Dārgie draugi,

Rietumu Bankas dibinātā labdarības fondā Nākotnes Atbalsta fonds šajās dienās vēršas bankas klienti, partneri un darbinieki – gan ar palīdzības piedāvājumiem ukraiņu bēgļiem un cietušajiem, gan ar jautājumiem par to, kam un kur var palīdzēt. Vairāki cilvēki jau ir veikuši pārskaitījumus fondā.

Savukārt fonds uztur kontaktus ar organizācijām un valsts institūcijām, kuras nodarbojas ar bēgļu pieņemšanu un palīdzību tiem. Šiem mērķiem jau ir novirzīti un savākti ievērojami līdzekļi. Skaidrs arī tas, ka līdzekļi tādam atbalstam būs nepieciešami arī nākotnē.

Nākotnes Atbalsta fonds strādā pie tā, lai apzinātu tās vietas, projektus un programmas, kur šie līdzekļi būs īpaši nepieciešami. Tajā skaitā medicīnas palīdzības, bēgļu izmitināšanas un ēdināšanas, transporta jomā, palīdzībai mātēm ar bērniem un skolēniem no bēgļu ģimenēm utt.

Uzturam arī kontaktu ar labdarības organizāciju ziedot.lv, kura ir viens no ziedojumu apkopotājiem.

Rietumu Bankas darbinieki un viņu ģimenes turpina mantu vākšanu cietušajiem, ka arī piedalās cita veida atbalsta iniciatīvas.

Tie, kuri vēlas ziedot līdzekļus, var atrast mūsu labdarības fonda rekvizītus šeit: https://www.naf.lv/about/.

Nākotnes Atbalsta fonds ir atvērts projektu, kas vērsti uz palīdzību cietušajiem, pieņemšanai un izskatīšanai.

19. februārī, Latvijas televīzijas tiešraidē noritēja Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas “Kilograms kultūras 2021” pasniegšanas ceremonijā, kas jau vairākus gadus norisinās ar Rietumu Bankas labdarības fonda “Nākotnes Atbalsta fonda” atbalstu.

Ceremonijas ietvaros laureāti tika apbalvoti deviņās kategorijās: “Mūzika”, “Vizuālā māksla”, “Literatūra”, “Kino”, “Teātris”, “Mantojums”, “Pārsteigums”, “Notikums” un “Mana kultūrvieta”. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, kas uzvarēja nominācijā “Mana kultūrvieta”, kļuva par šīs kategorijas pēdējo laureātu, jo konkursa organizatori pieņēma lēmumu no nākamā gada neiekļaut šo kategoriju kopējā balsošanā.

Taču “Mana kultūrvieta” nominācijas vietā paradīsies divas jaunas kategorijas: “Popkultūra” – nominācija, kas aptvers pasākumus, kuri neierakstās svarīgākajās Latvijas koncertzālēs, un “Starts” – nominācija, kas pievērsīs uzmanību spožām debijām dažādās kultūras jomās.

“Nākotnes Atbalsta fonda” valdes priekšsēdētāja Inga Šīna, pasniedzot ceremonijā vienu no balvām, atzīmēja: “Es no sirds priecājos par to, cik daudz mūsu valstī ir talantīgu cilvēku. Priecājos par to, cik mēs esam radoši, neatlaidīgi, drosmīgi, uzticīgi saviem ideāliem. Pagājušais gads arī kultūras jomā bija īpaši grūts un izaicinājumu pilns. Bet, neskatoties uz to, mēs kārtējo reizi redzam daudz brīnišķīgu mākslas darbu. Un tas vēlreiz pierāda, ka īsta māksla top jebkuros laikos un apstākļos. Tā mainās kopā ar laikmetu un kļūst par tā organisku sastāvdaļu. Es vēlos pateikties visiem māksliniekiem, kuri padara mūsu dzīvi spožāku, krāsaināku un daudzveidīgāku!”

Konkursa “Kilograms kultūras 2021” laureātu sarakstu var apskatīt portālā LSM.lv.

“Kilograms kultūras” ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM. Balvas nominantus izvirza profesionāļu žūrija, bet uzvarētājus izvēlējas skatītāji un klausītāji trīs balsojumos – Pavasara, Rudens un Ziemas.

Konkurss tika dibināts 2012. gadā, kad pirmās balvas ieguva 2011. gada spilgtākie kultūras notikumi.

Konkurss ik gadu notiek ar Rietumu Bankas labdarības fonda – “Nākotnes Atbalsta fonda” – atbalstu.

