5.martā Jūrmalas centrālajā bibliotēkā notika grāmatas “Dubultu vēsture” otrā sējuma prezentācija. Grāmatas autors ir vēsturnieks Ainārs Radovics.
Tā nākusi klajā ar Nākotnes Atbalsta fonda finansiālu palīdzību.
Atklāšanas pasākumā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku. Auditoriju sveica Jūrmalas Domes priekšsēdētāja Rita Sproģe. Pasākumā piedalījās arī NAF valdes priekšsēdētāja Inga Šīna.
Grāmatas autors A.Radovičs sirsnīgi pateicās par atbalstu.
Ar Nākotnes Atbalsta fonda finansiālu palīdzību nācis klajā grāmatas “Dubultu vēsture” otrais sējums. Tās autors ir vēsturnieks Ainārs Radovics.
Šis sējums turpina 2018.gadā izdotā sējuma tematiku, piedāvājot unikālu ieskatu Dubultu vēsturē un apkopojot iedzīvotāju atmiņas. Grāmatā ir daudz fotoattēlu no privātajiem ģimenes albūmiem. Tajā ir iekļautas izcilu Jūrmalas personību biogrāfijas, kā arī Pirmajā pasaules karā nopostīto ēku un dārzu apraksti.
2024. gada 7. un 8. novembrī Rīgā norisinājās VIII Baltijas Sirds Mazspējas un XV Aritmijas konference, kurā piedalījās 262 kardioloģijas profesionāļi no vairākām valstīm. Šī starptautiskā pasākuma uzmanības centrā bija jaunākie sasniegumi sirds mazspējas un aritmijas profilaksē un ārstēšanā.
Divu dienu laikā nozares speciālisti dalījās pieredzē, iepazīstināja ar jaunāko zinātnē un praksē, kā arī stiprināja Baltijas valstu kardiologu sadarbību. “Šāda līmeņa konferences ir būtiskas, lai mēs dalītos zināšanās, ieviestu praksē arvien jaunas ārstēšanas metodes un uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti un dzīvildzi,” uzsvēra konferences organizatori.
Pasākuma finansiālo atbalstu sniedza Nākotnes Atbalsta fonds, apliecinot savu apņemšanos veicināt sabiedrības veselību un atbalstīt medicīnas inovācijas. Organizatori izsaka cerību turpināt šo tradīciju, veicinot jaunu risinājumu ieviešanu un profesionāļu izaugsmi arī turpmākajos gados.
Oktobra mēnesī tika uzsākta fonda agrāk realizēto projektu apsekošana un tehniskā un vizuālā stāvokļa apskate. Fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna apmeklēja dažus projekta ietvaros atbalstītus objektus Latgalē un tikās ar fonda partneriem.
Tika apmeklēta Aizkraukles novada vidusskola, kurai NAF nopirks 3D drukāšanas laboratorijas iekārtas un izveidoja robotikas klasi jauniešiem. Klase tiek ļoti aktīvi izmantota, jaunieši darbojas.
Rēzeknē tika apskatīts pie Katoļu vidusskolas uzstādītais piemineklis Julijanam Vaivodam (projekts tika realizēts 2014. gadā). Pieminekļa stāvoklis ir teicams.
Krāslavā NAF ir uzstādījis 3 vides objektus, kas ir ieguvuši lielu popularitāti vietējo iedzīvotāju un tūristu vidū – pilsētas pulkstenis “Krāslavas laika” ar Krāslavas ģerboni skvērā netālu no katoļu baznīcas un fotorāmji – divi mežģīņu stilistikā veidoti foto rāmji, kas griežas ap savu asi un kuru ierāmējumā var uztaisīt foto ar skatu uz Daugavu (projekts tika realizēts 2015. gadā).
Fonda valde pieņēma lēmumu piešķirt finansējumu Ineses Galantes fondam, ar kuru Nākotnes Atbalsta fonds produktīvi sadarbojas jau daudzus gadus.
Finansējuma mērķu vidū ir nākamais prestižākā Latvijas jauno klasiskās mūzikas izpildītāju konkursa “Ineses Galantes Talanti 2024” posms.
“Galantes talanti” ir autoritāti ieguvusi programma, kas atbalsta talantīgus Latvijas solistus un mūziķus, kuri izpilda dažādu žanru klasisko mūziku. Ineses Galantes fonds šajā kultūras un sociālajā projektā konkursa kārtībā atrod talantīgus, radošus jauniešus un atbalsta viņus, uzsākot muzikālo karjeru.
