“Rietumu Bankas labdarības fonds”, kas tika dibināts 2007. gadā, ne tik sen ir ieguvis jaunu nosaukumu – “Nākotnes Atbalsta fonds” (NAF).

Tomēr, kā izrādījās, nomainīt Facebook fonda lapas nosaukumu ir uzdevums, kas nebūt nav tik vienkāršs, kā sākumā varētu likties. Acīmredzot arī Marka Cukerberga progresīvajam bērnam ir savi noteikumi un sava birokrātija, kas ir grūti pārvarama kā jebkura cita. Tāpēc tika nolemts izveidot jaunu Facebook fonda lapu: https://www.facebook.com/nakotnesatbalstafonds. Šeit jūs varēsiet atrast noderīgu informāciju par “Nākotnes Atbalsta fondu”, iepazīties ar aktuālajiem projektiem, kas tika īstenoti ar fonda atbalstu, kā arī uzdot interesantus jautājumus.

Būsim pateicīgi par jūsu atsauksmēm un vērtīgajiem padomiem!

Šajā sezonā – no jūlija līdz septembrim – pēc gada pārtraukuma, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, Rīgā un Jūrmalā atkal noritēs Baltijā lielākā mūzikas festivāla “Rīga Jūrmala” koncerti un citi pasākumi.

Šoreiz, tāpat kā 2019. gadā, festivāla pasākumi ir sagrupēti nedēļas nogalēs. Piecas reizes, jūlijā, augustā un septembrī, no piektdienas līdz svētdienai Latvijas un citu valstu mūzikas cienītāji varēs redzēt un dzirdēt labāko pasaules orķestru un klasiskās mūzikas izpildītāju uzstāšanās.

Festivāla pasākumi norisināsies Latvijas Nacionālajā operā, Lielajā Ģildē un Jūrmalas Dzintaru koncertzālē. Pasākumos piedalīsies slavenie orķestri, diriģenti un izcili solisti. Festivāla afišā – Marisa Jansona Festivāla orķestra, Sanktpēterburgas filharmonijas orķestra, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra un citu kolektīvu koncerti.

Ar nosaukumu “Rīga Jūrmala” festivāls eksistē un darbojas jau trešo gadu, turpinot “Baltijas muzikālās sezonas”, kuras norisinājās 2010-tajos gados, ar nemainīgu Rietumu Bankas un “Nākotnes Atbalsta fonda” atbalstu, labākās tradīcijas. Savulaik “Baltijas muzikālās sezonas” kļuva par cienīgu Jūrmalas mūzikas festivālu tradīciju pēcteci. Šīs tradīcijas sākās vēl 19. gadsimta beigās.

“Šis ir ilggaidīts notikums ne tikai Latvijas un Baltijas, bet arī daudzu citu valstu mūzikas cienītājiem. Iepriekšējais festivāls izraisīja lielu interesi starp šī mākslas veida cienītājiem. Un tagad, pēc piespiedu pauzes, klasiskā mūzika atgriežas Rīgā un Jūrmalā, kur to ar nepacietību gaida un kur ir darīts viss iespējamais un neiespējamais, lai šogad festivāls norisinos augstākajā radošajā un organizatoriskajā līmenī,” stāsta Inga Šīna, “Nākotnes Atbalsta fonda” valdes priekšsēdētāja.

Iepriekšējo gadu laikā “Baltijas muzikālo sezonu” ietvaros noritēja klasiskās mūzikas zvaigžņu pirmā ešelona solistu un kolektīvu koncerti. Jau 2019. gada festivāls dāvināja Latvijas iedzīvotājiem un viesiem iespēju iepazīties ar tādu meistaru kā Rikardo Muti un viņa vadītais Luidži Kerubīni orķestris, Aleksandrs Sladkovskis, Karels Marks Šišons, Elīna Garanča, Lorens Branlijs, Sāra Kobura, Deniss Macujevs, Džošua Bels, Kriss Botti daiļradi.

2020. gada sezona tika atklāta ar Džona Malkoviča un Ungārijas Danubia Orchestra Óbuda (diriģents – Alvize Kazellati) uzstāšanos, bet turpinājās ar Vīnes filharmoniskā orķestra (diriģents – Rafaēls Pajārs) koncertu. Festivālā piedalījās arī Elīna Garanča, pianists Deniss Macujevs, čellists Miša Maiskis, Nacionālās akadēmijas Santa Cecilia orķestris u. c.