Konkursam ir jau pieci gadi, tā dalībnieku loks un popularitāte turpina augt. Piemēram, pagājušajā gadā konkurenci simtiem skolēnu no visas Latvijas veidoja arī skolēni no ārzemēm.

Šoreiz organizatori plāno aktīvu konkursa gaitas apgaismojumu, tai skaitā atsūtīto darbu apskatus, kas tiks publicēti portālā bb.lv., kā arī laikrakstos “Segodņa” (“Сегодня”), “Segodņa Ņedeļa” (“Сегодня Неделя”), un sieviešu žurnālā “Ļubļu!” (“Люблю!”).

Konkursā var piedalīties visi ieinteresētie skolu audzēkņi no 5. līdz 12. klasei. Lai to izdarītu, ne vēlāk kā līdz 1. aprīlim jānosūta savs sacerējums par piedāvāto tēmu žūrijas izskatīšanai. Labākie darbi tiks nosaukti pēc 15. aprīļa.

Runājot par to, ka interese par konkursu turpina augt gadu no gada, “Nākotnes Atbalsta fonda” valdes loceklis Sergejs Grodņikovs norāda: “Iespējams, ka šāda popularitāte ir saistīta ar to, ka konkurss atrodas “ārpus” skolas programmas. Tas ne tikai dod bērniem prāta barību, ne tikai aicina domāt patstāvīgi, bet arī piedāvā viņiem nebanālus jautājumus un tēmas, kuras, tā vai citādi, dod audzēkņiem iespēju iziet “āra” no skolas. Protams, kādam tas ir tikai konkurss, sacensība, taču kādam tas ir iespēja ieslīgt intelektuālās baudas atmosfērā, ne tikai strādāt pie stila un valodas, pilnveidojoties prasmē izteikt savas domas uz papīra, bet arī uzdot sev “lielus” jautājumus un mēģināt atrast uz tiem atbildi.”

Viens no konkursa galvenajiem uzdevumiem ir stimulēt skolēnu attīstību, personisku izaugsmi, audzināt viņu garšu neatkarīgai, atbildīgai domāšanai. Lai pat hrestomātisko tēmu apgaismojums notiktu no šodienas, no mūsu laikabiedra viedokļa. Tas dažkārt mēdz būt grūti, tas prasa ne tikai intelektuālus spēkus, ne tikai kopīgas zināšanas, bet arī drosmi, domas skaidrību, prasmi un vēlmi dzirdēt “laika troksni”.

Sacerējumu tēmas un sīkāku informāciju par konkursu var atrast šeit: https://bb.lv/statja/konkurs-sochinenii-2022/2022/02/02/polozhenie-o-konkurse-sochineniy-imeni-andreya-efremova

Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ir uzdāvinājis Jūrmalas slimnīcai trīs koncentratorus, kuri tiek izmantoti skābekļa terapijai.

Ar šādu aparātu palīdzību tiek ārstētas dažādas elpceļu slimības, tajā skaitā Covid-19 izraisītās komplikācijas.

Nākotnes Atbalsta fonds ir nodevis Jūrmalas slimnīcai trīs jaunus Philips Respironics (ASV) ražotus EverFlo koncentratorus, ka arī skābekļa maskas un citu nepieciešamo aprīkojumu šīs aparatūras lietošanai.

Kā teica Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna: “Mēs vienmēr esam gatavi atbalstīt tik svarīgu nozari kā medicīna – mūsu fonds jau ir daudz palīdzējis slimnīcām un ceru, ka arī sadarbība ar Jūrmalas slimnīcu turpināsies. Gribētos, lai šie aparāti palīdzētu pacientiem gan Covid-19 pandēmijas laikā, kura, diemžēl, joprojām nav pārvarēta, gan arī pēc tam, ārstējot citas slimības.

Gribu arī no sirds pateikties visiem Latvijas ārstiem un medicīnas darbiniekiem, kuri turpina cīnīties ar epidēmiju, pieliek visas pūles un velta savu enerģiju tam, lai mēs, mūsu tuvinieki, visi valsts iedzīvotāji būtu veseli un varētu baudīt dzīvi”.

Jūrmalas slimnīcas medicīnas iekārtu inženieris Andris Voroņins skaidro: “Šos skābekļa koncentratorus primāri varēsim izmantot palātās, kurās nav iebūvētas gāzu ligzdas. Tas ir īpaši aktuāli pašreizējā situācijā, kad gaidāma palielināta pacientu plūsma un paredzama liela gultu noslodze.”

Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš: “Esam pateicīgi par dāvinājumu – jebkurš izrādītais atbalsts medicīnas nozarei šodien tiek augsti novērtēts un sniedz medicīnas darbiniekiem sabiedrības atbalsta sajūtu!”

