Sāksies pieteikšanās projektu konkursam “Latvijas sakrālais mantojums”

Rietumu Bankas labdarības fonds sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju jau sesto gadu pēc kārtas rīko projektu konkursu „Latvijas sakrālais mantojums”.

Pieteikumu pieņemšana sāksies 15.martā un tos varēs iesniegt līdz 18.aprīlim.

Konkursa mērķis ir sekmēt Latvijas sakrālās arhitektūras un mākslas pieminekļu saglabāšanu un restaurāciju. Žūrijas komisija izskatīs pieteikumus gan par dievnamu ēku, torņu un kupolu restaurācijas darbiem, gan arī par atsevišķu unikālu interjera objektu saglabāšanu, kā altārgleznas, lustras, kroņlukturi u.c.

Iesniegtos projektus vērtēs žūrija, kuras sastāvā ir Rietumu Bankas labdarības fonda pārstāvji un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji, kas izvērtēšanas procesā dalās savā pieredzē un redzējumā, tā palīdzot noteikt aktualitāti un nepieciešamību sakrālā mantojuma saglabāšanā.

“Atbalsts Latvijas reliģiskajām kopienām Fondam ir bijis svarīgs jau no tā dibināšanas sākuma, jo ir saprotams, ka draudzēm ir jāpieliek īpašas pūles, lai saglabātu vēsturiskās ēkas un artefaktus, kuru stāvokli neizbēgami ietekmē laiks un reizēm arī cilvēku rīcība. Nav svarīgi, vai baznīca atrodas lielpilsētā, vai mazos reģionos, svarīgi, ka tajā ir draudze ar aktīviem tās biedriem, kuri mērķtiecīgi rīkojas savas sakrālas ēkas saglabāšanā,” uzsver Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna.

“Mums ir dota privilēģija dzīvot ar kultūru piepildītā pasaules vietā – Eiropā, kur apziņas veidošanas un ainavas nozīmīgākie elementi ir senās garīgās dominantes. Kultūras mantojums ir vērtība, kas pieder ne tikai mūsu laika, bet arī nākotnes sabiedrībai, tāpēc nozīmīgi ir atbalstīt labas gribas izpausmes vērtību praktiskā, profesionālā un kvalitatīvā saglabāšanā. Šis projekts dod iespēju izglābt vairākus vēsturiski nozīmīgus objektus vai to daļas no bojāejas, kuriem citkārt diez vai būtu bijusi iespēja iegūt finansējumu. Tādēļ man ir gandarījums iesaistīties “Latvijas sakrālā mantojuma” projektu pieteikumu izvērtēšanā, “ papildina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.

Atbilstoši šī gada konkursa nolikumam, iesniegt pieteikumu atbalsta saņemšanai drīkst jebkura Latvijā reģistrēta reliģiskā organizācija vai biedrība, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas valsts vai vietējas nozīmes valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Kopējais konkursa finansējuma apjoms šogad ir 25 000 EUR; vienam projektam – līdz 5000 EUR.

Lai pieteiktos konkursam nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu šeit. Ar konkursa nolikumu varat iepazīties šeit. Konkursā apstiprinātie projekti, kuriem tiks piešķirts finansējums, tiks publicēti Rietumu Bankas labdarības fonda mājas lapā.

Par projektu konkursu “Latvijas sakrālais mantojums

Rietumu Bankas labdarības fonds rīko projektu konkursu “Latvijas sakrālais mantojums” kopš 2012. gada. Šo gadu laikā atbalsts sniegts 35 baznīcām visā Latvijā. Kopējā atbalsta summa pa šiem gadiem – 116 726 EUR. Konkursa rezultātā Rietumu Bankas labdarības fonds 2016.gadā piešķīra finansējumu šādām baznīcām: Bikavas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcai; Landskoronas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcai; Landzes Evaņģēliski Luteriskajai baznīcai; Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcai; Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu namam; Smiltenes Evaņģēliski Luteriskajai baznīcai.

Konkursa „Kilograms kultūras” uzvarētājiem Rīgā pasniegtas Rietumu Bankas labdarības fonda prēmijas

Rietumu Bankas Labdarības fonds otro reizi atbalstīja Latvijas sabiedriskās televīzijas un radio (LSM.LV) ikgadējo balvu „ Kilograms kultūras”.

Šī prēmija tiek pasniegta reizi gadā, un apbalvošanas ceremonija ir viens no svarīgākajiem un skaistākajiem Latvijas kultūras dzīves notikumiem. 2016. gada rezultāti tika paziņoti pagājušās nedēļas ceturtdienā notikušajā svinīgajā ceremonijā.

Katrs laureāts saņēma gan balvu – mākslinieces Kristīnes Jurjānes un tēlnieka Ivara Miķelsona darināto vienu kilogramu smago zelta atsvaru, gan arī Rietumu Bankas Labdarības fonda sarūpēto naudas prēmiju.

Dalībai konkursā „Kilograms kultūras” tiek izvēlēti iespaidīgākie un veiksmīgākie kultūras dzīves notikumi. Uzvarētājus nosaka skatītāju un klausītāju balsojums. Publika var balsot četras reizes gadā portālā lsm.lv. Sabiedrisko žūriju veido Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu redakcijas un radio „Klasika” vadītāji un darbinieki, kritiķi, literāti un mākslinieki.

