Nacionālās kultūras un mantojuma pārvaldes specialisti, kā arī Rietumu Bankas labdarības fonda pārstāvji.

Šogad pēc konkursa rezultātiem pieņemts lēmums piešķirt finansējumu sekojošiem projektiem:

· Svētā Jēkaba katedrāles torņa rekonstrukcijas pabeigšana un fasādes apgaismojuma uzstādīšana Vecrīgā
· Liepājas Vecticībnieku Svētās Trīsvienības baznīcas ēkas jumta nesošo koka konstrukciju restaurācija
· Kuldīgas Svētās Annas luteriskas baznīcas divu durvju rekonstrukcija
· Ismeru vecticībnieku lūgšanu nama jumta seguma un nesošo koka konstrukciju glābšanas darbi kupolam.

Iepriekšējo gadu laikā Rietumu Bankas labdarības fonds ir sniedzis atbalstu vairāk nekā 50 baznīcām visā Latvijā, starp kurām bija visu mūsu valsts reliģisko konfesiju dievnami.

Šogad kopējais finansējuma apjoms konkursa ietvaros sasniedza ap 40 000 eiro.

Pagājušajā nedēļā notika Ivana Aivazovska izstādes, kas pagājušajā gada nogalē risinājās muzejā „Rīgas Birža”, kataloga prezentācija.

Izstādi un kataloga izdošanu finansiāli atbalstīja Rietumu Bankas labdarības fonds.

Pagājušā gada rudenī un ziemā lielus panākumus guva plašā izstāde „Gaismas metafizika”, kas bija aplūkojama vienā no galvenajiem Rīgas muzejiem. Tajā bija apskatāmi vairāki desmiti Ivana Aivazovska dažādu žanru darbu: marīnas, ainavas un vēsturiskas kompozīcijas. Tostarp – pirmoreiz Latvijā – gleznas no Odesas mākslas muzeja un Igaunijas muzejiem. Apmeklētāji varēja apskatīt arī Ivana Aivazovska darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas.

Rietumu Bankas labdarības fonda padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko savā kataloga prezentācijai veltītajā ievadrunā teica: „Izstāde tika veidota ar lielisku gaumi un takta izjūtu, un tās sniegtie iespaidi bija svaigi, patiesi un personiski. Mēs savām acīm varējām redzēt un sajust gaismas maģisko burvību un dienvidu „skanīgās” krāsas, un, protams, noslēpumaino jūras dramatismu – visu, kas mums patīk Eiropas un pasaules mēroga gleznotāja Ivana Aivazovska mākslā.

Rietumu Bankas labdarības fonds ar prieku un aizrautību atbalstīja gan izstādi, gan kataloga izdošanu. Kopā ar Nacionālo mākslas muzeju esam īstenojuši jau vairāk nekā divus desmitus projektu, un ceram, ka šī sadarbība turpināsies, ka ir vēl daudz brīnišķīgu darbu, kas mums jāpaveic.”

Rīgas izstādes ekspozīcija bija patiesi unikāla. Daudzi no šeit eksponētajiem darbiem „nav redzējuši” cits citu ļoti ilgu laiku vai pat nekad. Izstādē bija aplūkojami tādi slaveni gleznotāja darbi kā „Skats uz Vezuvu dienu pirms vulkāna izvirduma””(1885., Igaunijas Mākslas muzejs); „Puškins Melnās jūras krastā”(1897., Odesas mākslas muzejs); „Jūras ainava (Vakars)” (1855., LNMM); ainava „Migla uz jūras” (1884., LNMM), ko mākslinieks dāvāja Rīgai pēc 1886. gadā šeit notikušās personālizstādes, un citi.

Ivans Aivazovskis (1817–1900), armēņu izcelsmes krievu gleznotājs, visā pasaulē ir slavens kā virtuozs jūras ainavu meistars, kuru apbrīnoja jau viņa laikabiedri. Mūsdienās viņa darbi bieži vien kļūst par starptautisku izsoļu pieprasītākajām lotēm.

Cēsu Izstāžu namā ir atvērta mūsdienu Latvijas gleznotāja Arta Butes izstāde “ArtIsCool”. Šo pasākumu ir atbalstījuši Rietumu Banka un tās Labdarības fonds.

Artis Bute ir spilgts modernās Latvijas mākslinieku paaudzes pārstāvis, kura darbi ir pieprasīti arī ārzemēs. Izstādēs piedalās no 1981. gada. Viņa darbi ir bijuši izstādīti Rīgā, Londonā, Stokholmā, Zalcburgā, Viļņā, Maskavā, Sanktpēterburgā, Baku un daudzās citās pilsētās.