Skābekļa koncentratori tiek izmantoti medicīnā jau pietiekoši sen un ir nepieciešami katrai mūsdienu slimnīcai. Tos pielieto bronhiālās astmas, pulmonālās hipertensijas, sirds mazspējas un virknes citu slimību ārstēšanai. Ar šāda aparātu palīdzību pacients uzņem lielāku skābekļa koncentrāciju, nekā tā ir atmosfērā.

Pašlaik, Covid-19 pandēmijas periodā, skābekļa koncentratori slimnīcām nepieciešami vairāk, nekā jebkad agrāk. Kompakta skābekļa koncentratora priekšrocība ir arī tas, ka to var izmantot ne tikai stacionārā, bet arī ārstējot  pacientu mājās.

Ar “Nākotnes atbalsta fonda” atbalstu mākslas muzejā “Rīgas birža” tika atklāta izstāde “Georgs Vilhelms Timms (1820–1895) – mākslinieks, izdevējs, ceļotājs”, kas veltīta šī mākslinieka daiļradei. Georgs Vilhelms Timms ir Rīgā dzimušais Baltijas vācietis, kurš ar laiku ir kļuvis par slaveno mākslinieku un Pēterburgas Mākslas akadēmijas locekli.

Ekspozīcijai tika atlasītas 200 gleznas un grafikas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, 44 keramikas darbi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas, kā arī 19. gadsimta izdevumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas.

Georgs Vilhelms Timms ir dzimis Rīgas birģermeistara Frīdriha Vilhelma Timma ģimenē. 14 gadu vecumā viņš iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur mācījās batāliju glezniecības klasē. Timma māsa Emilija bija precējusies ar slaveno krievu gleznotāju Kārlu Brullovu.

Georga Vilhelma Timma daudzpusīgais talants veiksmīgi izpaudies dažādās mākslas jomās – stājgrafikā, grāmatu ilustrācijā, glezniecībā un keramikā. Tā kā mākslinieks ir mācījies Sanktpēterburgā, bijis glezniecības akadēmiķis, pavadījis Krievijas imperatoru ceļojumos pa valsti, daudz ceļojis un strādājis Eiropā, izdevis periodisko izdevumu “Русский художественный листок” (“Krievu mākslas lapa”), viņa radošais mantojums ir būtisks Latvijas, Krievijas, kā arī citu Eiropas valstu mākslas vēsturei.

Izstādes koncepcijas pamatā ir vēlme parādīt Timma dzīves un daiļrades svarīgākos aspektus. Ekspozīciju veido šādi tematiskie cikli: “Atgriežoties dzimtenē”, “Ceļojumu iespaidi”, “Krievijā”, “Izdevējdarbība”, “Vācija un eksperimenti keramikā”. Izstādes kuratore Ksenija Rudzīte saka: “Piecu sadaļu saturs atspoguļo mākslinieka radošās personības īpašības – spēju uztvert un attēlot ikdienas dzīves momenta vai vēsturiska notikuma būtību, tēlojuma precizitāti un reālistiskumu, dziļo interesi par dabu un cilvēkiem, arī humoru un ironiju.”

Izstāde turpināsies līdz aprīļa sākumam.

Žurnāla “Ļubļu Life” 2021. gada pēdējā numurā tika publicēta intervija ar Rietumu Bankas dibināta labdarības fonda “Nākotnes Atbalsta fonds” vadītāju Ingu Šīnu.

Intervijā Inga Šīna pastāstīja, kā pirms 20 gadiem fonds bija sācis savu darbu, kādas tradīcijas un principi ir izveidojušies šajā laikā; atcerējās dažus no spilgtākajiem realizētajiem projektiem, kā arī dalījās ar savu redzējumu par labdarības nākotni.

“Pirms gandrīz 20 gadiem, kad fonds tikai uzsāka savu darbu, mums bija divi noteikumi. Pirmkārt, vēlējāmies, lai pozitīvas pārmaiņas, kas notiek apkārt, notiktu ātrāk. Otrkārt, palīdzību sniedzam tur, kur valsts vēl nav tikusi klāt. Tad arī ir izveidojušies mūsu aktivitātes galvenie virzieni: medicīna (ar bērnu medicīnas prioritāti), sociālie projekti, vēsturiskā vide, izglītība, kultūra, sports (izņemot profesionālu sportu),” atceras Inga Šīna.

No 2020. gada Rietumu Bankas labdarības fonda nosaukums ir “Nākotnes Atbalsta fonds”.