Lūk, 2016. gada rezultāti. Nominācijā „Teātris” uzvarēja režisora Vladislava Nastavševa Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī iestudētā „Mēdeja”.

Nominācijā „Vizuālā māksla” balvu saņēma mākslinieks Artis Nīmanis par Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notikušo izstādi „Fragile”.

Nominācijā „Mūzika” uzvarēja izcilā latviešu komponista Pētera Vaska 70. jubilejas koncerts Rīgas Domā.

Nominācijā „Kino” balvu izcīnīja Viestura Kairiša filma „Melānijas hronika”.

Nominācijā „Mantojums” par labāko kļuva Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana Tadenavā, nominācijā „Literatūra” – Jāņa Tomaša dzejas krājums „Melnie darba cimdi”, savukārt nominācijā „Gada pārsteigums” –Valmieras Vasaras teātra festivāls.

Par Gada notikumu kļuva Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atjaunotās galvenās ēkas atklāšana. Balvu saņēma muzeja direktore Māra Lāce.

Zālē, kurā notika ceremonija, bija pulcējusies Latvijas kultūras elite. Apbalvošanu vēroja Raimonds Pauls, kinorežisors Jānis Streičs, režisors Andrejs Žagars, kinodokumentālists Vitālijs Manskis, komponists Artūrs Maskats, kultūras ministre Dace Melbārde un daudzi citi.

Kā apbalvošanas ceremonijas noslēguma akords izskanēja „Rapsodijas blūza stilā” fragments Raimonda Paula izpildījumā – maestro saņēma speciālbalvu par 2016. gada septembrī notikušo vēsturisko koncertu.

Līdz februāra beigām jaunie talanti var pieteikties Ineses Galantes konkursā

Jau ceturto reizi Ineses Galantes fonds sadarbībā ar Rietumu Bankas labdarības fondu īsteno projektu „Ineses Galantes talanti”. Katru gadu Ineses Galantes fonds rīko konkursu jaunajiem izpildītājmāksliniekiem, kurš norit četrās kategorijās – vokālā māksla, taustiņinstrumentu spēle, stīgu instrumentu spēle, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle. Konkursu fonds organizē sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēkiem un reģionālajiem kultūras centriem. Konkursa galvenie uzdevumi ir atklāt jaunos, talantīgos izpildītājmāksliniekus, aktivizēt bērnu un jauniešu interesi par mūziku un kultūras norisēm, atbalstīt jauno mākslinieku profesionālās aktivitātes, virzīt to turpmāko attīstības procesu mākslā un nodrošināt praktisko skatuves pieredzi, kā arī motivēt tālākām studijām izvēlētajā mūzikas virzienā. Katru gadu konkursā piedalās ap 300 dalībnieki, un par savu favorītu tiešsaistē balso līdz 70 000 klausītāju no visas pasaules. Katrā kategorijā tiks piešķirtas balvas jaunajiem mūziķiem un atzinības balvas pedagogiem.

Dalībai konkursā piesakās Latvijā dzimuši talanti gan no Latvijas, gan arī no citām pasaules valstīm (Francijas, Igaunijas, Itālijas, Zviedrijas, u.c.). Ineses Galantes fonds, sekojot kultūrpolitikas nostādnēm “Radošā Latvija”, īpašu vērību velta kultūras institūciju un mediju piesaistei ar mērķi nodrošināt kultūras pasākumu auditorijas paplašināšanos un dažādu sabiedrības slāņu integrāciju ar mūzikas palīdzību.

Ar Rietumu Bankas labdarības fonda atbalstu regulāri tiek īstenoti projekti muzikālās izglītības jomā. Fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna uzsver: „Latvija ir uzdāvinājusi pasaulei daudz spilgtu talantu mūzikā, it īpaši klasiskajā mūzikā. Mums arī turpmāk jāvelta visas pūles, lai attīstītu muzikālo kultūru un saglabātu tās līmeni augstu, turklāt tas jādara sistemātiski un mērķtiecīgi. Tāpēc nu jau vairāk nekā desmit gadus Rietumu Banka un tās labdarības fonds atbalsta talantīgus un radošus jauniešus.”

KONKURSA MĒRĶI UN UZDEVUMI

  • Atklāt talantīgus jaunos izpildītājmāksliniekus Latvijā;
  • Veicināt bērnu un jauniešu profesionālo interesi par klasisko mūziku;
  • Atbalstīt un popularizēt Latvijas talantus;
  • Motivēt jaunos mūziķus attīstīt savu talantu un prasmes;
  • Nodrošināt jauno izpildītājmākslinieku darbību Latvijā un ārpus tās.


KONKURSA DALĪBNIEKI
Konkurss norit četrās specialitātēs:

  • vokālā māksla;
  • stīgu instrumentu spēle;
  • pūšaminstrumentu / sitaminstrumentu spēle;
  • taustiņinstrumentu spēle.

Konkursa dalībniekiem nav vecuma ierobežojumu.
Konkursā var piedalīties arī 2014., 2015. un 2016. gada konkursu dalībnieki un laureāti.

