No 3. jūnija Rīgā, bijušās fabrikas “Boļševička” teritorijā, ir atvērts mākslas parks ar nosaukumu “Mobilais muzejs. Nākamā sezona.”

Projekta organizators ir Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC).

Šajā parkā varēs apskatīt mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, kas 1990. gados radīti dažādiem mākslas projektiem.

Daudziem no šiem darbiem bijis sarežģīts liktenis. Pēc tam, kad tie bija izpildījuši savu (bieži vien vadošo) lomu kāda mākslas projekta ietvaros, tiem bija jāatgriežas sava autora darbnīcā vai jāpārceļas uz kādu pagaidu vietu, kas ne vienmēr ir piemērota autora iecerēm un plāniem.

Mākslas parka projekta organizatori šos artefaktus dēvē par “bezpajumtniekiem”, un tagad, ņemot vērā to sākotnējo kontekstu, tie tiek izstādīti “Boļševičkā” – ne tikai, lai tiktos ar “laikmetīgās mākslas” vērotājiem un cienītājiem, bet arī lai sabiedrībai atgādinātu par Laikmetīgās mākslas muzeja izveides aktualitāti Latvijā. Par to tiek spriests jau sen.

Parkā būs skatāmi daudzu mākslinieku, tostarp Aigara Bikšes, Ērika Boža, Evelīnas Deičmanes-Vidas, Ivara Drulles, Reiņa un Kristas Dzudzilo, Daces Džeriņas, Andra Eglīša, Katrīnas Neiburgas, Jāņa Novika, Kirila Panteļejeva, Monikas Pormales, Artura Virtmaņa, Brigitas Zelčas-Aizpures darbi.

Mākslas parks “Boļševičkā” ir liela mēroga brīvdabas ekspozīcija, muzejs bez jumta un sienām, ko var apmeklēt individuāli vai kopā ar draugiem, sekojot izstādē piedāvātajam maršrutam un audio gida padomiem.

Tiem, kurus nopietni interesē laikmetīgā māksla, ir pieejama publiska programma, kas apvienota ar festivālu Survival Kit, ar kopēju nosaukumu “Fiktīvais muzejs” – diskusijas, mākslinieku autorpasākumi, izrādes un izglītojošas programmas.

Mākslas parku var apmeklēt bez maksas, un tas būs atvērts trīs dienas nedēļā: ceturtdienās un piektdienās no pulksten 14.00 līdz 20.00, bet sestdienās no pulksten 12.00 līdz 20.00.

Projektu atbalstīja Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un Nākotnes Atbalsta fonds.

Jau esam stāstījuši, ka Nākotnes Atbalsta fonds (iepriekšējais nosaukums Rietumu Bankas labdarības fonds) ik gadu piešķir līdzekļus sakrālās kultūras pieminekļu saglabāšanai visā Latvijā.

Esam saņēmuši vēstuli no centra “Skrundaliena” vadītājas Sofijas Moles, kurā viņa dalās ar interesantu stāstu par mūsu fonda finansētu gleznas restaurāciju 2018. gadā.

Glezna “Jēzus Ģetzemanes dārzā” atrodas Silenes Romas katoļu baznīcā, netālu no Daugavpils.

Šis brīnišķīgais mākslas darbs, kas šobrīd ir pilnībā restaurēts, sākotnēji bija ļoti sliktā stāvoklī, un gleznas autors nav zināms. Ķeroties pie atjaunošanas, pieredzējusī restauratore Gundega Jeruma ieraudzīja augsta līmeņa gleznojumu, kompozīciju un smalkas toņu nokrāsas. Sava pētījuma noslēgumā viņa secināja, ka mākslas darbs gleznots pēc itāļu izcelsmes krievu gleznotāja Fjodora Bruni darba motīviem, un nav izslēgts, ka autors varētu būt arī viņš pats.