„Patiesībā mēs vienmēr esam centušies atbalstīt projektus, kas ir vērsti uz nākotni,” stāsta Inga Šīna, “teiksim, pirms 20 gadiem mēs pirmie Rīgā uzstādījām velostāvvietas, pirmie vērsām uzmanību uz medicīnas māsas profesijas nozīmīgumu veselības aprūpei un organizējām ikgadējo konkursu “Meklējam sirdsmāsiņu”. Daudzus gadus sadarbojāmies ar kino forumu “Arsenāls”, pateicoties kuram izdevās rast jauniešu interesi par intelektuālo autorkino.”

“Nākotnes Atbalsta fonds” ir privātais fonds, un, kā saka tā vadītāja, ļoti rezultatīvs. Fonds darbojas ar minimālo birokrātiju, un tā ir būtiska priekšrocība. Praksē tas nozīmē pieteikuma vienkāršību pieprasītājiem, lēmumu pieņemšanas un to realizācijas operativitāti.

“Mūsu palīdzība gandrīz vienmēr ir ilgtermiņa. Mēs cenšamies palīdzēt tiem, kam trūkst savu resursu, lai īstenotu labu un svarīgu ideju. Ne vienam cilvēkam – daudziem. Starp citu, daudzi šādi veiksmīgie projekti kļūst par ilggadīgiem, ka arī veicina citas pozitīvās pārmaiņas,” atzīmē Inga Šīna.

Piemēram, tikko fonds izveidoja Mežaparkā modernu rotaļu laukumu, parādījās citi pieteikumi no pašvaldībām uz līdzīgiem laukumiem. Kā arī pieteikumi uz strūklakām, parku lapenēm, pilsētas pulksteņiem. Tā parādījās Rietumu pulkstenis un strūklaka pie koncertzāles “Dzintari”, piemineklis “Rīdzinieki” Grīziņkalnā un daudz kas cits. Pēc ārējā apgaismojuma uzstādīšanas Svētā Pāvila baznīcai no apkārtējās teritorijas aizgāja narkomāni un margināli, bet pati ēka – arhitektūras piemineklis – kļuva par lokālo dominanti. Šobrīd baznīcā ir arī ērģeļmūzikas koncertzāle, kur notiek koncerti un lekcijas.

Nākotnes Atbalsta fonds tradicionāli atbalsta arī jaunus talantus. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir konkurss “Ineses Galantes talanti”. Pagājušajā gadā  fonds ne tikai atbalstīja konkursa norisi, bet arī piešķīra stipendijas studiju turpināšanai talantīgākajiem konkursa dalībniekiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts.

Domājot par labdarības nākotni, Inga Šīna uzskata, ka, jo lielāka kļūs valsts loma sociālo jautājumu risināšanā, jo arvien vairāk labdarība virzīsies uz emocionālo labklājību un cilvēku attīstību. Ar sabiedrības materiālās labklājības pieaugumu palielināsies pašrealizācijas nozīme intelektuālajā un sabiedriskajā dzīvē.

“No savas pieredzes varu teikt, ka labdarība un attieksme pret to ir pašreizējā sabiedrības attīstības posma spogulis,” uzsver Inga Šīna.

Pilnu intervijas tekstu var izlasīt šeit (krievu valodā).

Baltijas jūras reģionā lielākais starptautiskais mūzikas festivāls “Rīga Jūrmala”, kas kļuva par cienīgu Jūrmalas mūzikas festivālu tradīciju pēcteci, decembrī izsludināja savu programmu uz jauno sezonu.

Festivāls norisinās Jūrmalā un Rīgā ar nemainīgu Rietumu Bankas un bankas dibināto labdarības fonda “Nākotnes Atbalsta fonds” atbalstu.

Šovasar, no 1. jūlija līdz 28. augustam festivāls “Rīga Jūrmala” norisināsies četrās nedēļas nogales, un katrā no tām uzstāsies viens izcils starptautisks orķestris.

Papildus tam, 2022. gada festivāla sezonā divdesmit koncertos uzstāsies vairāk nekā trīsdesmit pasaulslaveni solisti – kā solokoncertos, tā arī orķestru pavadībā.

Katrs viesorķestris sniegs divus vakara koncertus, un nedēļas nogales trešais vakars būs veltīts solokoncertam, kurā piedalīsies viens vai vairāki ievērojami mūzikas izpildītāji. Vakara koncerti plānoti Latvijas Nacionālajā operā Rīgā vai Dzintaru koncertzālē Jūrmalā, savukārt dienas koncerti norisināsies Mazajā ģildē Rīgā.