KONKURSA NORISE

Konkurss tiek organizēts trijās kārtās:

I kārta:
Līdz 2017. gada 27. februārim (ieskaitot) elektroniski jāiesūta:
1. Pieteikuma anketa (pieejama konkursa mājaslapā www.inesesgalantestalanti.lv, sadaļā “Nolikums”);
2. Hipersaite uz videoierakstu (YouTube) līdz 10 minūtēm – brīvas izvēles programma. Videoieraksts var būt veikts ar jebkāda tipa videokameru (tai skaitā telefonā iebūvētu kameru), taču videoierakstam gan vizuāli, gan skaņas ziņā jābūt skaidram un saprotamam. Video nosaukumā jānorāda dalībnieka vārds, uzvārds, vecums, skaņdarbu komponista vārds un uzvārds, skaņdarba nosaukums;
3. Fotogrāfija publicitātei;
4. Radošā biogrāfija (CV);
5. Dzimšanas apliecības vai pases kopija.

I kārtas rezultāti tiks paziņoti 2017. gada 13. martā konkursa mājaslapā.

II kārta:
Jāatskaņo brīvas izvēles divi kontrastējoši skaņdarbi ar kopējo hronometrāžu līdz 12 minūtēm (skaņdarbus no I kārtas atkārtot nav atļauts).

II kārta noritēs no 2017. gada 7. līdz 10. aprīlim:

  • 07.04.2017. – Ventspils Jaunrades namā
  • 08.-09.04.2017. – Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā, Rīgā
  • 10.04.2017. – Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā

II kārtas rezultāti tiks paziņoti līdz 2017. gada 16. aprīlim konkursa mājaslapā.

III kārta:
Jāatskaņo brīvas izvēles divi kontrastējoši skaņdarbi līdz 12 minūtēm (viens no skaņdarbiem var būt no iepriekšējām kārtām).

III. kārta un laureātu apbalvošana noritēs 2017. gada 6. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.

KONKURSA NOSACĪJUMI
Konkursa norise ir atklāta.
Konkursa dalībnieki apņemas piedalīties visās konkursa kārtās, kurām viņi kvalificējas, kā arī visos mēģinājumos un koncertos, kas saistīti ar konkursu.
Konkursa organizētājiem ir tiesības izmantot un apstrādāt uz konkursa I kārtu iesūtītos videomateriālus un veikt vai atļaut veikt konkursa norises fiksāciju, vienlaikus iegūstot fonogrammas producenta tiesības, kā arī tiesības bez termiņa un skaita ierobežojuma atļaut publiskot fonogrammu radio ēterā, internetā un uzglabāt arhīvā (ar publisku pieejamību).
Konkursa organizētājiem ir tiesības publiskot pieteikumā un tā pielikumos norādīto informāciju (izņemot pases datus) par konkursa dalībniekiem un to fotogrāfijas, kā arī publiskot konkursa rezultātus. Nepieciešamības gadījumā organizatoriem ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par konkursa dalībnieku.
Žūrijai ir tiesības nepiešķirt visas prēmijas, kā arī dalīt vienu prēmiju starp vairākiem dalībniekiem. Žūrijas lēmums nav apstrīdams.
PUBLIKAS BALSOJUMS

No 2017. gada 20. marta konkursa mājaslapā (www.inesesgalantestalanti.lv) notiek publikas balsojums kategorijā “Publikas simpātija”. Mājaslapā tiek izvietoti to dalībnieku videoieraksti, kuri ir izvirzīti konkursa II kārtai.

KONKURSA ŽŪRIJAS KOMISIJA UN VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

Konkursu vērtē profesionāla un kompetenta žūrijas komisija, kuras sastāvu apstiprina “Ineses Galantes fonds”. Dalībnieku sniegums tiek vērtēts 25 punktu sistēmā. Žūrijas komisijas punktu vērtējums netiek publiskots. Žūrijas komisijas lēmums ir galīgs un nav apstrīdams. Vērtējot konkursa dalībniekus, žūrija ņem vērā:

  • dalībnieka personības spilgtumu;
  • tehniskās iemaņas;
  • izpildījuma māksliniecisko augstvērtīgumu;
  • izvēlētā repertuāra atbilstību;
  • dalībnieka artistiskumu.

Piedalies «Kilograms kultūras 2016» gada balsojumā!

Jau otro gadu Rietumu Bankas Labdarības fonds atbalsta vienu no nozīmīgākajiem Latvijas kultūras dzīves notikumiem – sabiedriskās televīzijas un radio (LSM.LV) ikgadējās balvas “Kilograms kultūras 2016” piešķiršanu.

Balvas piešķiršanas mērķis ir izvērtēt aizvadītā gada izcilākos notikumus Latvijas kultūrā, iesaistot kompetentus LTV, LR un LSM kultūras jomas ekspertus un televīzijas skatītājus.

Par uzvarētājiem kļūst kultūras notikumi, kas skatītāju un klausītāju balsojuma rezultātā ir saņēmuši augstāko vērtējumu. Pēc balsu saskaitīšanas uzvarētājiem tiek pasniegtas balvas: mākslinieces Kristīnes Jurjānes un tēlnieka Ivara Miķelsona veidotā statuete – 1 kg smaga atsvaru bumba un 1000 EUR naudas balva.

