Pateicoties Rietumu Bankas labdarības fonda atsaucībai un finansiālajam atbalstam, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs dāvinājumā saņēmis trīs keramikas darbus, kas veidoti Kuzņecova porcelāna fabrikā pēc ievērojamā latviešu mākslinieka Romana Sutas skicēm. Divi eksponāti ir Latvijas senvēstures tematikai veltīti apgleznoti keramikas šķīvji ar nosaukumu “Div’ dūjiņas”, trešais priekšmets ir vāze ar māksliniekam tuvās jūras tematikas dekoratīvu risinājumu.

Rietumu Bankas labdarības fonds kļuvis par uzticamu muzeja atbalstu situācijās, kad negaidīti tiek piedāvāts iegādāties hrestomātiskus, Latvijas mākslas vēsturei ļoti nozīmīgus eksponātus, kas palīdz pilnveidot un bagātināt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājumus. Dāvinātie darbi – pēc Romana Sutas skicēm darinātie divi keramikas šķīvji un viena vāze – 2017. gada aprīļa beigās papildinās projekta “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula” izstādes sadaļu, kura būs parādīta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) Lielajā zālē. Vēlāk šie vērtīgie jaunieguvumi tiks iekļauti DMDM pastāvīgajā ekspozīcijā.

Šogad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs svin izcilās 20. gadsimta 20.–30. gadu mākslas avangarda personības – gleznotāja, grafiķa, scenogrāfa un lietišķās mākslas projektu autora Romana Sutas (1896–1944) 120. dzimšanas dienu. Šai jubilejai veltītie pasākumi norisināsies arī nākamā gada sākumā, kad LNMM galvenajā ēkā (K. Valdemāra ielā 10) un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20) vienlaicīgi tiks atklātas divas vērienīgas mākslinieka daiļradi raksturojošas izstādes projektā “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula”. LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē būs skatāms spožākais meistara veikums glezniecībā un grafikā. Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā plānotajā izstādē paredzēts atspoguļot līdz šim mazāk apzinātu un pētītu Sutas radošā mantojuma daļu – lietišķo mākslu, dizainu, scenogrāfiju un kino, kas kopumā ir ļoti būtiska un arī skaitliski nozīmīga. Izstādes mērķis ir jaunā gaismā akcentēt Romanu Sutu ne tikai kā latviešu tēlotājas mākslas klasiķi, bet arī kā vienu no novatoriem, kas lika Latvijas dizaina pamatus.

Romana Sutas ieguldījums lietišķās mākslas attīstībā parasti asociējas ar porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” (no latīņu “Baltijas māksla”, 1924–1928) izveidi, darbību un pārliecinošajiem panākumiem. Tas tiek vērtēts kā latviešu mākslinieku vislielākais pienesums Eiropas un pasaules mākslas porcelāna kontekstā, turklāt “Baltars” porcelāns iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā daļa no izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopuma, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā, ar ko Latvija pamatoti var lepoties.

Pētniecībā mazāk ievērota palikusi Romana Sutas darbība keramikā – māla vāžu un šķīvju formveidē un apgleznojumu realizācijā, lai gan nacionālās mākslas dizaina koncepcijas kopainā šim aspektam ir svarīga nozīme. Par mākslinieka interesi keramikā liecina fakts, ka vēl pirms “Baltars” dibināšanas Romans Suta bija iecerējis apgleznot nevis porcelānu, bet tieši māla priekšmetus. Ar savu aizrautīgo degsmi pārliecinājis Austru Ozoliņu Krauzi – veiksmīgu Latvijas 20.–30. gadu uzņēmēju, žurnālisti un sabiedrisko darbinieci – finansiāli atbalstīt pirmos eksperimentus keramikas ražošanā, Suta izveidoja keramikas darbnīcu, bet produkcijas izlaide diemžēl tehnisku iemeslu dēļ tā īsti nesākās. Ar keramiku gan mākslinieks vēlāk saskārās, strādājot A/S “M. S. Kuzņecovs” porcelāna fabrikā, kur zīmēja skices keramikas un porcelāna izstrādājumu ražošanai un apmācīja trauku apgleznotājus.