Ar šī gada festivāla programmu var iepazīties šeit: https://riga-jurmala.com/lv/.

“Nākotnes Atbalsta fonds” (NAF) ir piešķīris finansējumu vasaras kino skolai “Taisām Kino kopā”, lai atbalstītu pusaudžiem un jauniešiem izstrādātu radošo darbnīcu organizēšanu.

Skolas teorētisko un praktisko nodarbību laikā bērni iepazīsies ar to, kā tiek veidotas filmas, tostarp ar galvenajām kino profesijām, kā arī mēģinās uzņemt savu īsfilmu.

Skolas dalībnieku atlase notiek konkursa kārtībā. Nodarbību apmeklējums ir bez maksas. Nodarbības norisināsies Rīgā jūlijā un augustā.

Radošajām darbnīcām var pieteiksieties pusaudži un jaunieši vecumā no 12 līdz 19 gadiem. Lai kļūtu par radošo darbnīcu dalībnieku, līdz 16.jūlijam uz e-pastu [email protected] jānosūta pieteikums, norādot informāciju par sevi (vārds, uzvārds, vecums, mācību iestāde, klase, kurss, tālruņa numurs). Ja kandidāts vēl nav sasniedzis 18 gadu vecumu, jānorāda arī viena no vecākiem tālruņa numurs un e-pasts. Kandidātam arī ir jāuzraksta un jānosūta skolai neliela vēstule (10-20 teikumi) par to, kāpēc viņš vēlas piedalīties projektā.

Kino projekta vadītājs, režisors, scenārists un producents Stanislavs Tokalovs atzīmē: “Skolas nodarbības notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Mēs cenšamies piesaistīt darbnīcām talantīgus bērnus, pastāstīt un parādīt viņiem visu, ko zinām par kino, visus filmas tapšanas posmus: no scenāriju veidošanas līdz skaņas ierakstīšanai un montāžai. Skolas nodarbības ir maksimāli tuvinātas reāliem filmēšanas apstākļiem. Visu darbu bērni darīs paši, apgūstot grimētāja, apgaismotāja, operatora, režisora, aktiera u.c. profesijas. Skolas pamatmērķis ir dot katram audzēknim iespēju izprast savus talantus un atklāt viņam pārsteidzošu, spilgtu un daudzveidīgu kino pasauli.”

“Jauniešu radošu spēju un talantu attīstība vienmēr bija viena no mūsu fonda prioritātēm. Esam atbalstījuši dažādus skolēniem un studentiem domātus projektus mūzikas, glezniecības, dizaina, teātra jomā, tomēr līdz šim vēl neesam saskarušies ar kino. Tāpēc mūs īpaši ieinteresēja sadarbība ar kino skolu „Taisām Kino kopā”. Visiem jauniešiem, kuri piedalīsies šajā projektā, es novēlu aizraujošu un interesantu   darbu! Lai jums rodas jaunas oriģinālas idejas un ir spēja tās realizēt dzīvē!” saka “Nākotnes Atbalsta fonda” valdes priekšsēdētāja Inga Šīna.

“Nākotnes Atbalsta fonds” (NAF) turpina sadarbību ar Madonas Bērnu un jauniešu centra (BJC) robotikas pulciņu “Sensors”.

Pavisam nesen fonds pieņēma lēmumu atbalstīt Madonas robotikas pulciņa jauno projektu un iegādāties nodarbībām nepieciešamo tehniku. Jauna mācību gada sākumā bērni saņems modernu 3D-printeri, kā arī citu aprīkojumu. Tas ļaus vēl vairāk paplašināt piedāvāto nodarbības saturu, padarot to interesantāku, saturīgāku, daudzveidīgāku, mūsdienīgāku.

Madonas BJC robotikas pulciņš “Sensors” tika izveidots 2015. gadā ar “Nākotnes Atbalsta fonda” palīdzību. Šobrīd pulciņa nodarbības ir iesaistīti apmēram 20 bērni un jaunieši vecumā no 6 līdz 19 gadiem.

Šeit audzēkni apgūst konstruēšanas un programmēšanas pamatus, kā arī attīsta savu radošo potenciālu. Pulciņš turpina pilnveidoties, plānos ir organizēt dažādus nodarbību tipus vairākām vecuma grupām. Nesen nodarbībām ar bērniem izdevās piesaistīt jaunu pedagogu, kurš patiesi aizraujas ar savu darbu un tiecas pie tā, lai bērni apgūtu jaunākās tehnoloģijas. Un drīz šīs personiskās īpašības būs “nostiprinātas” un jaunu modernu tehniku.