Vēl var piedalīties Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas “Kilograms kultūras 2016” noslēguma balsojumā, kurā iekļauti uzvarētāji no visiem četriem 2016.gada balsojumiem. Jau ierasts, lai saglabātu intrigu, balsojuma rezultāti tiks atklāti tikai gada balvas noslēguma ceremonijā, kas norisināsies 23.februārī, un to varēs vērot tiešraidē LTV1.

Balsot par saviem balvas kandidātiem var šeit!

Gada balvas “Kilograms kultūras 2016” noslēguma balsojums norisināsies no 16. janvāra plkst. 8 līdz 25. janvāra pusnaktij.

Teātris:

Džuzepe Verdi. Makbets. Režisors Viesturs Meikšāns, Latvijas Nacionālā opera un balets;
Iestudējums „Dāmas”, režisore Inga Tropa, Teātris TT;
Šarls Guno “Fausts”. Režisors Aiks Karapetjans, Latvijas Nacionālā opera un balets;
Eiripīds “Mēdeja”. Režisors Vladislavs Nastavševs, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris.

Vizuālā māksla:

Jānis Murovskis. Neizprotamā attāluma sajūta. Izstāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā;
Artis Nīmanis, stikla mākslas izstāde «Fragile», Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs;
Džemma Skulme “Krāsas garša”. Personālizstāde mākslas stacijā “Dubulti”, kuratore Inga Šteimane. Fonds “Mākslai vajag telpu”;
Kristians Brekte “Arsenāls”. Personālizstāde LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”, kuratore Elīna Sproģe.

Mūzika:

Klavierkvartets “Quadra”. Utkins. Vasks. Dzenītis. Koncerts festivāla “Latvijas jaunās mūzikas dienas 2016” ietvaros;
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, diriģents Māris Sirmais, Pētera Vaska 70. jubilejas koncerts Rīgas Domā;
Kristīnes Opolais solokoncerts ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri itāļu diriģenta Sesto Kvatrīni vadībā. Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds;
Latvijas Radio bigbenda 50. jubilejas koncerts. Rīgas Kongresu namā, mākslinieciskais vadītājs Māris Briežkalns.

Literatūra:

Gundega Repše. Bogene. Romāns sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”, izdevniecība “Dienas Grāmata”;
Inga Gaile. Stikli. Romāns sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”, izdevniecība “Dienas Grāmata”;
Toms Kreicbergs. Romāns “Lopu ekspresis”. “Apgāds Zvaigzne ABC”;
Jānis Tomašs. Melnie darba cimdi. Izdevniecība “Pētergailis”.

Kino:

Spēlfilma “Es esmu šeit”. Režisors Renārs Vimba, studija “Tasse”;
“Saules staros”, režisors Vitālijs Manskis, studija “Vertov”;
”Melānijas hronika”. Režisors Viesturs Kairišs, studija “Mistrus Media”.

Mantojums:

Akcija “Valodas talka”. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, garamantas.lv;
Inga Pērkone, “Latvijas pirmās filmas”, albums par Latvijas nacionālās kinomākslas sākotni, apgāds “Mansards”;
Raiņa un Aspazijas muzeju atjaunošana Tadenavā, Jūrmalā, Rīgā. Memoriālo muzeju apvienība sadarbībā ar dizaina biroju H2E;
1896. Latviešu etnogrāfiskā izstāde. Izstāde Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un izdevums, sastādītāja Sanita Stinkule, izdevniecība “Neputns”.

Gada pārsteigums:

Otrais mūsdienu mūzikas festivāls “deciBels”. Rīkotājs – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, mākslinieciskais vadītājs Rolands Kronlaks;
Andra Dzenīša vokālais cikls “Vīriešu dziesmas” , alternatīvās kamermūzikas festivāls “Sansusī”;
Pirmais Valmieras vasaras teātra festivāls. Valmieras Drāmas teātris sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību;
Dokumentālā izrāde “Robežas” Purvciemā. Režisore Krista Burāne, fonds atvērtai sabiedrībai “Dots”.

Gada notikums

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atjaunotās galvenās ēkas atklāšana;
LNSO – 90! Mariss Jansons un Raimonds Pauls. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncerts Lielajā ģildē, piedaloties Valsts akadēmiskajam korim “Latvija”;
Jāņa Streiča kinogads. Kinorežisora Jāņa Streiča 80. jubilejas svinības gada garumā – filmu restaurācija un filmu skates, jubilejas koncerti, izstādes, meistarklases, Dairas Āboliņas grāmata “Jāņa Streiča maģiskais reālisms”, LTV dokumentālā filma “Mans draugs – Jānis Streičs”. Rīkotāji: Nacionālais Kino centrs, LKA Rīgas Kino muzejs.

Kultūras notikumus ik ceturksni vērtēja un izvirzīja Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kopīga žūrija. “Kilograms kultūras 2016” žūrijā strādāja LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode, Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītājs Orests Silabriedis, Latvijas Radio 1 redaktore un programmu vadītāja Anda Buševica, teātra kritiķe un plaša profila kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska, režisore un literāte Kristīne Želve, LTV Kultūras raidījumu redakcijas redaktore Lilita Eglīte, Latvijas Radio 1 raidījuma “Kultūras rondo” žurnāliste Ruta Rikše, LTV raidījumu vadītāja un redaktore Eva Ikstena, LTV Kultūras raidījumu redakcijas žurnāliste un redaktore Anete Lesīte, Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Māra Rozenberga un Latvijas Sabiedrisko mediju portāla lsm.lv kultūras ziņu redaktors Jānis Kalve.