Lūk, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem zem baznīcas bēniņu grīdas dēļiem nejauši atrasts audekls izrādījies vērtīgs mākslas darbs, kas pēc restaurācijas ieguvis otro dzīvi.

Ja gadās būt Silenē, noteikti aizejiet uz baznīcu un aplūkojiet šo gleznu!

Piedāvājam iepazīties ar restauratores Gundegas Jerumas stāstu par gleznas atjaunošanu.

 

Latvijas žurnāls “Forbes” savā oktobra numurā ir publicējis Rietumu Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētājas Ingas Šīnas rakstu.

Inga Šīna vada Rietumu Bankas un fonda labdarības projektus jau divus gadu desmitus un šodien ir viena no profesionālākajiem šīs jomas speciālistiem Latvijā ap plašu praktiskā darba pieredzi.

Savā rakstā Inga Šīna pievēršas tādiem svarīgiem aspektiem kā ilgtermiņa stratēģijas īstenošana labdarības jomā, kā arī šīs sfēras prioritāšu transformācija paralēli sabiedrības un ekonomikas attīstībai, valsts lomas palielināšanai sociālo jautājumu risināšanā.

Šo no pirmā skata dabīgo, bet tajā pat laikā ārkārtīgi svarīgo sabiedrības attīstības procesu apzināšana ir viens no būtiskākajiem faktoriem tādu labdarības projektu izvēlei un realizācijai, kuri būtu virzīti uz valsts un tās iedzīvotāju labklājības un brieduma līmeņa turpmāko palielināšanu.

“Manas pieredzes būtiskākā atziņa ir tas, ka labdarība ir sabiedrības konkrētā brīža attīstības spogulis. Latvijā labdarības izaugsme ir tikpat dinamiska kā pašas valsts ekonomikas pārmaiņas un tieši šādā griezumā es piedāvātu skatīt labdarības fenomenu.

Dažus pēdējos gadus es definētu kā trešo Latvijas labdarības attīstības posmu. Mūsu valsts vēl nav sasniegusi Eiropas Savienības vidējos pārticības rādītājus, taču esam uz ceļā uz to un ikdienas dzīvē atšķirības vairs nav tik uzkrītošas. Tāpēc ari labdarībā esam sasnieguši brieduma posmu, ko raksturo skaidrāka izpratne par uzņēmējdarbības un valsts mijiedarbību sabiedrības attīstībā.

Visbeidzot – kāda būs labdarības nākotne? Domāju, palielinoties valsts lomai sociālo jautājumu risināšanā, ka tā arvien vairāk virzīsies cilvēku emocionālās labklājības un izaugsmes virzienā. Pieaugs mentālās veselības un garīgā dzīves piepildījuma jautājumu nozīme. Savukārt, sociālajos jautājumos pamatvajadzību problemātiku nomainīs nepieciešamība mazināt nevienlīdzību,” raksta Inga Šīna.

Pagājušajā nedēļā notika Ivana Aivazovska izstādes, kas pagājušajā gada nogalē risinājās muzejā „Rīgas Birža”, kataloga prezentācija.

Izstādi un kataloga izdošanu finansiāli atbalstīja Rietumu Bankas labdarības fonds.

Pagājušā gada rudenī un ziemā lielus panākumus guva plašā izstāde „Gaismas metafizika”, kas bija aplūkojama vienā no galvenajiem Rīgas muzejiem. Tajā bija apskatāmi vairāki desmiti Ivana Aivazovska dažādu žanru darbu: marīnas, ainavas un vēsturiskas kompozīcijas. Tostarp – pirmoreiz Latvijā – gleznas no Odesas mākslas muzeja un Igaunijas muzejiem. Apmeklētāji varēja apskatīt arī Ivana Aivazovska darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas.