Izstādē “ArtIsCool” dominē divas tēmas – daba un klusā daba. Darbos daudz varam redzēt dažādu ainavu vērojumu variācijas. Savukārt kluso dabu uzstādījums balstīts uz klasisku “nature morte” interpretāciju. “Mode ir mainīga, bieži samākslota, kamēr klasika ir konstants lielums ar savu pievienoto vērtību”, uzskata pats mākslinieks.

Artis Bute nebīstas eksperimentēt ar stiliem un krāsu paleti. Viņa darbiem raksturīgi tādi netradicionāli krāsu savienojumi kā okers, perlamutrs, violets un ultramarīns. Tas, pēc kritiķu vērtējumiem, piešķir audekliem zināmu dekoratīvu efektu, kas ir raksturīgs Vīnes modernismam. Darbi ir veikti ar juveliera precizitāti, tajos ir apslēpta kaisle un iekšēja ekspresija un tajā pašā laikā – miers un harmonija.

Līdz ar klasisko mākslas izglītību Artim Butem ir Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfa diploms. Viņš ir veiksmīgi darbojas arī teātrī. Par savu labāko darbu scenogrāfijas nozarē mākslinieks uzskata Antona Čehova “Kaiju” Liepājas teātrī, par ko viņš ir saņēmis balvu par labāko izrādes scenogrāfiju Latvijā un Baltijā.

Izstāde Cēsīs būs skatāma līdz 6 septembrim.

Rietumu Bankas labdarības fonds šajā vasaras un rudens sezonā turpina sadarbību ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, lai saglabātu melno stārķu populāciju.

Šo reto putnu, kuru dzīvesveids joprojām ir maz pētīts, skaits pakāpeniski samazinās. Pēc zinātnieku domām, tas ir saistīts gan ar paaugstinātu vides piesārņojumu, gan mežu, kuros ligzdo melnie stārķi, izciršanu.

Vienlaikus Latvija ar tās lielajām mežu platībām un zemo iedzīvotāju blīvumu ir viena no galvenajām Eiropas teritorijām, kurp šie reti putni lido pavasarī, lai izperētu mazuļus un pēc tam rudenī atgrieztos siltākos reģionos – Āfrikā un Āzijā.

Ornitologi rūpīgi pēta melno stārķu izturēšanos, gredzeno tos, palīdz uzturēt un saglabāt ligzdas, uzrauga putnēnu izšķilšanos un augšanu, veic ķīmiskās analīzes, cenšas noteikt un novērst ligzdošanu traucējošos faktorus. Līdzās melno stārķu ligzdām pastāvīgi atrodas arī ornitologu uzstādītas kameras, kas regulāri fiksē putnu uzvedību un notiekošo ligzdā. Šajā darbā Latvijas speciālistiem jau otro gadu palīdz Rietumu Bankas labdarības fonds.

„Mūsu valstī strādā izcili ornitologi, vieni no labākajiem Eiropā. Tikai daži speciālisti visā Eiropā pēta melno stārķu izturēšanos, un mēs varam droši apgalvot, ka lielākā daļa zināšanu par šo putnu uzvedību tiek iegūta tieši pie mums, Latvijā. Uzskatu, ka šādi projekti ir jāvērtē plaši, dabas aizsardzības un tādējādi arī mūsu kopējās nākotnes kontekstā, tāpēc ir ļoti svarīgi tos savlaicīgi atbalstīt,” saka Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes locekle.

Rietumu Bankas labdarības fonds šo putnu populācijas izpētei šogad ir piešķīris 2500 eiro.

Rietumu Bankas labdarības fonds saņēmis pateicības rakstu no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas par izrādīto atbalstu cīņā ar Covid-19 izplatību un šīs slimības seku novēršanu.

Kā norādīts pavadvēstulē, šis pavasaris ārstiem un citiem veselības aprūpes darbiniekiem bijis sarežģīts izaicinājumu un mācību laiks.

Lielais koronavīrusa testu skaits, speciālie individuālās aizsardzības tērpi, garas un nogurdinošas dežūras, esot nepārtrauktā gatavībā uzņemt pacientus – trīs mēnešu garumā tā bija kļuvusi par ikdienas normu. Visi slimnīcas darbinieki – gan māsiņas, gan ārsti un profesori – pašaizliedzīgi cīnījās ar jauno infekciju, kuras attīstību sākotnēji paredzēt nebija iespējams.

Slimnīca izsaka sirsnīgu pateicību ikvienam, kurš šajā laikā kā materiāli, tā arī morāli atbalstījis tās personālu un pacientus.

Jau vēstījām, ka Rietumu Bankas labdarības fonds nesen ziedojis divus universālos plaušu ventilācijas aparātus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai. Jaunās iekārtas piemērotas gan bērniem, gan pieaugušajiem, tās var pieslēgt slimnīcā esošajam skābekļa padeves tīklam un pielietot gan invazīvai, gan neinvazīvai plaušu ventilācijai.