Bērnu slimnīca saņems mūsdienīgu un svarīgu diagnostikas ierīci

Foto – tiek parakstīts līgums par finansējuma piešķiršanu iekārtas iegādei. No labās: Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Zane Straume, Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” valdes loceklis Igors Bass.

Ar Rietumu Bankas labdarības fonda un Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” atbalstu Bērnu slimnīca saņems jaunu masu spektrometrijas sistēmas iekārtu, kas mazajiem pacientiem dos iespēju noteikt diagnozi pēc iespējas ātrāk un precīzāk. Ar šīs ierīces palīdzību ātrāk varēs diagnosticēt sepsi, meningītu, limfodenīdu, pneimoniju, difteriju un citas slimības.

Gada laikā Bērnu slimnīcā nonāk vairāki simti bērnu, kuru saslimšanas izraisījuši dažādi mikroorganismi. Lai operatīvi veiktu šo slimību diagnostiku un savlaicīgāk varētu sākt efektīvu antibakteriālo terapiju, nepieciešams mūsdienīgs mikrobioloģiskais analizators.

Pašreiz Bērnu slimnīcā esošajai ierīcei ir nepieciešams ilgāks laika posms, lai noteiktu mikroorganismu bioķīmiskās īpašības, pēc kurām tiek diagnosticēta saslimšana. Kopējais nepieciešamais laiks var sasniegt pat 72 stundas un atsevišķos gadījumos pat vairāk. Ātrums ir ļoti svarīgs lipīgu slimību gadījumos, kad pastāv draudi arī citu pacientu drošībai. Jaunās ierīces ātrums, no mikroorganisma kultūras sagatavošanas līdz pat rezultāta iegūšanai, ir vien 10 minūtes.

Jaunais Maldi –TOF mikrobioloģiskais analizators spēj noteikt arī plašāku mikroorganismu spektru, kas līdz šim ar Bērnu slimnīcas resursiem nebija iespējams. Jāpiebilst, ka analizatora priekšrocības jutīs ne tikai pacienti, bet arī slimnīca un ārsti, jo tas būtiski samazinās izmaksas, bet brīvi pieejamā pasaules datubāze sniegs iespēju piekļūt plašiem starptautisko pētījumu datiem.

“Bērnu slimnīcas Laboratorijai mikrobioloģijas jomā bija iespēja veikt Bruker Maldi-TOF aprobāciju, 3 mēnešus izmantojot iekārtu ikdienas darbā. Šajā laikā saņēmām neskaitāmas pozitīvas atsauksmes no intensīvās terapijas, ķirurģijas, neonatoloģijas, onkohematoloģijas, infekciju un citām slimnīcas nodaļām. Esam ļoti pateicīgi Pētera Avena labdarības fondam un Rietumu Bankas labdarības fondam par sniegto atbalstu, palīdzot Bērnu slimnīcai iegūt savā rīcībā šo vērtīgo, mūsdienu prasībām atbilstošo diagnostikas ierīci, kas nodrošina slimnīcas pacientiem maksimāli ātru un precīzu mikrobioloģisko izmeklējumu pieejamību,” stāsta Irina Grāve, Laboratorijas vadītāja vietniece mikrobioloģijas jomā.

Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna uzsver: “Atbalsts bērniem un to veselībai ir viens no Rietumu Bankas labdarības fonda prioritārajiem darbības virzieniem. Jau 15 gadus Rietumu Banka un Rietumu Bankas labdarības fonds sniedz atbalstu ārstniecības iestādēm dažādu medicīnas un diagnostikas iekārtu iegādei, īpaši uzmanību pievēršot zīdaiņu un bērnu dzīvības glābšanas iekārtu pieejamībai un dažādu diagnostikas metožu uzlabošanai. Turpinot ilggadējo sadarbību ar Bērnu slimnīcu un palīdzot masu spektormetrijas sistēmas iegādē, Fonds vēlas veicināt Latvijas bērniem bez maksas pieejamās medicīniskās aprūpes pieejamību un kvalitāti.”

“Katru gadu, saņemot Bērnu slimnīcas aicinājumu atbalstīt ar nepieciešamo iekārtu iegādi, ikreiz rūpīgi iedziļinamies un meklējam iespējas nepieciešamības apmierināt. Ļoti novērtējam Bērnu slimnīcas personāla ikdienas darbu, īpaši atzīmējot ārstu augsto profesionālitāti. Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” un Bērnu slimnīcas sadarbība ilgst jau vairākus gadus un varam atzīmēt, ka ikgadus ir novērojama slimnīcas attīstība. Esam priecīgi, ka šogad mūsu aicinājumam atsaucās arī Rietumu Bankas labdarības fonds un kopīgi mums izdevās sarūpēt nepieciešamo iekārtu.” komentē Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” vadītājs Igors Bass.