Rietumu Bankas labdarības fonda padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko savā kataloga prezentācijai veltītajā ievadrunā teica: „Izstāde tika veidota ar lielisku gaumi un takta izjūtu, un tās sniegtie iespaidi bija svaigi, patiesi un personiski. Mēs savām acīm varējām redzēt un sajust gaismas maģisko burvību un dienvidu „skanīgās” krāsas, un, protams, noslēpumaino jūras dramatismu – visu, kas mums patīk Eiropas un pasaules mēroga gleznotāja Ivana Aivazovska mākslā.

Rietumu Bankas labdarības fonds ar prieku un aizrautību atbalstīja gan izstādi, gan kataloga izdošanu. Kopā ar Nacionālo mākslas muzeju esam īstenojuši jau vairāk nekā divus desmitus projektu, un ceram, ka šī sadarbība turpināsies, ka ir vēl daudz brīnišķīgu darbu, kas mums jāpaveic.”

Rīgas izstādes ekspozīcija bija patiesi unikāla. Daudzi no šeit eksponētajiem darbiem „nav redzējuši” cits citu ļoti ilgu laiku vai pat nekad. Izstādē bija aplūkojami tādi slaveni gleznotāja darbi kā „Skats uz Vezuvu dienu pirms vulkāna izvirduma””(1885., Igaunijas Mākslas muzejs); „Puškins Melnās jūras krastā”(1897., Odesas mākslas muzejs); „Jūras ainava (Vakars)” (1855., LNMM); ainava „Migla uz jūras” (1884., LNMM), ko mākslinieks dāvāja Rīgai pēc 1886. gadā šeit notikušās personālizstādes, un citi.

Ivans Aivazovskis (1817–1900), armēņu izcelsmes krievu gleznotājs, visā pasaulē ir slavens kā virtuozs jūras ainavu meistars, kuru apbrīnoja jau viņa laikabiedri. Mūsdienās viņa darbi bieži vien kļūst par starptautisku izsoļu pieprasītākajām lotēm.

Rietumu Bankas labdarības fonds šajā vasaras un rudens sezonā turpina sadarbību ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, lai saglabātu melno stārķu populāciju.

Šo reto putnu, kuru dzīvesveids joprojām ir maz pētīts, skaits pakāpeniski samazinās. Pēc zinātnieku domām, tas ir saistīts gan ar paaugstinātu vides piesārņojumu, gan mežu, kuros ligzdo melnie stārķi, izciršanu.

Vienlaikus Latvija ar tās lielajām mežu platībām un zemo iedzīvotāju blīvumu ir viena no galvenajām Eiropas teritorijām, kurp šie reti putni lido pavasarī, lai izperētu mazuļus un pēc tam rudenī atgrieztos siltākos reģionos – Āfrikā un Āzijā.

Ornitologi rūpīgi pēta melno stārķu izturēšanos, gredzeno tos, palīdz uzturēt un saglabāt ligzdas, uzrauga putnēnu izšķilšanos un augšanu, veic ķīmiskās analīzes, cenšas noteikt un novērst ligzdošanu traucējošos faktorus. Līdzās melno stārķu ligzdām pastāvīgi atrodas arī ornitologu uzstādītas kameras, kas regulāri fiksē putnu uzvedību un notiekošo ligzdā. Šajā darbā Latvijas speciālistiem jau otro gadu palīdz Rietumu Bankas labdarības fonds.

„Mūsu valstī strādā izcili ornitologi, vieni no labākajiem Eiropā. Tikai daži speciālisti visā Eiropā pēta melno stārķu izturēšanos, un mēs varam droši apgalvot, ka lielākā daļa zināšanu par šo putnu uzvedību tiek iegūta tieši pie mums, Latvijā. Uzskatu, ka šādi projekti ir jāvērtē plaši, dabas aizsardzības un tādējādi arī mūsu kopējās nākotnes kontekstā, tāpēc ir ļoti svarīgi tos savlaicīgi atbalstīt,” saka Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes locekle.

Rietumu Bankas labdarības fonds šo putnu populācijas izpētei šogad ir piešķīris 2500 eiro.