Turpinās pieteikumu pieņemšana dalībai klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursā “Ineses Galantes talanti”, ko tradicionālo atbalsta Nākotnes Atbalsta fonds.

Šogad konkurss notiks jau 10. reizi pēc kārtas. Piedalīties tajā var vokālisti un mūziķi no visas pasaules, kas spēlē taustiņinstrumentus, stīgu instrumentus, pūšaminstrumentus vai sitaminstrumentus. Tāpat pieteikumus var iesniegt iepriekšējo konkursu laureāti un dalībnieki. Piedalīšanās visiem ir bez maksas.

“Viena no šī konkursa lielākajām vērtībām ir tas, ka iespēja tajā piedalīties ir visiem mūziķiem, kuri vēlas izmēģināt savus spēkus un gūt skatuves pieredzi – neatkarīgi no materiāliem apstākļiem un dzīvesvietas. Tā ir lieliska ideja, kā sameklēt un atbalstīt jaunus talantus. Vēlos īpaši atzīmēt arī to, ka konkursa organizētāji rūpējas par tālāko laureātu attīstību mūzikas jomā, aicinot tos piedalīties koncertos un palīdzot gūt izglītību,” uzskata Inga Šīna, Nakotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja.

Muzikālo priekšnesumu video un pretendentu anketas var iesniegt konkursa oficiālajā vietnē “inesesgalantestalanti.lv” līdz 16.oktobrim.

Konkurss tradicionāli norisināsies divos posmos: pirmajā kārtā žūrija vērtēs dalībnieku video pieteikumus un 30.oktobrī paziņos izpildītājus, kas būs iekļuvuši finālā. Šajā dienā oficiālajā vietnē sāksies arī sabiedrības balsojums, kas noteiks uzvarētāju nominācijā “Publikas simpātija” Konkursa fināls un laureātu apbalvošana notiks 26.novembrī.

Jubilejas konkursa “Ineses Galantes talanti” dalībniekus gaida naudas prēmijas, stipendijas, meistarklases ar slaveniem māksliniekiem un citas vērtīgas balvas no projekta partneriem un mecenātiem. Tāpat jauno talantu konkursa finālisti saņems ielūgumus dalībai ikgadējos muzikālajos notikumos, tostarp publikas iecienītajā festivālā “Summertime – aicina Inese Galante”, kas notiek Jūrmalā, Doma baznīcā notiekošajā koncertā “Ziemassvētku prelūdija”, kā arī citos Ineses Galantes fonda organizētajos prestižajos pasākumos.

Katru gadu konkursā “Ineses Galantes talanti” piedalās līdz 300 dalībniekiem gan no Latvijas, gan arī citām pasaules valstīm. Daudzi tā laureāti jau ar panākumiem iekaro pasaules skatuves.

Vairāk par konkursu lasiet tā mājas lapā.

No 22. līdz 24. septembrim Jūrmalā notiks 6. starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss, ko atbalsta Nākotnes Atbalsta fonds.

Pasākumā piedalīsies kori no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas,  kā arī no Norvēģijas, Īrijas, Bulgārijas un Indonēzijas.

Baltijas jūras koru konkurss notiek Latvijā katru gadu, pulcējot vairākus simtus kordziedātāju no dažādām pasaules valstīm.

Šogad starp konkursa dalībniekiem būs jauktais koris “Austrums” un jauktais koris “Norise” no Latvijas, jauktais kamerkoris “Encore” no Igaunijas, jauniešu jauktais koris no Somijas, jauktais koris “St Jacobs Vokalensemble” no Zviedrijas, Oslo Universitātes sieviešu koris no Norvēģijas, jauktais kamerkoris “Alumni Heidelberg” no Vācijas, Dublinas jauktais kamerkoris no Īrijas, sieviešu koris “Voices of Orpheus” no Bulgārijas, jauktais koris “Gratia Choir” no Indonēzijas.