“Šis gads bija ļoti sarežģīts un daudziem audzēkņiem ir grūti saglabāt motivāciju turpināt iesākto,” saka Madonas Bērnu un jauniešu centra direktore Alda Eglīte, “tāpēc mums ir nepieciešams aktuālāks piedāvājums un daudzveidīgākās iespējas, kas ieinteresētu, piesaistītu jauniešus zinātnēm. Taču īstenot to mūsdienu apstākļos, bez vismodernākā aprīkojuma gandrīz nav iespējams. Līdz šim 3D printeris Madonā bija pieejams tikai Madonas pilsētas vidusskolā, un pārējo novada skolu audzēkņiem šo tehnoloģiju apguve bija ierobežota. Gribētos, lai mūsu audzēkņiem būtu iespēja konstruēt un programmēt augstā profesionālajā līmenī.”

“Nākotnes Atbalsta fonda” valdes priekšsēdētāja Inga Šīna uzsver: “Talantīgu jauniešu attīstība un atbalsts vienmēr ir bijis un arī paliek viens no galvenajiem fonda darbības virzieniem. Covid-19 pandēmijas laiks kārtējo reizi pieradījis, cik liela loma mūsdienu sabiedrības procesos ir tehnoloģiskajiem risinājumiem. Tas liek domāt, ka tehniski izglītoti, radoši domājoši un praktiskās nodarbībās pilnveidojušies jaunieši spēs virzīt attīstību un progresu ne tikai savā pilsētā, novadā vai valstī, bet globālā mērogā arī visā pasaulē. Nemaz nerunājot par to, cik plašas perspektīvas tas atklāj pašiem bērniem! Visiem bērniem, kuri mācās Madonas robotikas pulciņa, es novēlu izmantot jaunas iespējas, mērķtiecīgi virzīties uz priekšu un gūt spilgtus panākumus!”

Madonas Bērnu un jauniešu centrs ir viens no lielākajiem reģionālajiem centriem, kas radīti bērnu un jauniešu attīstībai. Šobrīd 20 piedāvātājos interešu izglītības pulciņos ir iesaistīti 545 bērni un jaunieši. Visas Madonas BJC interešu izglītības nodarbības pieejamas bez maksas.

No 3. jūnija Rīgā, bijušās fabrikas “Boļševička” teritorijā, ir atvērts mākslas parks ar nosaukumu “Mobilais muzejs. Nākamā sezona.”

Projekta organizators ir Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC).

Šajā parkā varēs apskatīt mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, kas 1990. gados radīti dažādiem mākslas projektiem.

Daudziem no šiem darbiem bijis sarežģīts liktenis. Pēc tam, kad tie bija izpildījuši savu (bieži vien vadošo) lomu kāda mākslas projekta ietvaros, tiem bija jāatgriežas sava autora darbnīcā vai jāpārceļas uz kādu pagaidu vietu, kas ne vienmēr ir piemērota autora iecerēm un plāniem.

Mākslas parka projekta organizatori šos artefaktus dēvē par “bezpajumtniekiem”, un tagad, ņemot vērā to sākotnējo kontekstu, tie tiek izstādīti “Boļševičkā” – ne tikai, lai tiktos ar “laikmetīgās mākslas” vērotājiem un cienītājiem, bet arī lai sabiedrībai atgādinātu par Laikmetīgās mākslas muzeja izveides aktualitāti Latvijā. Par to tiek spriests jau sen.

Parkā būs skatāmi daudzu mākslinieku, tostarp Aigara Bikšes, Ērika Boža, Evelīnas Deičmanes-Vidas, Ivara Drulles, Reiņa un Kristas Dzudzilo, Daces Džeriņas, Andra Eglīša, Katrīnas Neiburgas, Jāņa Novika, Kirila Panteļejeva, Monikas Pormales, Artura Virtmaņa, Brigitas Zelčas-Aizpures darbi.

Mākslas parks “Boļševičkā” ir liela mēroga brīvdabas ekspozīcija, muzejs bez jumta un sienām, ko var apmeklēt individuāli vai kopā ar draugiem, sekojot izstādē piedāvātajam maršrutam un audio gida padomiem.

Tiem, kurus nopietni interesē laikmetīgā māksla, ir pieejama publiska programma, kas apvienota ar festivālu Survival Kit, ar kopēju nosaukumu “Fiktīvais muzejs” – diskusijas, mākslinieku autorpasākumi, izrādes un izglītojošas programmas.