“Ierīce ir ļoti nepieciešama infekciju slimību noteikšanai bērnu onkoloģijā un intensīvajā terapijā, jo būtiski paātrina infekciju diagnostiku, tādējādi ļaujot daudz savlaicīgāk uzsākt mērķtiecīgu ārstēšanu, ietekmējot kritiski slima bērna slimības iznākumu!” atzīst Bērnu slimību klīnikas vecākā ārste, hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

Ierīces kopējā vērtība ir 170 000 eiro, no kuriem Rietumu Bankas labdarības fonds un Pētera Avena labdarības fonds ”Paaudze” katrs sedz 60 000 eiro, savukārt, atlikušo summu sedz BKUS finansējums.

Prezidents ar kundzi kopā ar bērniem un jauniešiem no mūzikas skolām apmeklē Marinas Rebekas koncertuzvedumu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējones kundze 8. janvārī apmeklēja Gaetāno Doniceti operas “Marija Sjuarte” koncertuzveduma ģenerālmēģinājumu koncertzālē Lielā ģilde. Ģenerālmēģinājumu skatījās arī 400 Latvijas mūzikas skolu audzēkņi un pedagogi, kuri aicināti ar Rietumu Bankas labdarības fonda un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra atbalsta fonda gādību. Savukārt 12.janvārī Liepājā 50 bērni un jaunieši varēs bez maksas klausīties pasaulslavenu muzikālo izpildījumu. Dodot iespēju dažādu Latvijas reģionu jaunajiem talantiem baudīt visaugstākā līmeņa opermūzikas priekšnesumu, labdarības organizācijas vēlas viņus pamudināt izvēlēties skaisto, bet grūto profesionālā mūziķa profesiju.

Uzveduma titullomā redzēsim nule ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto, pasaulslaveno latviešu soprānu Marinu Rebeku un spīdošu solistu ansambli.

Atzītā bel canto stila meistara Gaetāno Doniceti opera “Marija Stjuarte”, kuras pamatā pa daļai vēsturiski fakti, pa daļai fikcija, atklāj Skotijas karalienes Marijas Stjuartes un viņas māsīcas, Anglijas karalienes Elizabetes cīņu par Anglijas troni. Šajā stāstā netrūkst nedz mīlestības un greizsirdības, nedz intrigu un traģiskas kulminācijas. “Marijas Stjuartes” skatuves ceļš bijis tikpat traģisks, cik tās librets – pēc ģenerālmēģinājuma 1834. gadā Neapolē tā aizliegta, jo vietējais valdnieks bijis sašutis par Doniceti drosmi atainot karaliskas personas visā to cilvēcisko emociju paletē un gradācijās, turklāt viņa dzīvesbiedre bijusi tieša Marijas Stjuartes pēctece. Operas cenzēta versija pirmizrādīta nākamajā gadā Milānas La Scala, bet, komponistam esot nemierā ar cenzūras žņaugiem un aristokrātu tuvredzību, pamazām nogrimusi aizmirstībā. Pēc vairāk nekā 130 gadiem “Marijas Stjuartes” sākotnējā versija atrasta kādā Stokholmas arhīvā Zviedrijā, un kopš tā laika opera piedzīvo strauju popularitātes augšupeju Eiropā un citviet pasaulē. Latvijas pirmatskaņojumā būs iespēja baudīt komponista iecerēto “Marijas Stjuartes” oriģinālversiju.

Koncertuzvedumā titullomu, Skotijas karalieni Mariju Stjuarti atveidos starptautiski pazīstamā latviešu operdziedātāja, virtuozā un valdzinošā Marina Rebeka (soprāns). Marina atzīst, ka Marijas Stjuartes loma ir liels izaicinājums, tā ir vokāli ļoti sarežģīta, tomēr māksliniece sen ilgojusies to nodziedāt un no grūtībām nebaidoties, turklāt viņas balss ir īpaši piemērotā formā Doniceti mūzikas atskaņojumam. Mūsu lieliskā soliste ir ļoti pagodināta un pateicīga par viņai piešķirto Latvijas Republikas augstāko apbalvojumu – Marina kopš 2016. gada rudens ir III šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere. Gatavošanās koncertizrādēm dzimtenē Marinai Rebekai ir arī svarīgs posms Marijas Stjuartes lomas pilnveidē, jo jau 2017. gada martā viņa Marijas Stjuartes lomu atveidos jaunā iestudējumā prestižajā Romas operteātrī Itālijā.

Kopā ar Marinu Rebeku uzstāsies īpaši izmeklēts skatuves partneru ansamblis: Anglijas karalienes Elizabetes lomu dziedās Krievijā dzimusī un Vācijā dzīvojošā uzlecošā zvaigzne Katja Levina (soprāns), Lesteras grāfa Roberta lomā – vairākkārtējs Grammy balvas ieguvējs, turku tenors Bīlents Bezdīzs, kuru Latvijas publika jau dzirdējusi Edgardo lomā Doniceti operā Lucia di Lammermoor Rīgas opernamā. Šrūsberijas grāfu Džordžu Talbotu gaidāmajos koncertos dziedās pieprasītais 18. un 19. gadsimta opermūzikas interprets, itāļu basbaritons Džanluka Margeri, kurš Latvijā viesosies pirmoreiz. Annas Kenedijas lomā Latvijā un Nīderlandē meistarību kaldinājusī, artistiskā un daudzpusīgā Laura Grecka (mecosoprāns), bet šarmantais un nevainojami profesionālais basbaritons Rihards Mačanovskis iejutīsies barona Viljama Sesila lomā. Arī koncertiestudējuma muzikālais vadītājs, amerikāņu diriģents Džons Fiore Latvijā koncertēs pirmo reizi, viņa talantu iepriekšējā sezonā ar sajūsmu novērtējuši Ženēvas, Cīrihes un Drēzdenes opernamu apmeklētāji. Operas koncertuzvedumā piedalīsies no labāko Latvijas orķestru mūziķiem veidotais Latvijas festivāla simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija”.