Katrs koris izpildīs skaņdarbu no romantisma laikmeta, laikmetīgo mūziku, savas valsts tautas dziesmu unisonā, kā arī speciāli konkursam komponētu skaņdarbu.

Konkursa rezultātus noteiks profesionāla starptautiska žūrija. Pieci augstāko rezultātu ieguvušie kori uzstāsies “Grand Prix” finālā.

Pasākums tiks translēts tiešraidē “Facebook Live” un kanālā TV24.

Konkursa programma ir šeit: https://balticchoir.com/index.php?option=com_content&view=article&id=51&Itemid=181&lang=lv

Augusta pēdējās brīvdienās ar Nākotnes Atbalsta fonda atbalstu notika ikgadējais seno spēkratu brauciens Retro Jūrmala.

Šogad krāšņais pasākums norisinājās jau 24. reizi pēc kārtas. Tajā piedalījās auto un moto kolekcionāri no Latvijas un citām valstīm ar saviem unikālajiem spēkratiem, kuri ir 30 un vairāk gadu veci.

Automobiļi pulcējās Lapmežciemā, no kurienes dalībnieki devās braucienā caur Klapkalnciemu uz Enguri, kur notika izklaides programma Engures stadionā. Brauciens noslēdzās ar īpašu vakara programmu Abragciemā. Visās pieturvietās senos spēkratus varēja aplūkot bez maksas.

Pasākumu organizēja Latvijas klasisko automobiļu klubs, un Nākotnes Atbalsta fonds tradicionāli bija tā partneris.

 

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā ir atvērta amerikāņu fotogrāfa Sandro Millera darbu izstāde “Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem”.  Izstādes organizēšanu finansiāli atbalsta Nākotnes Atbalsta fonds (NAF).

Sandro Millers ir starptautiski pazīstams amerikāņu fotogrāfs, un šī fotomākslas ekspozīcija ir viņa un ievērojamā amerikāņu kino un teātra aktiera Džona Malkoviča kopdarbs.

Savā darbu sērijā Sandro Millers pārfrazē vairāku 20. gadsimta fotogrāfijas klasiķu veidotos attēlus – gan slavenību portretus, gan nepazīstamu cilvēku tēlus, kuri kļuvuši slaveni pateicoties konkrētām fotogrāfijām. Parafrāzēs ir rekonstruētas oriģinālo, ikonisko fotogrāfiju kompozīcijas, apgaismojums, modeļu pozas un ietērps, bet attēlotās personas ir aizstātas ar vienu pašu – Džonu Malkoviču.

Kā uzsver izstādes atbalstītāja, Nākotnes Atbalsta fonda, padomes locekle Jeļena Buraja: “Ar Nacionālo mākslas muzeju mūs saista ilglaicīga un cieša sadarbība. Rūpējoties par mākslas saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai, regulāri iegādājamies un dāvinām muzejam vērtīgus mākslinieku darbus, atbalstām tā rīkotās izstādes, katra no kurām sniedz unikālu pieredzi un bagātina cilvēka iekšējo pasauli. Šī izstāde ir vēl viens spilgts notikums, kas slaveno fotogrāfiju “rimeikos” attēlo cilvēka būtības dziļumu un daudzveidību”.

Sandro Millers ir guvis izcilus panākumus reklāmas un portretu fotogrāfijā, sadarbojoties ar ietekmīgiem zīmoliem un žurnāliem. Paralēli viņš attīsta mākslas projektus foto un kino jomā. Autora personālizstādes notiek dažādās valstīs un kontinentos – Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā.

Rīgā aplūkojamā darbu sērija izpelnījusies plašu atzinību – bijusi daudzkārt izstādīta, reproducēta un recenzēta. Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar Madrides kultūras projektu kompāniju diChroma photography. Latvijas Nacionālā mākslas muzejā tā būs skatāma līdz 29. oktobrim.

