Rietumu Bankas dibinātā labdarības fonda Nākotnes Atbalsta fonds valdes priekšsēdētāja Inga Šīna ir kļuvusi par Sabiedriskā labuma komisijas valdes priekšsēdētāja vietnieci.

Šajā amatā Inga Šīna tika ievēlēta komisija ārkārtas sēdē 20. jūnijā.

Sabiedriskā labuma komisija ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kura sniedz Valsts ieņēmumu dienestam atzinumus par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajam.

Inga Šīna strādā komisijā jau vairākus gadus, palīdzot veicināt labdarību Latvijā.

Komentējos ievēlēšanu jaunajā amatā, Inga Šīna atzīmēja: “Man ir patiess gods darboties sabiedrības labā, sekojot tam, lai labdarības projekti tiek realizeti atbilstoši to mērķiem un vajadzībām. Īstenojot paši simtiem labdarības iniciatīvu ar Rietumu Banku un Nākotnes Atbalsta fondu, esam ieguvuši lielu un unikālu pieredzi, kas palīdz pareizi noteikt prioritātes un virzīt labdarības attīstību visas mūsu valsts un to iedzīvotāju interesēs”.

2025. gada 3. jūlijā Dzintaru koncertzālē norisinājās koncerts “Jaunās starptautiskās operas zvaigznes”, pulcējot opermākslas talantus un klasiskās mūzikas cienītājus.

Nākotnes atbalsta fonds iegādājās biļetes uz šo notikumu un bez maksas tās nodeva mediķiem no “Nacionālais psihiskās veselības centrs” un “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”.

“Šī iniciatīva ir veids, kā pateikt “paldies” tiem, kuri ik dienas strādā cilvēku veselības un labklājības labā. Piedāvājot iespēju izbaudīt augstvērtīgu kultūras notikumu, Fonds vēlējās sniegt nelielu atelpu un iedvesmu mūsu medicīnas profesionāļiem,” norāda fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna.

Nākotnes atbalsta fonds turpina atbalstīt projektus, kas veicina sabiedrības izglītību, veselību un kultūras pieejamību.

2025. gadā Ineses Galantes fonds sadarbībā ar Nākotnes Atbalsta fondu īsteno projektu „Ineses Galantes talanti”. Katru gadu Ineses Galantes fonds rīko konkursu jaunajiem izpildītājmāksliniekiem, kurš norit vairākās kategorijās – vokālā māksla, taustiņinstrumentu spēle, stīgu instrumentu spēle, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle. Konkursu fonds organizē sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēkiem. Konkursa galvenie uzdevumi ir atklāt jaunos, talantīgos izpildītājmāksliniekus, aktivizēt bērnu un jauniešu interesi par mūziku un kultūras norisēm, atbalstīt jauno mākslinieku profesionālās aktivitātes, virzīt to turpmāko attīstības procesu mākslā un nodrošināt praktisko skatuves pieredzi, kā arī motivēt tālākām studijām izvēlētajā mūzikas virzienā. Katru gadu konkursā piedalās līdz 300 dalībniekiem, un par savu favorītu tiešsaistē balso vairāk nekā 70 000 klausītāju no visas pasaules.

Dalībai konkursā piesakās Latvijā dzimuši talanti gan no Latvijas, gan arī no citām pasaules valstīm (Francijas, Igaunijas, Itālijas, Zviedrijas, Krievijas, Vācijas, u.c.). Ineses Galantes fonds, sekojot kultūrpolitikas nostādnēm “Radošā Latvija”, īpašu vērību velta kultūras institūciju un mediju piesaistei ar mērķi nodrošināt kultūras pasākumu auditorijas paplašināšanos un dažādu sabiedrības slāņu integrāciju ar mūzikas palīdzību.
Konkursa saikne ar profesionālajām organizācijām un vadošo mūzikas augstskolu Latvijā nodrošina iespēju jaunatklātos talantus ievirzīt efektīvākajā profesionālās attīstības gultnē. Ņemot vērā kultūrpolitikas nostādnēs norādīto nozares situācijas vājo pusi – zemo atalgojumu kultūras nozarē strādājošiem un neadekvāti novērtētu izcilību kultūrizglītībā – Ineses Galantes fonds papildus jauno talantu atbalstam par prioritāru vērtību uzskata konkursa dalībnieku pedagogu stimulēšanu. Konkursa dalībnieku pedagogiem tiek nodrošinātas iespējas piedalīties tālākizglītības lekcijās, kā arī citos fonda organizētos pasākumos.

5.martā Jūrmalas centrālajā bibliotēkā notika grāmatas “Dubultu vēsture” otrā sējuma prezentācija. Grāmatas autors ir vēsturnieks Ainārs Radovics.

Tā nākusi klajā ar Nākotnes Atbalsta fonda finansiālu palīdzību.

Atklāšanas pasākumā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku. Auditoriju sveica Jūrmalas Domes priekšsēdētāja Rita Sproģe. Pasākumā piedalījās arī NAF valdes priekšsēdētāja Inga Šīna.

Grāmatas autors A.Radovičs sirsnīgi pateicās par atbalstu.

Ar Nākotnes Atbalsta fonda finansiālu palīdzību nācis klajā grāmatas “Dubultu vēsture” otrais sējums. Tās autors ir vēsturnieks Ainārs Radovics.

Šis sējums turpina 2018.gadā izdotā sējuma tematiku, piedāvājot unikālu ieskatu Dubultu vēsturē un apkopojot iedzīvotāju atmiņas. Grāmatā ir daudz fotoattēlu no privātajiem ģimenes albūmiem. Tajā ir iekļautas izcilu Jūrmalas personību biogrāfijas, kā arī Pirmajā pasaules karā nopostīto ēku un dārzu apraksti.