Sekmīgi šo sezonu noslēdz mūsu Fonda atbalstītais jauno talantīgo pludmales volejbolistu pāris – Līva Ēbere / Deniela Konstantinova. Šogad viņas izcīnīja sudraba medaļas Eiropas U-20 čempionātā, kā arī bronzas medaļas Eiropas U-22 čempionātā.
Vēl vienu brīnišķīgu dāvanu sporta cienītājiem sagādāja viņu treneris Mārtiņš Pļaviņš, kurš pārī ar Kristiānu Fokerotu Nīderlandē izcīnīja zelta medaļas Eiropas čempionātā pludmales volejbolā.
Apsveicam mūsu sportistus un novēlam viņiem jaunus panākumus!
Brīnišķīgs lauku maršruts nedēļas nogalei – kino pilsētiņa Ķeipenē, kurai pirms vairāk nekā 20 gadiem pamatus lika Augusts Sukuts (1947–2017), kinoforuma “Arsenāls” dibinātājs un vienīgais prezidents. Šeit, Ķeipenē, pašā dzelzceļa malā, viņš uzcēla simbolisku (vai precīzāk – sirreālistisku) kino pilsētiņu.
Sākumā šeit parādījās pirmā sauszemes bāka pasaulē, uz kuras tika uzstādītas pastkastītes ar izcilu kinorežisoru vārdiem (ar iespēju uzrakstīt un nosūtīt viņiem vēstuli). Tad parādījās “Japānas vārti” un vairākas sakuras, pēc tam – “Kino tunelis”, tad “Milžu galds”. Stacijas ēkā tika izveidots neliels kino muzejs.
Pēdējais objekts Ķeipenē, kas tika īstenots Augusta dzīves laikā ar mūsu Fonda līdzdalību, ir “Potjomkina aka”. Sukuts to plānoja un veidoja ilgi, līdz radās kaut kas līdzīgs zemē ieraktai zemūdenei. Tās iekšpusē ir telpa, kur aiz stikla pukst Potjomkina sirds. Šis vides objekts ir veltīts gan kino, gan mīlestībai, kas pastāvēja starp spožo kņazu un ķeizarieni…
Sagaidot Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nama 150 gadu jubileju, tam ir restaurēti seši logi. Finansējumu restaurācijai piešķīra Nākotnes Atbalsta fonds sava projektu konkursa “Latvijas sakrālais mantojums” ietvaros.
Projekta īstenošanas rezultātā šim Preiļu novada tūrisma apskates objektam veikta ārējo logu rāmju restaurācija, koka logu izņemšana un atjaunošanas darbi: demontāža, labošana, gruntēšana, krāsošana un montāža.
Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams atrodas 5 kilometru attālumā no Preiļiem. Moskvinas vecticībnieku draudze ir pazīstama kopš 17. gadsimta beigām, kad senās ticības sargi, kuri Krievijas pareizticīgo baznīcas lielās šķelšanās laikā bēga no dzimtām pusēm, atrada patvērumu Borha zemēs. Pašreizējais lūgšanu nams, kurš veltīts Dievmātes Patvērumam un Sv. Nikolajam, tika uzcelts 1873. gadā. Neogotoikas stilā celtais koka lūgšanu nams ir vecākais Latgalē. Dievnamā saglabājies 200 gadus vecs zvans, senas ikonas un lustras. Vecticībnieku lūgšanu namiem neraksturīgā zvanu torņa jumta forma, kā arī ieejas piebūves apjoms dievnamu arhitektoniski atšķir no citiem Latgales vecticībnieku lūgšanu namiem. Moskvinas draudze vienmēr bija izglītoti un spēcīgi dziedātāji, kurus aicināja kalpot Rīgas Grebesčikovas baznīcā.
20. un 21. jūnijā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (Stradiņa slimnīca) jau 21. gadu tika rīkots starptautisks kongress “Baltic Summer”, pulcējot invazīvos kardiologus, sirds ķirurgus un elektrofiziologus no dažādām valstīm, lai praksē un diskusijās dalītos pieredzē.
Ikgadējais Baltijas vasaras kongress “Baltic Summer” ir kļuvis par tradicionālu tikšanās vietu Latvijas un citu Baltijas valstu invazīvajiem kardiologiem, sirds ķirurgiem, elektrofizologiem, ģimenes ārstiem un medicīnas māsām. Jau 21 gadu šis kongress piedāvā unikālu iespēju sadarboties ar izciliem un pasaulē atzītiem speciālistiem no Eiropas, ASV un Japānas. Klātesošie kongresa laikā dalās ar jaunākajām zināšanām, tendencēm un pieredzi, lai izglītotu un informētu kolēģus, stiprinot sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas ekspertu komandu Baltijas valstīs.