Mākslas parku var apmeklēt bez maksas, un tas būs atvērts trīs dienas nedēļā: ceturtdienās un piektdienās no pulksten 14.00 līdz 20.00, bet sestdienās no pulksten 12.00 līdz 20.00.

Projektu atbalstīja Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un Nākotnes Atbalsta fonds.

“Nākotnes Atbalsta fonds” uzsāk sadarbību ar lielāko Latvijas dzīvnieku patversmi “Ulubele”, kas jau vairāk kā 15 gadu garumā rūpējās par dzīvnieku aizsardzību un labturību.

 “Nākotnes Atbalsta fonds” (iepriekšējais nosaukums “Rietumu Bankas labdarības fonds”), atbalstot sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu, pēdējos gados arvien vairāk iesaistās pasākumos, kas vērsti uz vides aizsardzību un pozitīvu cilvēka attiecību ar vidi veidošanu. Iepriekšējos gados fonds kopā ar  Latvijas Ornitoloģijas biedrību ir realizējis vairākus projektus ar mērķi saglabāt reto putnu – melno stārķu, populāciju.

Turpinot darbu šajā virzienā, 2021. gadā ar fonda atbalstu patversmē “Ulubele” tiks nodrošināta dzīvnieku voljēru uzturēšana un remonts, medikamentu iegāde, ka arī veterināro pakalpojumu izmaksas.

“Mēs esam no sirds priecīgi par to, ka mums izdodas izglābt, izārstēt un atdot laimīgai dzīvei Ulubeles aprūpē nonākušos dzīvniekus, kuri visbiežāk ir cilvēku vienaldzības, bezatbildības vai cietsirdības upuri. Vēl vairāk priecājamies tad, kad izglābtajiem dzīvniekiem spējam atrast jaunas mājas un mīlošu ģimeni. Jāatzīst, ka Covid pandēmijas gadā mājup devies rekordliels dzīvnieku skaits. Mēs rūpīgi izvērtējam katru adopciju, jo esam atbildīgi par savu iemītnieku labklājību.Taču šis gads pierādījis, ka cilvēki vairāk nekā jebkad novērtē to pozitīvo auru, ko ģimenē un mājā ienes mīļdzīvnieks, kurš kļūst par pilnvērtīgu ģimenes locekli. Protams, turpināt šādu darbu nemaz nav iespējams bez domubiedriem, kuri sniedz atbalstu un palīdzību, tas ir nenovērtējami!”, stāsta dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.

Savukārt “Nākotnes Atbalsta fonda” valdes priekšsēdētāja Inga Šīna uzsver: “Rūpes par apkārtējo vidi, tajā skaitā dzīvniekiem, kuri bez cilvēku iesaistes ir apdraudēti vai pat nespēj izdzīvot, ir ļoti būtiska aktivitāte visas mūsu sabiedrības labā. Mēs rūpīgi iepazināmies ar patversmes “Ulubele” darbu un redzam, ka tur strādā patiešām nevienaldzīgi cilvēki, kuri no sirds rūpējās par grūtībās nonākušajiem dzīvniekiem un palīdz tiem atrast jaunas mājas. Ceru, ka mūsu atbalsts palīdzēs šo cēlo mērķus īstenošanā un patversmes darba paplašināšanā”.

Dzīvnieku patversme “Ulubele” tika dibināta 2005. gadā, apvienojoties domubiedriem, kuriem nav vienaldzīgs dzīvnieku liktenis. Šobrīd patversme ik dienu rūpējas par aptuveni 500 iemītniekiem – suņiem, kaķiem un citiem dzīvniekiem – trušiem, šinšilām, kazām, auniņu, žurciņām.

Ulubeles princips kopš dibināšanas brīža ir “nokill”, kas nozīmē, ka ikvienam iemītniekam te tiek dota iespēja uzturēties, līdz tas sagaida savu cilvēku. Eitanāzija pieļaujamas vien izņēmuma gadījumā, ja dzīvnieks ir neārstējami slims un atvieglotu tā ciešanas.

“Ulubele” kā “noklill” patversmes darbību galvenokārt nodrošina juridisko un fizisko personu ziedojumi, kā arī sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Patversme regulāri piedalās nacionāla un lokāla mēroga programmās un likumdošanas iniciatīvās, kas ir saistītas ar dzīvnieku aizsardzību un labturību, savukārt 10 000 patversmes brīvprātīgie aktīvi iesaistās Ulubeles ikdienas darbā un dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, popularizējot patversmē nonākušo dzīvnieku adopciju, brīvprātīgā darba kustību un empātisku attieksmi pret nelaimē nonākušajiem dzīvniekiem.