Keramika bija Romana Sutas pirmais solis, izmēģinot savas prasmes ceļā uz “Baltars” panākumiem nākotnē. Taču arī “Baltars” savulaik izstrādātie skiču motīvi vēlāk, 20. gadsimta 30.–40. gados, radīja atbalsi kvalitatīvos Kuzņecova fabrikas keramikas pasūtījuma darbu un citu izstrādājumu apgleznojumos. Par to liecina arī trīs jauniegūtie priekšmeti, kas ir bezgala vērtīgs dāvinājums muzeja kolekcijā.

Nacionālajā Rehabilitācijas centrā (NRC) Vaivari ir atklāts rotaļu laukums bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem, kas šobrīd ir vienīgais tāda veida laukums Latvijā. Projekts tika uzsākts pagājušā gadā, kad Centra “Vaivari” attīstības fonds uzsāka līdzekļu vākšanu rotaļu laukuma būvniecībai. Pateicoties privāto sponsoru atsaucībai un īpaši Rietumu Bankas labdarības fonda ziedojumam, kas sedza ~70% izmaksu, projekts ir pabeigts un ar šodienu gan rehabilitācijas centra bērni, gan arī apkārtnes bērni ar kustību traucējumiem, varēs rotaļāties un priecāties kā ikviens bērns bērnībā.

“Mēs esam ārkārtīgi priecīgi un laimīgi par veiksmīgi pabeigto projektu un fonda ieguldīto darbu, lai šo ideju un sapni īstenotu. Izveidotais rotaļu laukums ir vēl viens solis bērnu rehabilitācijas procesa nodrošināšanā, lai īstenotu ideju par ārstniecības un rehabilitācijas procesa pēctecīgumu. Rehabilitācijas mērķis ir padarīt dzīvi daudzveidīgāku un interesantāku neraugoties uz dažādiem veselības ierobežojumiem. Piemēram, tik ikdienišķa un pašsaprotama bērnības rotaļa kā šūpošanās šūpolēs tagad būs pieejama arī bērniem ratiņkrēslā. Paldies atbalstītājiem par atsaucību un liels paldies mūsu fonda bērnu projektu patronesei Ivetai Vējones kundzei, par nesavtību un vēlmi palīdzēt bērniem radīt vidi, kurā aizraujoši dzīvot katru dienu, ” saka Anda Nulle, NRC Vaivari vadītāja.

NRC “Vaivari” ik gadu rehabilitāciju saņem ap 2000 bērnu ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionēšanas traucējumiem. 2015. gadā tie bija 2021 bērns. No tiem vecumā līdz 14 gadiem -1644 , vecumā no 15-18gadiem-377.

Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna uzsver: “Rietumu Bankas labdarības fonds ar šo projektu vēlas veicināt bērnu rehabilitācijas procesu dažādošanu, nodrošinot vietu, kur bērniem kvalitatīvi pavadīt laiku svaigā gaisā. Latvijā šis ir pirmais šāda veida rotaļu laukumu komplekss bērniem ar kustību traucējumiem, bet mēs ceram, ka šis ir tikai sākums, un nākotnē, veidojot pilsētvides objektus, tiks pievērsta uzmanība arī to pieejamībai cilvēkiem ar funkcionēšanas traucējumiem.”

Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” ir vadošā medicīniskās rehabilitācijas iestāde Latvijā, kuras galvenā darbības joma ir subakūta medicīniskā rehabilitācija. NRC Vaivari pēdējo gadu laikā veiktas investīcijas no dažādiem finansējuma avotiem ap 3.2 miljonu latu apmērā, nodrošinot augstākā līmeņa medicīnisko, tehnoloģisko un profesionālo bāzi valstī. Centra rehabilitācijas programmas sagatavotas atbilstoši Eiropas Medicīnas specialitāšu apvienības programmu standartiem. Kopš 2014.gada centrā darbojas pirmā Eiropas Medicīnas speciālistu apvienības sertificētā rehabilitācijas programma pacientiem ar muguras smadzeņu bojājumu un patreiz akreditācijas procesa noslēguma fāzē ir Cerebrālās triekas rehabilitācijas programma bērniem.