Vairāk par izstādi lasiet šeit: https://www.lnmm.lv/medijiem/preses-relizes/sandro-millers-malkovics-malkovics-malkovics-veltijums-fotografijas-meistariem-198

Izstādes idejas autors un atbalstītājs ir mecenāts Dmitrijs Krupņikovs. Projektu atbalsta arī ASV vēstniecība Latvijā un SIA “Bormio”.

Sestdien Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar Nākotnes Atbalsta fonda (NAF) atbalstu sāksies izstāde bērniem “Zaļš un vēl zaļāks”. Ekspozīcija un pavadošā programma sniegs bērniem iespēju dziļāk iepazīt un izprast dabu, tajā notiekošos procesus un veidot ilgtspējīgu domāšanu.

Izstāde “Zaļš un vēl zaļāks” saprotamā un draudzīgā valodā stāstīs par svarīgo pasaules izzināšanā – cilvēka un dabas līdzās pastāvēšanu, rosinās apbrīnot dabas bagātību, novērtēt tās spēku un harmoniju. Centrālā uzmanība tiks veltīta atbildības sajūtai, skarot dabas resursu un daudzveidības saglabāšanas, ekoloģijas un ilgtspējas jautājumus.

 

“Zināšanas un izpratne par dabu ir ļoti būtiskas bērniem gan praktiskajā ikdienā, gan arī ilgtermiņā – jo mūsu valsts un visas planētas nākotni arvien vairāk ietekmē dabā notiekošie procesi. Līdz ar to zaļā domāšana un saudzīga attieksme pret dabu ir vieni no attīstītas un ilgtspējīgas sabiedrības veidošanas priekšnoteikumiem. No sirds atbalstu šo izstādi un iesaku apmeklēt to vecākiem kopā ar bērniem!” – uzskata Inga Šīna, Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja.

Mākslas ekspozīcija iekļaus glezniecības un grafikas darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kas aptver vairāku gadu desmitu periodu, akcentējot dabas procesu mainību un pastāvību, kā arī motīvu, radošo tehniku un krāsu paletes variācijas.

Krāsaina, stāstoša un saudzējama ainava iemūžināta latviešu vecmeistaru – Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Ludolfa Liberta, Konrāda Ubāna, Jāņa Tīdemaņa – gleznās, pagājušā gadsimta vidus un otrās puses mākslinieku – Eduarda Kalniņa, Jāzepa Pīgožņa, Borisa Bērziņa – veikumā. Mūsdienīgu redzējumu sniedz noslēpumainība Ērikas Gulbes un aktualitāte Andra Eglīša radītajā.

Izstādes projekts piedāvā bērniem un viņu ģimenēm doties aizraujošā kultūras ceļojumā, aicinot iepazīt, izprast mākslu, Latvijas floru un ilgtspējīgu domāšanu. Pasākumu programma ietver otrreizējās pārstrādes radošās darbnīcas, tematiskas sarunas un nodarbības par Latvijas dabu un tās saglabāšanu, par drošu interneta vidi, kā arī tikšanos ar māksliniekiem un dabas pasaules entuziastiem.

Izstāde norisināsies no 19. augusta līdz 19. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā.

Vairāk lasiet šeit.

Šovasar Latvijas Bērnu fonds kārtējo reizi rīko vasaras nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām visā Latvijā. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Nākotnes Atbalsta fondu, kas ir šīs organizācijas ilggadējais partneris.

Nākotnes Atbalsta fonds šogad ir piešķīris Latvijas Bērnu fondam 33 tūkstošus eiro nometņu organizēšanai bērniem ar īpašām vajadzībām, vardarbībā cietušajiem bērniem, kā arī bērniem no audžu, aizbildņu, maznodrošinātām ģimenēm. Finansējums ir paredzēts arī vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas centru aprīkošanai, uzturēšanai un remontdarbiem.