“Nākotnes Atbalsta fonds” (iepriekšējais nosaukums “Rietumu Bankas labdarības fonds”) dibināts 2007. gadā ar mērķi veicināt filantropiju un mecenātismu Latvijā, atbalstot sociāli atbildīgu rīcību un sabiedriska labuma mērķu sasniegšanu. Ar fonda palīdzību tika atbalstīti vairāki simti projektu tādās jomās kā veselības aprūpe, tajā skaitā bērnu medicīna, palīdzība sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kultūra, izglītība, veselīga un aktīva brīvā laika pavadīšanas iespēju paplašināšana u.c.

 

Jau esam stāstījuši, ka Nākotnes Atbalsta fonds (iepriekšējais nosaukums Rietumu Bankas labdarības fonds) ik gadu piešķir līdzekļus sakrālās kultūras pieminekļu saglabāšanai visā Latvijā.

Esam saņēmuši vēstuli no centra “Skrundaliena” vadītājas Sofijas Moles, kurā viņa dalās ar interesantu stāstu par mūsu fonda finansētu gleznas restaurāciju 2018. gadā.

Glezna “Jēzus Ģetzemanes dārzā” atrodas Silenes Romas katoļu baznīcā, netālu no Daugavpils.

Šis brīnišķīgais mākslas darbs, kas šobrīd ir pilnībā restaurēts, sākotnēji bija ļoti sliktā stāvoklī, un gleznas autors nav zināms. Ķeroties pie atjaunošanas, pieredzējusī restauratore Gundega Jeruma ieraudzīja augsta līmeņa gleznojumu, kompozīciju un smalkas toņu nokrāsas. Sava pētījuma noslēgumā viņa secināja, ka mākslas darbs gleznots pēc itāļu izcelsmes krievu gleznotāja Fjodora Bruni darba motīviem, un nav izslēgts, ka autors varētu būt arī viņš pats.

Lūk, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem zem baznīcas bēniņu grīdas dēļiem nejauši atrasts audekls izrādījies vērtīgs mākslas darbs, kas pēc restaurācijas ieguvis otro dzīvi.

Ja gadās būt Silenē, noteikti aizejiet uz baznīcu un aplūkojiet šo gleznu!

Piedāvājam iepazīties ar restauratores Gundegas Jerumas stāstu par gleznas atjaunošanu.

 

Notikusi apbalvošana tradicionālajā skolēnu sacerējumu konkursā, kurš sarīkots ar Rietumu Bankas labdarības fonda atbalstu.

Šogad konkursā bija iesniegts rekordliels skaits darbu – vairāk nekā 300! Turklāt pārstāvēti tika dažādi žanri – no jautrām pasakām un neparastiem dzejoļiem līdz sirsnīgām dienasgrāmatām un aizraujošai fantastikai.

Žūrija, kuras sastāvā ir Latvijas Krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācijas (LAPRYAL) speciālisti, noteica uzvarētājus katrā vecuma grupā, kā arī izraudzījās konkursa laureātus, kuri saņēma specbalvas.

Kā apbalvošanas laikā teica LAPRYAL viceprezidente Ludmila Smirnova: “Dalībnieku literārais radošums ir krietni paplašinājies. Pirms pāris gadiem, kad pirmoreiz papildinājām konkursa noteikumus ar darbu iesniegšanas formātiem internetā, pieteikumu nebija daudz. Šodien dalībnieki ir spīdoši nodemonstrējuši, ka literatūras platformas var būt arī nestandarta formāti: blogs vai literārā varoņa profils sociālajos tīklos, Messenger sarakste, scenārijs. Un arī tā noteikti vēl nav galējā robeža.”

Savus darbus konkursam iesniedza bērni no Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Ventspils, Liepājas, Rēzeknes, Ilūkstes, Preiļiem, Jaunogres, Riebiņiem, Vaboles, kā arī no vairākām ārvalstu izglītības iestādēm.

Konkursa organizatori – LAPRYAL, laikraksts “Šodien” («Сегодня»), žurnāls «Люблю» un Rietumu Bankas labdarības fonds – apsveic visus uzvarētājus, dalībniekus, kā arī viņu pedagogus un vecākus!