Šodien, 6. oktobrī, tika atklāta Bērnu un jauniešu centra „Ziemeļi” velo darbnīca, kuras izveidi atbalstīja Rietumu Bankas labdarības fonds (RBLF). Pasākumā piedalījās RBLF vadītāja Inga Šīna, Rīgas mērs Nils Ušakovs un Baltijas valstu labākās riteņbraukšanas komandas „Rietumu Banka – Rīga” sportisti, kuri kopā arī jaunajiem velo entuziastiem izmēģināja jaunās darbnīcas tehniku un dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par velosportu.

Rietumu Bankas labdarības fonds, kas ir viens no lielākajiem privātajiem fondiem Latvijā, jau 10 gadus aktīvi atbalsta sociāli atbildīgas iniciatīvas, kā vienu no prioritātēm izceļot tieši atbalstu bērniem un jauniešiem. RBLF vadītāja Inga Šīna uzsver: „Rietumu Bankas labdarības fonds nodrošināja velosipēdu labošanai nepieciešamā inventāra iegādi, taču galvenie dienas varoņi ir paši Bērnu un jauniešu centra „Ziemeļi” jaunieši. Viņi paši savām rokām un no sirds ir piedalījušies velo darbnīcas izveidē. Paši iekārtoja darbnīcu, paši skrūvēja plauktus, paši krāsoja sienas un iesaistījās velosipēdu labošanai nepieciešamā inventāra iegādē. Bērniem būs iespēja iemācīties ko jaunu, kā arī pavadīt brīvo laiku aktīvi un veselīgi.”

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzsvēra: „Ar Rietumu Bankas labdarības fondu dažādu sociālu iniciatīvu atbalstīšanā Rīgas Dome sadarbojusies jau vairākkārt, un šodien kopīgi atklājām vēl vienu sociālu projektu – velo darbnīcu bērniem. Tāpēc personīgi gribu izteikt lielu pateicību Rietumu Bankas labdarības fondam par atbalstu šim projektam. Var redzēt, ka bērni ir priecīgi, kas ir pats galvenais un par ko man ir vislielākais prieks.”

Bērni, pateicībā par atbalstu velo darbnīcas tapšanā RBLF vadītājai Ingai Šīnai dāvināja pašu radītu gleznu. Bērnu un jauniešu centra „Ziemeļi” vadītāja Sarmīte Grope uzrunā atklāja: „Šodien ir piepildījies viens no mūsu lielākajiem sapņiem, paldies Rietumu Bankas labdarības fondam, kas palīdzēja mums to piepildīt. Katru reizi uzlūkojot mūsu bērnu dāvināto gleznu, novēlam atcerēties par saviem sapņiem arī jums.”

Velo darbnīcas atklāšanas svinīgā pasākuma noslēgumā Rietumu Bankas labdarības fonds un riteņbraukšanas komanda „Rietumu Banka – Rīga” bērniem dāvināja riteņbraukšanas formas un sporta cepurītes, komandas sportisti dalīja autogrāfus un kopā ar bērniem izmēģināja jauno inventāru. Vienlaikus ar šīs darbnīcas atklāšanu Rietumu banka paziņoja par velo komandas nosaukuma maiņu, jo turpmāk komanda sauksies „Rietumu banka – Rīga”. Ar šo nosaukumu komanda startēs jau tuvākajās sacensībās – Pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā, kas notiks Katarā.

Rietumu Bankas labdarības fonds sadarbībā ar SIA Rīgas meži ir īstenojis kārtējo Mežaparka labiekārtošanas projektu. Pagājušajā piektdienā, Latvijas galvaspilsētas 815. gadu jubilejas svinību pirmajā dienā, tika atklāts jauns, daudzfunkcionāls laukums ar āra trenažieriem un sporta vingrošanas rīkiem.