Vasaras atpūtas nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas Bērnu fonda projektiem, kas tiek īstenots jau kopš 1992.gada. Katru gadu tiek rīkotas vidēji 20 šādas nometnes dažādās Latvijas vietās, kurās bērni vecumā no 7 līdz 15 gadiem var bez maksas atpūsties, apmeklēt dažādus radošus pulciņus, mācīties rūpēties pašiem par sevi un līdzcilvēkiem.

Kopš 2022. gada nometnes tiek rīkotas arī Ukrainas bēgļu bērniem.

Kā uzsver Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna: “Vasaras nometņu rīkošana ir ļoti nozīmīgs darbs. Tās palīdz bērniem ne tikai labi atpūsties, bet arī gūt jaunu pieredzi, paplašināt  redzesloku, iegūt jaunus draugus, iemācīties būt patstāvīgiem, veidot attiecības ar sabiedrību un vairot pārliecību par saviem spēkiem. Īpaši vērtīgi ir tas, ka Latvijas Bērnu fonds organizē  nometnes augstā līmenī, pieaicinot kvalificētus specialistus, kuri rūpējās par bērniem un sniedz viņiem profesionālus padomus. Ceru, ka nākotnē iespējas piedalīties tādās nometnēs būs arvien plašākas.”

Nākotnes Atbalsta fonds sadarbojas ar Latvijas Bērnu fondu jau vairāk nekā 15 gadus, katru gadu atbalstot gan vasaras nometnes, gan citus nozīmīgus pasākumus.

Turpinot sadarbību ar “Rīgas Jūgendstila centru”, Nākotnes Atbalsta fonds ir papildinājis tā krājumus ar vērtīgu jūgendstila perioda spoguļa rāmi. Tas ir apskatāms izstādē “Ūdensrozes”, kas pašlaik notiek muzeja telpās.

Kā teica Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna: “Gadu garumā mums ir izveidojusies cieša un pozitīva sadarbība ar Latvijas muzejiem. Rūpējoties par kultūras vērtību saglabāšanu, regulāri palīdzam tiem iegādāties vērtīgus mākslas priekšmetus, tādā veidā nodrošinot arī iespēja ikvienam tos apskatīt un baudīt. Iepriekš esam uzdāvinājuši vairākus oriģinālus eksponātus arī Rīgas Jūgendstila centram, un mūsu pēdējais dāvinājums – unikāls jūgendstila perioda spoguļa rāmis ar ūdensrožu tematiku – vēl vairāk bagātinās tā kolekciju”.

Izstādē “Ūdensrozes” ir eksponēti lietišķās mākslas priekšmeti, trauki, interjera dekori, pastkartes un izšuvumi no 12 Latvijas muzeju krājumiem un privātkolekcijām.

Izstāde “Ūdensrozes” ir veltīta ziedu tēmai. Kā stāsta tās organizētāji, ūdensroze ir vasaras zieds, kas skatītāju acis priecē galvenokārt jūlijā. Ūdensrozi dēvē arī par Latvijas jūgendstila simbolu un ūdensaugu karalieni, tai radniecīgais lotosa zieds simbolizē garīgu atjaunošanos un atdzimšanu. Jaunajā izstādē redzamās ūdensrozes tapušas no jūgendstila perioda līdz pat 20. gadsimta otrajai pusei un “zied” visu gadu – tās zīmētas uz porcelāna un stikla, izkaltas metālā, iegravētas kokā un dārgmetālā, izšūtas uz dažādām tekstilijām, iespiestas uz pastkartēm un grāmatām, gleznotas uz audekla. Izstādē skatāmās ūdensrozes attēlotas uz visdažādāko izmēru priekšmetiem – no uzpirksteņa līdz vitrāžai un lambrekenam.

Izstāde būs apskatāma līdz 2023. gada 8. oktobrim.

Vairāk lasiet šeit.

Ir noteikti ikgadējā Nākotnes Atbalsta fonda konkursa “Latvijas sakrālais mantojums” ietvaros atbalstāmie projekti.

Fonda finansējumu sakrālo priekšmetu restaurācijai saņems astoņas baznīcas, kuras atrodas dažādos Latvijas reģionos. Kopējā finansējuma summa ir 25 000 eiro.