Par Rietumu Bankas labdarības fonda un Rīgas Krievu teātra labdarības akciju

Rietumu Bankas labdarības fonds sadarbībā ar M. Čehova Rīgas Krievu teātri atkal īsteno Latvijas bērnu namu audzēkņiem veltītu labdarības akciju.

Rietumu Bankas Labdarības fonds un M. Čehova Rīgas Krievu teātris bērnu namu, internātskolu un sociālo centru audzēkņiem jau otro gadu pēc kārtas dāvā iespēju apmeklēt izrādes Ziemassvētku brīvlaikā. Labdarības fonds šim nolūkam ir iegādājies vairāk nekā 600 biļešu uz izrādēm “Sniega karaliene” un “Mazais princis”, kas notiek no 20. līdz 30. decembrim.

Šoreiz M. Čehova teātra skatītāji būs Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centru, mūzikas internātvidusskolas, Rīgas Lastādijas internātskolas, speciālo internātpamatskolu, krīzes centra “Māras centrs” un Jūrmalas bērnu nama “Sprīdītis” audzēkņi.

“Mūsu fonds šāda veida projektus un programmas īsteno visu gadu, tomēr daudzu gadu laikā ir izveidojusies šī jaukā tradīcija – pirms Ziemassvētkiem rīkot īpašas akcijas un pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt, palīdzēt, piedāvāt saturīgu atpūtu un izzinošus pasākumus mazturīgo ģimeņu bērniem un visiem, kam nepieciešams īpašs atbalsts. Daudzus gadus mēs palīdzējām leļļu teātrim doties viesizrādēs uz attāliem Latvijas novadiem. Šobrīd jau otro gadu sadarbojamies ar M. Čehova Rīgas Krievu teātri. Ticam, ka Jaunā gada priekšvakarā Latvijas bērni gūs vairāk prieka un labu emociju,” ir pārliecināta Rietumu Bankas Labdarības fonda Valdes priekšsēdētāja Inga Šīna.

Pagājušajā gadā ar Rietumu Bankas Labdarības fonda atbalstu M. Čehova teātra bērnu izrādes ziemas brīvlaikā noskatījās 570 jaunie skatītāji – bērnu namu un internātu audzēkņi.

Rietumu Bankas Labdarības fonds ir dibināts 2007. gada 13. aprīlī, tā mērķis ir atbalstīt sociālās atbildības un sabiedriskā labuma projektus. Labdarības fonds realizē Rietumu Bankas iniciatīvas labdarības jomā, īsteno bankas vēlmi palīdzēt sabiedrībai un veicināt tās garīgo attīstību. Fonds atbalsta galvenokārt sociālo sfēru, izglītību, zinātni un kultūru.

Ziemassvētku labdarības gleznu izstāde/izsole

1. decembrī Rietumu Bankas centrālajā birojā – Rietumu Capital Centre, Vesetas ielā 7 tika atklāta Ziemassvētku labdarības gleznu izstāde – izsole. Izstādi rīko bērnu labdarības biedrība “Eurika” sadarbībā ar Rietumu Bankas labdarības fondu. Izsolē ar saviem darbiem piedalās jauni un jau pazīstami mākslinieki, kuri savus darbus ikgadus piedāvā “Eurikas” ziemassvētku labdarības apsveikumu kariņu sērijai.

“Šāda veida izstādi mēs rīkojam pirmo reizi un prieks, ka tik plašai publikai varam parādīt patiešām skaistus mākslas darbus, ko ir gleznojuši nevien talantīgi, bet arī ļoti sirsnīgi cilvēki. Pateicoties šo mākslinieku atsaucībai un viņu lieliskajiem darbiem, mēs uz katriem Ziemassvētkiem varam piedāvāt apbrīnojami skaistas apsveikumu kartiņas”, par izstādes ieceri stāsta biedrības “Eurika” vadītājs un “Latvijas lepnums 2008” balvas laureāts Matīss Barkovskis.

Izsolei piedāvātās gleznas varēs apskatīt līdz 9. decembrim katru darba dienu no 9:00 – 17:00 Rietumu Bankas izstāžu zālē Vesetas ielā 7, bet labdarības izsole notiks 8. decembrī pulksten 14:00.

Izsoles laikā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti intensīvās aprūpes inkubatora iegādei Valmieras slimnīcas Jaudzimušo bērnu nodaļai un skābekļa terapijas sistēmas iegādei Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļai.