Jaunais sporta laukums atrodas starp populāro Bērnu rotaļu pilsētiņu (arī tā ir Rietumu Bankas labdarības fonda un pašvaldības struktūru sadarbības rezultāts) un Zaļo teātri. Jaunie sporta rīki un trenažieri ir īpaši, jo daļu no tiem var izmantot cilvēki ar funkcionāliem kustību traucējumiem, kā arī cilvēki ratiņkrēslos. Pie katra trenažiera atrodas instrukcija ar skaidrojumiem par pieļaujamo slodzi un vingrojumu pareizu izpildi. Pie tam ir padomāts ne tikai par pieaugušajiem – jaunajā laukumā izvietoti arī trenažieri bērniem, tādēļ kopā sportot var visa ģimene.

“Mežaparka daudzfunkcionālā sporta laukuma izveides darbi turpinājās divus gadus,” stāsta SIA “Rīgas meži” Mežaparka nodaļas vadītāja Elga Zēģele. “Šogad tie tika pabeigti: uzstādījām četrus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām paredzētos trenažierus, kā arī 3–6 gadīgiem bērniem un pieaugušajiem paredzētu sporta rīku grupas. Pateicamies Rietumu Bankai par atbalstu projekta realizēšanā. Tagad šīs iniciatīvas dēļ parkā ir radušās jaunas iespējas aktīvai atpūtai un veselības nostiprināšanai.”

Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna atzina: “Banka patiesi priecājas par faktu, ka pēdējos gados gan ar pašvaldības, gan ar privātā biznesa atbalstu aktīvi tiek īstenoti projekti, kuri paredz aktīvās atpūtas un sporta nodarbību iespējas svaigā gaisā. Tomēr Latvijā šobrīd gandrīz nekur nav publiski pieejamu specializētu trenažieru, kas būtu paredzēti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Lai gan, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, iespējams, tieši par šiem cilvēkiem vajadzētu padomāt pirmkārt. Atklājot pirmo šādu laukumu Mežaparkā, mēs vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību šai problēmai.”

12.08.2016. Kultûras un atpûtas park⠓Meþaparks” notiks jauna daudzfunkcionâla trenaþieru laukuma atklâðana, kurâ ir uzstâdîtas vingroðanas iekârtas cilvçkiem ar funkcionâliem kustîbu traucçjumiem, tai skaitâ cilvçkiem ratiòkrçslos.

Jāatzīmē, ka Rietumu Bankas labdarības fondam šis nebūt nav pirmais projekts, kura ietvaros pilsētas vide ir kļuvusi pieejamāka pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti, arī ar kustību traucējumiem. Daudzus gadus viena no fonda prioritātēm ir cilvēku ar ierobežotām spējām sadzīves un izglītības iespēju uzlabošana, viņu dzīves kvalitātes paaugstināšana, interesantu brīvā laika pavadīšanas un veselības nostiprināšanas iespēju paplašināšana.

Fonds īpaši atbalsta ar aktīva dzīvesveida popularizēšanu saistītus projektus, sevišķi bērnu un jauniešu vidū. Ar fonda atbalstu ir iekārtoti daudzi sporta un rotaļu laukumi, kā arī izremontētas vairākas sporta zāles. Par fonda piešķirtajiem līdzekļiem skolām, internātskolām un specializētajām biedrībām katru gadu tiek iepirkti sporta rīki un iekārtas. Ar fonda atbalstu ir iekārtotas velosipēdu novietnes; bērniem no nabadzīgām un nelabvēlīgām ģimenēm fonds apmaksā atpūtu sporta nometnēs.