Latvijas žurnāls “Forbes” savā oktobra numurā ir publicējis Rietumu Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētājas Ingas Šīnas rakstu.

Inga Šīna vada Rietumu Bankas un fonda labdarības projektus jau divus gadu desmitus un šodien ir viena no profesionālākajiem šīs jomas speciālistiem Latvijā ap plašu praktiskā darba pieredzi.

Savā rakstā Inga Šīna pievēršas tādiem svarīgiem aspektiem kā ilgtermiņa stratēģijas īstenošana labdarības jomā, kā arī šīs sfēras prioritāšu transformācija paralēli sabiedrības un ekonomikas attīstībai, valsts lomas palielināšanai sociālo jautājumu risināšanā.

Šo no pirmā skata dabīgo, bet tajā pat laikā ārkārtīgi svarīgo sabiedrības attīstības procesu apzināšana ir viens no būtiskākajiem faktoriem tādu labdarības projektu izvēlei un realizācijai, kuri būtu virzīti uz valsts un tās iedzīvotāju labklājības un brieduma līmeņa turpmāko palielināšanu.

“Manas pieredzes būtiskākā atziņa ir tas, ka labdarība ir sabiedrības konkrētā brīža attīstības spogulis. Latvijā labdarības izaugsme ir tikpat dinamiska kā pašas valsts ekonomikas pārmaiņas un tieši šādā griezumā es piedāvātu skatīt labdarības fenomenu.

Dažus pēdējos gadus es definētu kā trešo Latvijas labdarības attīstības posmu. Mūsu valsts vēl nav sasniegusi Eiropas Savienības vidējos pārticības rādītājus, taču esam uz ceļā uz to un ikdienas dzīvē atšķirības vairs nav tik uzkrītošas. Tāpēc ari labdarībā esam sasnieguši brieduma posmu, ko raksturo skaidrāka izpratne par uzņēmējdarbības un valsts mijiedarbību sabiedrības attīstībā.

Visbeidzot – kāda būs labdarības nākotne? Domāju, palielinoties valsts lomai sociālo jautājumu risināšanā, ka tā arvien vairāk virzīsies cilvēku emocionālās labklājības un izaugsmes virzienā. Pieaugs mentālās veselības un garīgā dzīves piepildījuma jautājumu nozīme. Savukārt, sociālajos jautājumos pamatvajadzību problemātiku nomainīs nepieciešamība mazināt nevienlīdzību,” raksta Inga Šīna.

Ir noslēdzies ikgadējais Rietumu Bankas labdarības fonda organizētais konkurss “Latvijas sakrālais mantojums”, kas norisinājās šī gada pavasarī un vasarā.

Saskaņā ar konkursa rezultātiem, finansējums tika piešķirts vairākiem dažādu reliģisko konfesiju dievnamiem – Rīgā, Liepājā, Kuldīgā un Ismeros.

Konkursu “Latvijas sakrālais mantojums” Rietumu Bankas labdarības fonds rīkoja jau devīto reizi. Tā mērķis ik gadu paliek nemainīgs – saglabāt un restaurēt nozīmīgus Latvijas sakrālās arhitektūras un mākslas pieminekļus.

Piedalīties konkursā vienmēr var visu Latvijas reliģisko konfesiju dievnami. Iesniegtos pieteikumu izskata komisija, kuras sastāvā ietilpst Nacionālās kultūras un mantojuma pārvaldes specialisti, kā arī Rietumu Bankas labdarības fonda pārstāvji.

Šogad pēc konkursa rezultātiem pieņemts lēmums piešķirt finansējumu sekojošiem projektiem:

· Svētā Jēkaba katedrāles torņa rekonstrukcijas pabeigšana un fasādes apgaismojuma uzstādīšana Vecrīgā
· Liepājas Vecticībnieku Svētās Trīsvienības baznīcas ēkas jumta nesošo koka konstrukciju restaurācija
· Kuldīgas Svētās Annas luteriskas baznīcas divu durvju rekonstrukcija
· Ismeru vecticībnieku lūgšanu nama jumta seguma un nesošo koka konstrukciju glābšanas darbi kupolam.

Iepriekšējo gadu laikā Rietumu Bankas labdarības fonds ir sniedzis atbalstu vairāk nekā 50 baznīcām visā Latvijā, starp kurām bija visu mūsu valsts reliģisko konfesiju dievnami.

Šogad kopējais finansējuma apjoms konkursa ietvaros sasniedza ap 40 000 eiro.