Konkursu “Latvijas sakrālais mantojums” Nākotnes Atbalsta fonds sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP) šogad ir rīkojis jau desmito reizi. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz draudzes varēja iesniegt pieteikumus tieši kustamu sakrālu priekšmetu (objektu) saglabāšanai un kvalitatīvai restaurācijai.

Kā atzīmē Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna: “Iepriekšējos gados esam daudz atbalstījuši baznīcu ēku, to konstrukciju elementu un iekštelpu renovāciju, kā arī palīdzējuši restaurēt un saglabāt tajās atrodošās sakrālās kultūras vērtības – vitrāžas, altārus, ikonas, gleznas, ērģeles. Šoreiz vēlamies vērst sabiedrības uzmanību tieši kustamo kultūras objektu saglabāšanai. Tā ir vistrauslākā Latvijas kultūras mantojuma daļa, kura daļēji ir zudusi iepriekšējās desmitgadēs un savlaicīgi neveiktās restaurācijai dēļ ir apdraudēta arī mūsdienās. No savas puses mēs pieliksim visas pūles tam, lai šo situāciju uzlabotu, un aicinām tam pievērsties arī citus.”

Konkursa rezultātā tiks atbalstītas visu lielāko konfesiju baznīcas, kuras atrodas dažādos Latvijas reģionos:

  • Lašu Evaņģēliski luteriskā baznīca – Augšdaugavas novads, Sēlija
  • Grīvas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca – Daugavpils
  • Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca – Viļaka
  • Rīgas Svētās Trijādības pareizticīgo katedrāle – Rīga
  • Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca – Jēkabpils
  • Drustu luterāņu baznīca – Smiltenes novads, Drustu pagasts
  • Ģipkas evaņģēliski luteriskā baznīca – Talsu novads, Rojas pagasts
  • Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams – Preiļu novads.

Nākotnes Atbalsta fonds piešķirs šīm baznīcām līdzekļus, kuri nepieciešami altārgleznu, ikonu, ērģeļu, durvju un citu vērtīgu sakrālās kultūras objektu restaurācijai.

Projektus šī gada konkursam varēja iesniegt Latvijā reģistrētas visu konfesiju reliģiskās organizācijas, biedrības un citas bezpeļņas organizācijas laika periodā no 2023.gada 3.aprīļa līdz 15.maijam. Vienam projektam piešķiramais finansējums ir līdz 3000 eiro.

Saņemtie projektu pieteikumi tika izskatīti žūrijas komisijas sēdē. Konkursā apstiprinātie projekti, kam piešķirts finansējums, tiks publicēti arī NKMP mājas lapā www.nkmp.gov.lv.

Iepriekšējos gados šī konkursa ietvaros kopumā ir atbalstīti vairāk kā 70 sakrālie arhitektūras un mākslas pieminekļi visā Latvijā – gan lielajās pilsētās, gan novados, piešķirot līdzekļus to ārējai un iekšējai restaurācijai un saglabāšanai turpmākiem gadiem.

Kopumā fonda darbības laikā sakrālo celtņu restaurācijai esam novirzījuši vairāk kā 300 000 eiro.

Ir nākusi klajā grāmata “30 gadi labdarībā”, kas veltīta labdarības attīstības aktuāliem aspektiem, mūsdienu sabiedrības prioritātēm šajā jomā un Nākotnes Atbalsta fonda (NAF) darbības pieredzei

Nākotnes Atbalsta fonds ir lielākais privātais fonds Latvijā, kas darbojas labdarības un kultūras atbalsta jomā. Kopš fonda dibināšanas pagājušo 16 gadu laikā ir realizēti vairāk kā 1000 dažāda mēroga projekti visā valsts teritorijā par kopējo summu ap 10 miljoniem eiro.