2024. gada 7. un 8. novembrī Rīgā norisinājās VIII Baltijas Sirds Mazspējas un XV Aritmijas konference, kurā piedalījās 262 kardioloģijas profesionāļi no vairākām valstīm. Šī starptautiskā pasākuma uzmanības centrā bija jaunākie sasniegumi sirds mazspējas un aritmijas profilaksē un ārstēšanā.

Divu dienu laikā nozares speciālisti dalījās pieredzē, iepazīstināja ar jaunāko zinātnē un praksē, kā arī stiprināja Baltijas valstu kardiologu sadarbību. “Šāda līmeņa konferences ir būtiskas, lai mēs dalītos zināšanās, ieviestu praksē arvien jaunas ārstēšanas metodes un uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti un dzīvildzi,” uzsvēra konferences organizatori.

Pasākuma finansiālo atbalstu sniedza Nākotnes Atbalsta fonds, apliecinot savu apņemšanos veicināt sabiedrības veselību un atbalstīt medicīnas inovācijas. Organizatori izsaka cerību turpināt šo tradīciju, veicinot jaunu risinājumu ieviešanu un profesionāļu izaugsmi arī turpmākajos gados.

Oktobra mēnesī tika uzsākta fonda agrāk realizēto projektu apsekošana un tehniskā un vizuālā stāvokļa apskate. Fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna apmeklēja dažus projekta ietvaros atbalstītus objektus Latgalē un tikās ar fonda partneriem.

Tika apmeklēta Aizkraukles novada vidusskola, kurai NAF nopirks 3D drukāšanas laboratorijas iekārtas un izveidoja robotikas klasi jauniešiem. Klase tiek ļoti aktīvi izmantota, jaunieši darbojas.

Rēzeknē tika apskatīts pie Katoļu vidusskolas uzstādītais piemineklis Julijanam Vaivodam (projekts tika realizēts 2014. gadā). Pieminekļa stāvoklis ir teicams.

Krāslavā NAF ir uzstādījis 3 vides objektus, kas ir ieguvuši lielu popularitāti vietējo iedzīvotāju un tūristu vidū – pilsētas pulkstenis “Krāslavas laika” ar Krāslavas ģerboni skvērā netālu no katoļu baznīcas un fotorāmji – divi mežģīņu stilistikā veidoti foto rāmji, kas griežas ap savu asi un kuru ierāmējumā var uztaisīt foto ar skatu uz Daugavu (projekts tika realizēts 2015. gadā).

Fonda valde pieņēma lēmumu piešķirt finansējumu Ineses Galantes fondam, ar kuru Nākotnes Atbalsta fonds produktīvi sadarbojas jau daudzus gadus.
Finansējuma mērķu vidū ir nākamais prestižākā Latvijas jauno klasiskās mūzikas izpildītāju konkursa “Ineses Galantes Talanti 2024” posms.

“Galantes talanti” ir autoritāti ieguvusi programma, kas atbalsta talantīgus Latvijas solistus un mūziķus, kuri izpilda dažādu žanru klasisko mūziku. Ineses Galantes fonds šajā kultūras un sociālajā projektā konkursa kārtībā atrod talantīgus, radošus jauniešus un atbalsta viņus, uzsākot muzikālo karjeru.

Sekmīgi šo sezonu noslēdz mūsu Fonda atbalstītais jauno talantīgo pludmales volejbolistu pāris – Līva Ēbere / Deniela Konstantinova. Šogad viņas izcīnīja sudraba medaļas Eiropas U-20 čempionātā, kā arī bronzas medaļas Eiropas U-22 čempionātā.
Vēl vienu brīnišķīgu dāvanu sporta cienītājiem sagādāja viņu treneris Mārtiņš Pļaviņš, kurš pārī ar Kristiānu Fokerotu Nīderlandē izcīnīja zelta medaļas Eiropas čempionātā pludmales volejbolā.
Apsveicam mūsu sportistus un novēlam viņiem jaunus panākumus!

Brīnišķīgs lauku maršruts nedēļas nogalei – kino pilsētiņa Ķeipenē, kurai pirms vairāk nekā 20 gadiem pamatus lika Augusts Sukuts (1947–2017), kinoforuma “Arsenāls” dibinātājs un vienīgais prezidents. Šeit, Ķeipenē, pašā dzelzceļa malā, viņš uzcēla simbolisku (vai precīzāk – sirreālistisku) kino pilsētiņu.
Sākumā šeit parādījās pirmā sauszemes bāka pasaulē, uz kuras tika uzstādītas pastkastītes ar izcilu kinorežisoru vārdiem (ar iespēju uzrakstīt un nosūtīt viņiem vēstuli). Tad parādījās “Japānas vārti” un vairākas sakuras, pēc tam – “Kino tunelis”, tad “Milžu galds”. Stacijas ēkā tika izveidots neliels kino muzejs.

Pēdējais objekts Ķeipenē, kas tika īstenots Augusta dzīves laikā ar mūsu Fonda līdzdalību, ir “Potjomkina aka”. Sukuts to plānoja un veidoja ilgi, līdz radās kaut kas līdzīgs zemē ieraktai zemūdenei. Tās iekšpusē ir telpa, kur aiz stikla pukst Potjomkina sirds. Šis vides objekts ir veltīts gan kino, gan mīlestībai, kas pastāvēja starp spožo kņazu un ķeizarieni…