Kongresa pirmā diena ir veltīta praktiskam darbam operācijās. Šajā dienā četrās operāciju zālēs norisinās sarežģītas sirds operācijas, kuru norise ar pacientu piekrišanu tiek translēta un komentēta tiešraidē. Tas nodrošina kongresa dalībniekiem iespēju sekot līdzi procedūru gaitai un mācīties no reālās prakses.
Kongresa idejas autors un Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis stāsta: “Kongresa laikā veiktajās operācijās piedalās daudzi komandas spēlētāji, demonstrējot dažādu ārstu, ārstu palīgu, māsu un citu speciālistu sadarbību. Kongresa uzdevums ir meklēt arvien jaunus veidus, kā palīdzēt pacientiem pēc iespējas maigākā veidā – ar vismazāko slodzi organismam, ar visīsāko hospitalizācijas laiku un visātrāko atlabšanas posmu. Vēlos uzsvērt, ka šī ir lieliska iespēja arī ģimenes ārstiem iepazīties ar operācijās notiekošo, lai pēc pieredzētā veiksmīgāk nodotu informāciju par operāciju norisi saviem pacientiem.”
Savukārt Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna norāda: “Jau kopš mūsu fonda darbības sākuma esam atbalstījuši dažādus ar medicīnu un ārstu un māsu tālākizglītību saistītus projektus. Tā ir nenovērtējama pieredze mūsu medicīnas darbiniekiem.”
Kongresa otrā diena ir veltīta jaunu zināšanu un pieredzes prezentācijām un diskusijām. Vadošie eksperti no Baltijas valstīm, Japānas, Polijas, Čehijas un Somijas dalīsies ar jaunākajiem pētījumiem par dažādām ar kardioloģiju saistītām tēmām. Tiks apspriestas inovācijas medicīnas tehnoloģijās, kā arī sarežģītu gadījumu analīze un praktiski ieteikumi ikdienas darbā. Šī diena nodrošinās dalībniekiem iespēju iegūt dziļāku izpratni un paplašināt savas profesionālās zināšanas, kā arī veidot nozīmīgus kontaktus un sadarbības tīklus ar citiem speciālistiem.
Mākslinieciski augstu vērtētā ikona “Krusta pacelšana”, kas atrodas Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrāles ikonostatsā ir datēta ar 1758.gadu. Tās restaurācijai Nākotnes Atbalsta fonds piešķīris 3000 EUR. Tas bija viens no ikgadējā Nākotnes Atbalsta fonda konkursa “Latvijas sakrālais mantojums” 2023.gada atbalstāmajiem projektiem. Šobrīd restaurācijas darbi ir paveikti, un ikona atkal mirdz.
Konkursu “Latvijas sakrālais mantojums” Nākotnes Atbalsta fonds sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP) ir rīkojis jau desmito reizi. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz draudzes varēja iesniegt pieteikumus tieši kustamu sakrālu priekšmetu saglabāšanai un kvalitatīvai restaurācijai.
Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrāle ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā. Tas atrodas Rīgas pareizticīgo sieviešu klostera teritorijā Aleksandra Čaka ielā 135 (ieeja no Krišjāņa Barona ielas).
1891.gadā šajā vietā, starp tagadējo Krišjāņa Barona un Aleksandra Čaka ielu, tika dibināta meiteņu un padzīvojušu sieviešu patversme, kas 1901. gadā tika pārveidota par klosteri sieviešu kopienai. Jau pēc gada tika uzsākta dievnama celtniecība, kurai 75 tūkstošus rubļu no valsts kases izdalīja cars Nikolajs II, bet pārējie līdzekļi tika savākti, pateicoties klostera pirmās igumenes Sergijas (laicīgajā vārdā Katrīnas Mansurovas) pūlēm. Katedrāle celta no 1902. līdz 1907. gadam pēc Konstantīna Pēkšēna un Aleksandra Vanaga projekta. Dievnams ir celts krievu-bizantiešu stilā kā krusta plāna būve ar 5 kupoliem.
Šis dievnams netika slēgts ne Latvijas neatkarības pirmajos gados, nedz arī padomju laikā, tādējādi saglabājot tajā esošās unikālās kultūras vērtības.