Pagājušajā gadā Rietumu Bankas labdarības fonds ierīkoja īpašu rotaļlaukumu Strazdumuižā – Rīgā, kurā dzīvo cilvēki ar redzes traucējumiem un kur atrodas arī speciāla internātskola. Pirms gada fonds uzsāka sarunas un sadarbību ar rehabilitācijas centru “Vaivari” par atpūtas zonas ierīkošanu bērniem, jo līdz šim tādas nav bijis, neskatoties uz to, ka daudzi bērni rehabilitācijas centrā atrodas dienām un pat nedēļām ilgi. Līdz šī gada septembrim turpināsies rotaļlaukuma labiekārtošana – arī šis laukums būs paredzēts bērniem ar balsta un kustību aparāta traucējumiem, tostarp arī tiem, kas pārvietojas ratiņkrēslos. Vaivaru bērnu laukuma izveidošanas patronese ir valsts pirmā lēdija, Valsts prezidenta dzīvesbiedre Iveta Vējone.

Ar Mežaparku Rietumu Bankas labdarības fondu saista cieša sadarbība. “Mūsu sadarbību uzsākām 2008. gadā,” stāsta I. Šīnas kundze. “Toreiz ar Rietumu Bankas atbalstu 1,5 ha platībā tika izveidota viena no Latvijas plašākajām un daudzveidīgākajām Bērnu pilsētiņām. Tobrīd tā bija lielākā visā valstī. Šobrīd Mežaparka bērnu sporta un rotaļu laukums aptver gandrīz desmit funkcionālās zonas, ierīkotas vairāk nekā 50 dažāda līmeņa atrakcijas un trenažieri ar rotaļu un attīstošiem elementiem, ko var izmantot gan bērni, gan viņu vecāki.”

Mežaparks aktīvi attīstās, ar katru gadu kļūstot aizvien populārāks kā rīdzinieku aktīvas atpūtas vieta. Šeit notiek daudzi publiski pasākumi – bezmaksas nūjošanas, skriešanas un fitnesa nodarbības, treneru vadībā notiek gatavošanās maratoniem. Mežaparku labprāt apmeklē ne tikai rīdzinieki – arī pilsētas viesiem tā jau sen ir nozīmīga apskates vieta.

Beidzot arī Liepājas Neredzīgo Sporta klubs „Ezerkrasts” var lepoties ar Eiropas līmeņa profesionālu šovdauna (showdown) spēles galdu. Līdz šim kluba entuziasti izmantoja pašdarinātu galdu, taču tagad, pateicoties Rietumu bankas labdarības fonda un Liepājas pilsētas Domes Sporta pārvaldes finansiālam atbalstam, ir iegādāts Čehijā darināts šovdauna galds.

Šovdaunu 1960. gadā izgudroja kanādietis Džo Luiss. Pašlaik to spēlē Āzijā, Amerikā un Eiropā. Spēle, kopš to izklaides nolūkos spēlēja 1984. gada Paralimpiskajās spēlēs Longailendā, Amerikā, ir vērā ņemami attīstījusies.

Šovdaunu spēlē divi cilvēki uz galda, kas aprīkots ar diviem vārtiem (vārtu bedrītēm) galda galos. Spēles mērķis ir ar nūju iesist bumbiņu pretinieka vārtos, sitot to pa galda virsmu zem centrālā aizslietņa, netrāpot pa sānu sienām.

Kluba “Ezerkrasts” biedru starpā šovdauns ir kļuvis par visnotaļ iemīļotu sporta veidu un netiek laista garām neviena iespēja, lai piedalītos sacensībās. “Ezerkrasta” kontā ir ne mazums godalgu, kā 1., tā arī 2. un 3. vietas. Savukārt sporta kluba vadītājs Raimonds Briežkalns Latvijas mēroga čempionātā šovdaunā ieguvis augsto 2. vietu. Šobrīd Liepājas pilsētu šovdaunā pārstāv 5 aktīvi komandas dalībnieki, tostarp, viena daiļā dzimuma pārstāve. Iespējams tieši viņi, veiksmīgi izturot Latvijas Neredzīgo sporta savienības rīkoto šovdauna finālu, kas šogad oktobrī norisināsies Rīgā, dosies uz atklāto čempionātu Čehijā.

Liepājas Neredzīgo sporta klubs „Ezerkrasts” darbojas jau kopš 1994. gada. Katru gadu sporta klubā notiek dažādi sporta pasākumi un turnīri. Sporta klubā iespējams spēlēt dažādas galda spēles (šahs, dambrete, domino, galda teniss – šaudauns, novuss u.c.), ir arī darti, vieglatlētika, tandēmu riteņbraukšana un fiziskās veselības uzlabošanas un nostiprināšanas nodarbības.