Grāmatā var izlasīt interviju ar NAF Padomes priekšsēdētāju Arkādiju Suharenko, kurš stāsta par īstenoto filozofiju un principiem labdarībā. “Pats svarīgākais, manuprāt, ir mainīt sabiedrības attieksmi pret labdarību un ziedojumiem. Tam ir jākļūst par normu: ja esi nodrošinājis sev un savai ģimenei pārticību un labklājību, tad nepalīdzēt citiem, neziedot labiem darbiem – tas nozīmē rīkoties nepareizi, kaitējot sabiedrībai un cilvēkiem,” savu nostāju pauž Suharenko kungs.

Savukārt NAF valdes priekšsēdētāja Inga Šīna dalās savās pārdomās par to, ka labdarības jēga ir ne tikai atbalstu saņēmuši cilvēki, renovēti kultūras pieminekļi un ziedojumi kāda sasāpējuša jautājuma atrisināšanai: “Tā ir arī citu iedrošināšana. Ieraudzīt pasauli, kurā mēdz notikt lietas, kādām nebūtu jānotiek. Just līdzi. Redzīgāks skats uz pasauli ir labdarības sākums, viss pārējais sekos.”

Grāmata sniedz skatu arī uz filantropijas vēsturi, tās attīstību Latvijā un mūsdienu tendencēm.

Tajā ir iekļauti vairāki raksti un intervijas, kur savu pieredzi un uzskatus izklāsta Latvijas Universitātes profesors kardiologs Andrejs Ērglis, Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs arhitekts Juris Dambis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, riteņbraukšanas treneris Igo Japiņš.

Atsevišķa sadaļa ir veltīta labdarībai pirms Nākotnes Atbalsta fonda dibināšanas. Fonda valdes loceklis Sergejs Grodņikovs stāsta par fonda dibinātāja – Rietumu Bankas – darbību šajā jomā jau kops 20. gadsimta 90. gadiem, kad tika likts pamats tam, ko šodien saucam par labdarību, mecenātismu un filantropiju.

Viens no grāmatas rakstiem ir veltīts kinoforumam Arsenāls, kuru visus tā pastāvēšanas gadus atbalstīja Rietumu Banka un vēlāk – tās dibinātais labdarības fonds, un tā nemainīgajam organizētājam un iedvesmotājam Augustam Sukutam.

Nākotnes Atbalsta fonds turpina ik gadu realizēt projektus sociālajā, izglītības, vides uzlabošanas, kultūras jomā un kopumā sniegt atbalstu tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Biedrības un citas organizācijas, kurām ir vajadzīgs atbalsts un palīdzība, vienmēr ir aicinātas vērsties ar pieteikumiem NAF.

Jūnija sākumā Luksemburgā notika Eiropas Dizaina balvas 2023 ceremonija, kurā nominācijā “Mākslas katalogi” bronzas godalgu saņēma dizainera Alekseja Muraško veidota grāmata Gaišs, apcirsts paralelograms, kas veltīta gleznotāja Andra Eglīša mākslai.

Šī apjomīga grāmatu, kas ir daudz kas vairāk nekā klasisks mākslas reprodukciju albums, ir nākusi klajā Latvijā 2022. gadā. Finansējumu grāmatas izdošanai bija piešķīris Nākotnes Atbalsta fonds (NAF).

Aleksejs Muraško katru gadu izvēlas savu izdevumu, kuru sūtīt starptautiskiem konkursiem. Šoreiz tika izvēlēts albums Gaišs, apcirsts paralelograms, kurai ir raksturīga eksperimentāla daba. “Nestandarta piegājiens izmantots ne tikai attēlu radīšanā – viss reāli tika safotografēts mākslinieka darbnīcā uz reāla plaukta, tās nav digitālas reprodukcijas –, bet arī struktūrā. Tā nav gluži lineāra. Tur ir eseju un interviju iestarpinājumi. Viss stāstījums ir labā nozīmē raibs,” uzsvēra Aleksejs Muraško intervijā masu medijiem.

Vairāk par grāmatu lasiet šeit.