Papildus informācija Egita Matulēna, biedrības “Eurika” direktore, tālr.: 28 382 308 e-pasts: [email protected], www.eurika.lv

Rietumu Bankas labdarības fonds atbalsta balvas “Kilograms kultūras” piešķiršanu

Jau otro gadu Rietumu Bankas Labdarības fonds atbalsta vienu no nozīmīgākajiem Latvijas kultūras dzīves notikumiem – sabiedriskās televīzijas un radio (LSM.LV) ikgadējās balvas “Kilograms kultūras 2016” piešķiršanu.

Balvas piešķiršanas mērķis ir izvērtēt aizvadītā gada izcilākos notikumus Latvijas kultūrā, iesaistot kompetentus kultūras jomas ekspertus un arī sabiedrību.

Atgādinām, ka skatītāju balsojums notiek četras reizes gadā portālā http://www.lsm.lv. Konkursa rezultāti tiek apkopoti janvārī.

Konkurss “Kilograms kultūras” ir izveidots salīdzinoši nesen. Par tā uzvarētājiem kļūst kultūras notikumi, kas skatītāju un klausītāju balsojuma rezultātā ir saņēmuši augstāko vērtējumu. Pēc balsu saskaitīšanas uzvarētājiem tiek pasniegtas balvas: mākslinieces Kristīnes Jurjānes un tēlnieka Ivara Miķelsona veidotā statuete – 1 kg smaga zelta svaru bumba un 1000 EUR naudas balva.

Konkursā ir 6 galvenās kategorijas:Mūzika; Kino; Teātris; Vizuālā māksla; Literatūra un Mantojums. Ir paredzētas arī divas speciālbalvas – Gada pārsteigums un Gada notikums. Tie ir projekti, kas cīnījušies par skatītāju simpātijām.

Dalībai konkursā tiek izvēlēti Latvijas kultūras ievērojamākie un lielākos panākumus guvušie pasākumi, tos izvirza žūrija. Žūrijas pienākums ir sekot un izvērtēt kultūras norises Latvijā gada laikā, tikties regulārās apspriedēs ne retāk kā divas reizes ceturksnī un izvirzīt ne vairāk kā trīs pretendentus reizi trijos mēnešos katrā no septiņām kategorijām, par kuriem balsos televīzijas skatītāji.

Ir apkopoti “Kilograms kultūras 2016” rudens balsojuma rezultāti:

Aika Karapetjana, Latvijas Nacionālajā operā iestudētais “Fausts”, operdziedātājas Kristīnes Opolais solokoncerts ar Nacionālo simfonisko orķestri, Sesto Kvatrīni vadībā, Džemmas Skulmes mākslas darbu izstāde “Krāsas garša”, Raiņa un Aspazijas muzeja restaurācijas projekts, kā arī Ņujorkā dzīvojošā, jaunā latviešu rakstnieka, Toma Kreicberga, nesen iznākusī grāmata. Divās īpašajās nominācijās ir atzīmēti: Valmierā notikušais vasaras teātra festivāls un sezonas atklāšanas koncerts Lielajā Ģildē.

Konkursa “Kilograms kultūras” gala rezultāti kļūs zināmi janvārī, kad arī notiks laureātu apbalvošanas ceremonija. Konkursa žūrijā darbojas Latvijas sabiedriskās televīzijas kultūras programmu redakcijas un Radio Klasika vadītāji un darbinieki, kritiķi, literāti un mākslinieki.

Atklāts vēsturisks atpūtas un skatu tornītis pie Siguldas slimnīcas

Gleznainā vietā, no kurienes paveras skats gan uz Siguldas bobsleja trasi, gan uz Gaujas ielejas stāvajiem krastiem – pie Siguldas slimnīcas, atklāts atpūtas un skatu tornītis, kurš veidots līdzībā ar pansijas „Lakstīgala”, kas 20.gadsimta sākumā atradās Siguldas slimnīcas vietā, vēsturisko torni. Saglabājot vēsturisko stāstu par pansiju, senās ēkas tornītis izveidots kā skaista atpūtas un skatu vieta.

Vēsturiskā tornīša atjaunošanu atbalstīja Siguldas novada pašvaldība un Rietumu Bankas labdarības fonds.

20.gadsimta sākumā Siguldas slimnīcas vietā atradās atpūtnieku iecienīta pansija „Lakstīgala” (Pension „Nachtigal”), kurā 1950.gadā tika izvietota Rīgas apriņķa, bet vēlāk – Siguldas slimnīca. Teritoriālo reformu gaitā šī kļuva par Rīgas rajona centrālo slimnīcu, kurai 1981.gadā tika uzbūvēts jauns korpuss, bet vecā ēka vēlāk tika nojaukta un tās vietā izveidots klientu auto stāvlaukums. Tomēr slimnīcas vecais koka tornītis, kā vēsturiska liecība, tika saglabāts, un daudzus gadus tas stāvēja noliktavā.

Siguldas novada domei izmantojot iespēju pieteikties Rietumu Bankas labdarības fonda rīkotajā projektu konkursā pašvaldībām, tornītis ir atguvis savu spozmi un nu rotā iecienītu fotografēšanās vietu.

Nākotnes Atbalsta fonds

Vesetas iela 7, Rīga, LV-1013
Tālr. +371 67020569, [email protected]

Sīkdatņu izmantošana

Copyright © 2007-2021