Liepājas Neredzīgo sporta klubs “Ezerkrasts” ir atvērts ik darba dienu no plkst. 09:00 – 17:00 un laipni aicina ikvienu interesentu nākt un izmantot kluba piedāvātās iespējas.

Pagājušā gada nogalē Rietumu Bankas labdarības fonda valde pašvaldībām piedāvāja kopīgi sadarboties, īstenojot Latvijas pilsētās un ciematos pilsētvides labiekārtošanas un attīstības projektus un ilgi lolotas idejas, kuras atliktas malā un nav realizētas nepietiekama finansējuma dēļ.

Fonda valde, izskatot vairāk kā 100 iesūtītos projektus, nolēma šogad atbalstīt netipiskas idejas pilsētvides uzlabošanai, kuru īstenošanai pašvaldībām tuvākajā laikā, visticamāk, līdzekļi neatradīsies.

Viena no iecerēm, kuras šajā projektu konkursā atbalstīja fonds – pilsētas pulksteņa izgatavošana un uzstādīšana Krāslavas pilsētā Latgalē.

Krāslavas iedzīvotāji atceras, ka kādreiz pilsētas pulkstenis darbojās Sv. Ludviga laukumā pie pasta, taču tehnisku iemeslu dēļ bijušā pulksteņa atjaunošana izmaksātu ļoti dārgi, arī tā vizuālais izskats jau ir novecojis. Zemes gabals, uz kura vecais pulkstenis kādreiz tika uzstādīts, nepieder pašvaldībai, tāpēc tika meklēti jauni risinājumi pulksteņa izvietošanai. Ņemot vērā, ka pilsētas centrā esošā Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīca ir valsts nozīmes kultūrvēstures piemineklis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija neļāva pulksteni izvietot Baznīcas un Vienības ielu krustojumā, Sv. Ludviga laukumā pretī baznīcai, tāpēc tika nolemts uzstādīt jauno objektu turpat netālu – mazajā skvērā Baznīcas un Raiņa ielu krustojumā.

Pirms Krāslavas pilsētas svētkiem notika aktīvs darbs pie jaunā pulksteņa uzstādīšanas, lai kopīgiem spēkiem iecerētā ideja varētu priecēt pilsētas viesus un iedzīvotājus.

Pulksteņa dizains tika izstrādāts ar Krāslavai raksturīgajiem koka motīviem, otra tāda pulksteņa nav visā Latvijā.

No 29. jūlija līdz 7. augustam Salacgrīvā notiek 7. Starptautiskais klasiskās mūzikas festivāls. Tas ir autordarbs – to ir iecerējis un īsteno ievērojams krievu vijolnieks un pedagogs Aleksejs Lundins – Virtuozi Moskvi un Mocarta kvarteta pirmā vijole.

Kā katru gadu, festivāla laikā notiek meistarklases, kurās ir aicināti piedalīties mūzikas skolu audzēkņi. Meistarklašu norisi atbalsta Rietumu Bankas labdarības fonds.

Muzikālās meistarklases ir festivāla programmas unikāla sastāvdaļa, tās vada izcili Latvijas un ārvalstu pedagogi. Ar jaunajiem mūziķiem šogad sadarbojas vijolnieki Aleksejs Lundins (Krievija) un Anna Kandinska (Austrija), pianisti Vsevolods Dvorkins (Itālija) un Marianna Aivazova-Livafinu (Spānija), altists Ēriks Venbo Ksu (Vācija), čellists Ivars Besprozvanovs (Latvija).

Festivāls veiksmīgi notiek jau septiņus gadus. Viens no tā mērķiem ir klasiskās mūzikas popularizēšana un tās daudzpusības atklāšana. Jaunie mūziķi, kuri šobrīd studē mūziku un apgūst tās izpildīšanas prasmes, uzaicināto profesoru vadībā var uzzināt par jaunākajām pasaules un Eiropas tendencēm, uzlabot savu muzikālo sniegumu un gūt nenovērtējamu pieredzi, sadarbojoties ar izciliem pedagogiem.