Detalizēti ar mūzikas festivāla “Rīga Jūrmala 2022” programmu var iepazīties šeit.

Decembra sākumā “Nākotnes Atbalsta fonds” pieņēma lēmumu sniegt atbalstu Daugavpils pilsētas invalīdu biedrībai.

Piešķirtie līdzekļi tiks izmantoti Ziemassvētku dāvanu, svētku cienasta un dāvanu maisiņu iegādei biedrības locekļiem.

Daugavpils pilsētas invalīdu biedrība ir viena no vecākajām sabiedriskajām organizācijām Daugavpilī un Latgalē. Biedrība pastāv jau vairāk nekā 30 gadus un sniedz sociālo palīdzību cilvēkiem ar ierobežotām iespējām, kā arī īsteno dažādus projektus un veido pulciņus, kuru vidū ir valodu, datorpratības un floristikas kursi.

“Novēlam visiem Daugavpils invalīdu biedrības darbiniekiem, locekļiem un draugiem cilvēka siltumu, labsirdību un labklājību Jaunajā gadā. Mēs ceram, ka šis atbalsts palīdzēs sagaidīt svētkus labā noskaņojumā. Lai piepildās jūsu gaišās cerības un nākotnes plāni!” saka “Nākotnes Atbalsta fonda” valdes priekšsēdētāja Inga Šīna.

Mūsu fonds piešķīra Rīgas muzejam grantu ekspozīcijas aprīkojuma iegādei.

Apgaismojuma un audiovizuālās iekārtas tiks izmantotas jaunu ekspozīciju izveidei jaunremontētās Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja telpās.

Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir viens no visattīstītākajiem Latvijas muzejiem. Katru gadu muzeja Lielajā zālē tiek organizētas vidēji piecas izstādes. Speciālas ar ekspozīciju saistītas tematiskās izstādes notiek muzeja otrā un trešā stāva vestibilos. Muzejā, piemēram, atrodas pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu slavenā mākslas porcelāna kolekcija. Papildus tam muzejā regulāri tiek organizēti dažādi lekciju un sarunu cikli, kā arī radošās darbnīcas bērnu un pieaugušo auditorijām.

Nesen muzejs saņēma finansējumu no VKKF (“Valsts Kultūrkapitāla fonds”), lai izveidotu jaunu, inovatīvu, ilgtspējīgu un starptautiski konvertējamu dizainam veltītu ekspozīciju, kas aizņems muzeja telpas trešajā stāvā.

Vienā no nesen notikušajām mākslas darbu izsolēm “Nākotnes Atbalsta fonds” nopirka Aleksandras Beļcovas gleznu “Ainava ar krustu. Francija”, kas tapusi 1930. gadu sākumā, viena no mākslinieces braucienu uz Azūra krastu laikā.

Šis darbs tika dāvināts Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejam Rīgā.

“Ainava ar krustu. Francija” ir pasteļa glezna, kurā ir attēlota piejūras ainava ar kalniem un ēkām pakājē. Kalns ar krustu, kas uzstādīts kalna virsotnē, ir sastopams arī citos mākslinieces darbos, kas tapuši Francijas dienvidos.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja direktore Nataļja Jevsejeva saka: “Aleksandras Beļcovas darbi, kas tika veidoti XX. gadsimta 20.-30. gados, ir mūsu īpaša interese un tie vienmēr piesaista muzeja apmeklētāju uzmanību. Mēs esam priecīgi, ka mūsu kolekcija un fondi tiek pastāvīgi papildināti. Tas ir iespējams, pateicoties atbalstam tostarp arī no privātiem mecenātiem un organizācijām. Mēs esam ļoti pateicīgi par labdarības organizāciju un privātpersonu vēlmi sniegt muzejam atbalstu, ko mēs ļoti augstu vērtējam!”

“Nākotnes Atbalsta fonda” valdes loceklis Sergejs Grodņikovs atzīmē: “Mūsu fonda sadarbībai ar Sutas un Beļcovas muzeju ir sava vēsture, šis nav pirmais mūsu kopīgais projekts. Pēdējo gadu laikā fonds nopirka un dāvināja šim muzejam vairākus mākslas darbus, kā arī atbalstīja muzeja zinātnisko, metodisko un izstāžu darbību. Ļoti žēl, ka pandēmijas apstākļi apgrūtina muzeja darbu, atņemot mākslas cienītājiem iespēju apmeklēt muzejus un apskatīt eksponātus. Cerams, ka drīz tas viss beigsies, un šis interesantais, unikālais muzejs atkal vērs savas durvis apmeklētājiem!”