Prezidents ar kundzi kopā ar bērniem un jauniešiem no mūzikas skolām apmeklē Marinas Rebekas koncertuzvedumu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējones kundze 8. janvārī apmeklēja Gaetāno Doniceti operas “Marija Sjuarte” koncertuzveduma ģenerālmēģinājumu koncertzālē Lielā ģilde. Ģenerālmēģinājumu skatījās arī 400 Latvijas mūzikas skolu audzēkņi un pedagogi, kuri aicināti ar Rietumu Bankas labdarības fonda un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra atbalsta fonda gādību. Savukārt 12.janvārī Liepājā 50 bērni un jaunieši varēs bez maksas klausīties pasaulslavenu muzikālo izpildījumu. Dodot iespēju dažādu Latvijas reģionu jaunajiem talantiem baudīt visaugstākā līmeņa opermūzikas priekšnesumu, labdarības organizācijas vēlas viņus pamudināt izvēlēties skaisto, bet grūto profesionālā mūziķa profesiju.

Uzveduma titullomā redzēsim nule ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto, pasaulslaveno latviešu soprānu Marinu Rebeku un spīdošu solistu ansambli.

Atzītā bel canto stila meistara Gaetāno Doniceti opera “Marija Stjuarte”, kuras pamatā pa daļai vēsturiski fakti, pa daļai fikcija, atklāj Skotijas karalienes Marijas Stjuartes un viņas māsīcas, Anglijas karalienes Elizabetes cīņu par Anglijas troni. Šajā stāstā netrūkst nedz mīlestības un greizsirdības, nedz intrigu un traģiskas kulminācijas. “Marijas Stjuartes” skatuves ceļš bijis tikpat traģisks, cik tās librets – pēc ģenerālmēģinājuma 1834. gadā Neapolē tā aizliegta, jo vietējais valdnieks bijis sašutis par Doniceti drosmi atainot karaliskas personas visā to cilvēcisko emociju paletē un gradācijās, turklāt viņa dzīvesbiedre bijusi tieša Marijas Stjuartes pēctece. Operas cenzēta versija pirmizrādīta nākamajā gadā Milānas La Scala, bet, komponistam esot nemierā ar cenzūras žņaugiem un aristokrātu tuvredzību, pamazām nogrimusi aizmirstībā. Pēc vairāk nekā 130 gadiem “Marijas Stjuartes” sākotnējā versija atrasta kādā Stokholmas arhīvā Zviedrijā, un kopš tā laika opera piedzīvo strauju popularitātes augšupeju Eiropā un citviet pasaulē. Latvijas pirmatskaņojumā būs iespēja baudīt komponista iecerēto “Marijas Stjuartes” oriģinālversiju.

Koncertuzvedumā titullomu, Skotijas karalieni Mariju Stjuarti atveidos starptautiski pazīstamā latviešu operdziedātāja, virtuozā un valdzinošā Marina Rebeka (soprāns). Marina atzīst, ka Marijas Stjuartes loma ir liels izaicinājums, tā ir vokāli ļoti sarežģīta, tomēr māksliniece sen ilgojusies to nodziedāt un no grūtībām nebaidoties, turklāt viņas balss ir īpaši piemērotā formā Doniceti mūzikas atskaņojumam. Mūsu lieliskā soliste ir ļoti pagodināta un pateicīga par viņai piešķirto Latvijas Republikas augstāko apbalvojumu – Marina kopš 2016. gada rudens ir III šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere. Gatavošanās koncertizrādēm dzimtenē Marinai Rebekai ir arī svarīgs posms Marijas Stjuartes lomas pilnveidē, jo jau 2017. gada martā viņa Marijas Stjuartes lomu atveidos jaunā iestudējumā prestižajā Romas operteātrī Itālijā.

Kopā ar Marinu Rebeku uzstāsies īpaši izmeklēts skatuves partneru ansamblis: Anglijas karalienes Elizabetes lomu dziedās Krievijā dzimusī un Vācijā dzīvojošā uzlecošā zvaigzne Katja Levina (soprāns), Lesteras grāfa Roberta lomā – vairākkārtējs Grammy balvas ieguvējs, turku tenors Bīlents Bezdīzs, kuru Latvijas publika jau dzirdējusi Edgardo lomā Doniceti operā Lucia di Lammermoor Rīgas opernamā. Šrūsberijas grāfu Džordžu Talbotu gaidāmajos koncertos dziedās pieprasītais 18. un 19. gadsimta opermūzikas interprets, itāļu basbaritons Džanluka Margeri, kurš Latvijā viesosies pirmoreiz. Annas Kenedijas lomā Latvijā un Nīderlandē meistarību kaldinājusī, artistiskā un daudzpusīgā Laura Grecka (mecosoprāns), bet šarmantais un nevainojami profesionālais basbaritons Rihards Mačanovskis iejutīsies barona Viljama Sesila lomā. Arī koncertiestudējuma muzikālais vadītājs, amerikāņu diriģents Džons Fiore Latvijā koncertēs pirmo reizi, viņa talantu iepriekšējā sezonā ar sajūsmu novērtējuši Ženēvas, Cīrihes un Drēzdenes opernamu apmeklētāji. Operas koncertuzvedumā piedalīsies no labāko Latvijas orķestru mūziķiem veidotais Latvijas festivāla simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija”.