Katru gadu bērni un jaunieši ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm, desmit dienas dzīvo Salacgrīvā un apmeklē nodarbības īpašā mūzikas nometnē. Šogad meistarklases apmeklēs 52 jaunie mūziķi. Katrā meistarklasē dalībnieki individuālās nodarbībās kopā ar pasniedzēju pilnveido kopīgi izvēlēta skaņdarba izpildījumu un apgūst mūzikas meistarības noslēpumus. Festivāla jaunie dalībnieki ne tikai apmeklē nodarbības, bet arī var klausīties izcilu klasiskās mūzikas izpildītāju koncertus.

Festivāla atklāšana notika 30. Jūlijā ar krāšņu koncertu. Tajā uzstājās Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un vijolnieks Aleksejs Lundins. Pie diriģenta pults – K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas akadēmiskā muzikālā teātra galvenais diriģents Fēlikss Korobovs. Festivāla laikā katru gadu notiek vairāki unikāli koncerti, kuros ir iespēja uzstāties arī pedagogiem un meistarklašu audzēkņiem. Svētdiena, 7.augusts ir festivāla pēdējā diena, kad būs iespēja apmeklēt festivāla meistarklašu audzēkņu koncertu, bet vakarā noslēguma koncertu Salacgrīvas pilskalnā.

2015. gada novembrī Jauniešu koris BALSIS pārliecinoši pārstāvēja Latvijas un Eiropas kormūziku 1. Āzijas un Klusā okeāna valstu Pasaules koru Expo, kas norisinājās Ķīnā, Makao. Šai dalībai sekoja jaunais uzaicinājums piedalīties prestižajos koru festivālos Ķīnā un Taivānā.

No 26. jūlija – 7. augustam BALSIS koncertēs Ķīnas 13. Starptautiskajā koru festivālā (CIFC) un IFCM kormūzikas konferencē Pekinā http://en.cicfbj.cn/ un 16. Starptautiskajā koru festivālā (TICF16) Taipejā http://www.ticf.tw/. Ņemot vērā starpkultūrus notikumu un sadarbības attīstību, kas notiek arvien aktīvāk, kora dalība abos starptautiskajos notikumos ir neatsverama iespēja pastiprināt pasaules interesi par mūsu valsts kormūzikas tradīcijām. Tādējādi tiks noturēta pasaules uzmanība latviešu kormūzikai, kas ievērojami pieauga pēc 8. Pasaules koru olimpiādes Rīgā un turpinās augt ar 1. Starptautisko Baltijas jūras koru konkursu septembrī Jūrmalā, kā arī 3. Eiropas koru olimpiādi un Nāciju Grand Prix 2017. gadā Rīgā.

Kopumā Āzijas tūrē BALSIS sniegs 9 koncertus, kā arī meistarklases. Kā ierasts kora ārzemju uzstāšanās reizēs tiek dziedāta latviešu mūzika, gan oriģināldarbi, gan tautasdziesmu apdares, kas ļauj klausītājiem tuvāk iepazīt latviešu valodu un kultūru. Šoreiz sagatavotajā programma iekļauti – Emilis Melngailis, Emīls Dārziņš, Jāzeps Vītols, Imants Ramiņš, Pēteris Vasks, Raimonds Pauls, Pēteris Butāns, Ēriks Ešenvalds, Pēteris Plakidis, Juris Vaivods, Emīls Rusovs, kā arī pasaules mūzikas klasiķi Johanness Brāmss, Veljo Tormiss. Klausītājiem tiks piedāvāts arī Riharda Dubras jaundarbs.

Jauniešu kora BALSIS dziedātāji un Ints Teterovskis no sirds pateicas atbalstītājiem, kas darījuši iespējamu mūsu dalību abos starptautiskajos festivālos Āzijā, tajā skaitā Rietumu Bankas labdarības fondam.